Nav jājūtas vainīgiem 0
Lasītāji priecājas par referenduma rezultātiem, tomēr vairākās vēstulēs pausts sašutums par to, ka sabiedrības nesaliedētībā vaino latviešus.
Mūsu lasītāja Aīda Gulbe raksta: “Pēc referenduma, skatoties televīziju vai klausoties radio, rodas iespaids, ka mēs, latvieši, it kā esam kaut ko nogrēkojušies pret nelatviešiem un nu meklējam ceļus, kā laboties, kā “integrēt” sabiedrībā neintegrētos. Mēs atkal pazemīgi noliecam galvu vainas apziņā par sašķeltu sabiedrību, kad beidzot tā galva jāpaceļ, mugura jāiztaisno un jāpajautā – kas tad tāds nedemokrātisks ir izdarīts, par ko “apvainojušies” nelatvieši?” A. Gulbe uzskata, ka pieaudzis cilvēks, kurš latviešu valodu nav iemācījies divdesmit gadu laikā, neiemācīsies to nekad.
Arī lasītājs Jānis Frīdrihsons no Rīgas vēstulē pauž savu sašutumu par gaisotni pēc referenduma: “Joprojām manāma latviešu pazemošanās, pielīšana, kas nav zudusi gadsimtu gaitā. Tas izpaudās daudzās diskusijās ar agrāko un esošo latviešu amatvīru piedalīšanos, ko pārraidīja televīzija. Krievu žurnālisti brūk viņiem virsū par krievu šausmīgo stāvokli, bet viņi kā peramie zēni atgaiņājas – jā, esam vainīgi, turpmāk labosimies. Atkal pie visa vainīgi tikai un vienīgi latvieši!”
Ilga Ķirse no Rīgas raksta, ka 18. februāra vakarā “Latvijas radio 1” dzirdējusi dažādu ekspertu viedokļus. I. Ķirse nesaprata, kam veltītas iztapīgās runas: “Pie visa vainīgi tikai latvieši, jo uzdrošinājušies savā zemē aizstāvēt savu valodu un valsti un uzdrošinājušies nemīlēt tos, kuri nekad nav simpatizējuši mūsu valstij. Pat eksperts Aigars Treimanis atļāvās nosaukt latviešus par zooloģiskiem nacionālistiem. Vienīgi Raivis Dzintars teica, ka latviešiem nav jājūtas vainīgiem, savu valsti un valodu aizstāvot.”