Pēc jaunā aparātiņa apsteidz dvīņu māsu lasīšanā 0
Personiskā arhīva foto
Hugo Mārtiņš Kroms
Digitālo dzirdes aparātu Hugo Mārtiņš ieguva 2015. gada jūnijā, pateicoties fondam “ABLV Charitable Foundation”. “Pirms tam viņam bija divu kanālu digitālais dzirdes aparāts, tagad – 19 kanālu,” skaidro mamma.
Dzirdes aparāts dēlam ir no trīs gadu vecuma. Līdzīgi kā daudzos stāstos, arī šajā ģimenē sākumā dzirdes problēmas norakstīja uz neuzmanību. “Mēs bijām piefiksējuši, ka bērns mēdz neatbildēt uz teikto, bet domājām, ka viņš mūs ignorē – bērni tā mēdz radīt. Taču tad arī bērnudārza audzinātāja pievērsa uzmanību, ka arī bērnudārzā ir šāda problēma, un mēs izlēmām vērsties dzirdes centrā. Sākumā domāja, ka vainīgi palielināti adenoīdi, kas rada tūsku un bloķē dzirdes ceļus – tāpēc viņš vājāk dzirdot. Tādēļ adenoīdus izoperēja. Diemžēl pēcoperācijas pārbaudes liecināja, ka tie tomēr nebūs bijuši vainīgi, problēma nav atrisinājusies. Tā nu trīs gadu vecumā bērns sāka nēsāt dzirdes aparātu. Viņš to labi pieņēma, tikai vienu reizi bija starpgadījums – viņš aparātiņu bija apracis bērnudārza smilšu kastē…
Citādi viņš, ģimene un draugi to labi pieņem. Protams, tas uzliek papildu uzdevumus – no rīta visā jezgā jāatceras, ka aparāts jāieliek, to tāpat jāizņem pirms sporta un peldēšanas nodarbībām, pēc tam jāieliek. Viņš apmeklē futbola treniņus. Tajos viņš visu dzird (viņam ir 2.-3. vājdzirdības pakāpe), jo treneris jau runā skaļi. Tur ir pārāk asas skaņas – svilpe, saucieni – ja blakus kāds nosvilpsies, puika saķers ausis.
Hugo nav nekādu kompleksu par to, nejūtas savādāks. Septembrī viņš sāka iet skolā, mēs riskējām un palaidām kopā ar dvīņu māsu vienā klasē. Nesen atnesa pirmo liecību – tā ir laba, viss ir kārtībā!
Viņš saka, ka ir “krutais džeks” skolā, draudzējas ar bērniem pat no 3. klases.”
Mamma atzīst, ka pirmais brīdis, kad saprasts – bērnam ir paliekoši dzirdes traucējumi, bija ļoti smags. “Bija grūti pieņemt, ka bērnam ir problēmas, ko “neatrisinās uzlīmējams plāksteris” – tas ir nopietni un uz visu dzīvi. Smagi pašam, ka bērns ir citādāks.”
Jautājot par iemesliem, kādēļ dzirde ir izmainīta, versijas ir dažādas: “Dvīņi dzima 32./33. grūtniecības nedēļā, tas var ietekmēt dzirdi, bet var arī neietekmēt. Otrkārt, pa tēva līniju bijušas dzirdes problēmas. Treškārt, dzirdes centrā mums pavēstīja, ka viņš nesen izslimojis vidusauss iekaisumu, tas mums bija liels pārsteigums, jo viņš nekad nebija sūdzējies, ka ausis sāpētu.”
Mamma gan atzīstot, ka vairāk raižu esot nevis dzirdes dēļ, bet citas diagnozes dēļ – dēlam ir uzmanības deficīta, hiperaktivitātes sindroms.
Arī iepriekš Hugo Mārtiņam bija digitālais dzirdes aparāts, tomēr šis ir daudz mūsdienīgāks, un atšķirības, kā tagad puisis pasauli dzird, ir ievērojamas. “Ja dvīņu māsa Dārta jau krietnu brīdi prata lasīt, Hugo vēl burtoja. Kad viņš dabūja jauno dzirdes aparātu, redzējām, kā dēls pārvērtās! Viņš lasīt sāka burtiski pāris nedēļās! Tekoši! Turklāt viņam ļoti patīk lasīt. No viņa reakcijas ar jauno aparātu arī bija redzams, ka viņš pats ir pārsteigts par skaņu pasauli – ar šo aparātu tomēr dzird citādāk, labāk. Mēs esam ļoti pateicīgi labdarības fondam. Par 90%, pateicoties šim aparātam, mans bērns iemācījās lasīt,” sirsnīgu paldies saka mamma.
Visādi citādi Hugo Mārtiņš esot huligāns. “Viņam ir ļoti, ļoti daudz enerģijas un zinātkāres. Vienu brīdi viņam bija dinozauru periods, tad vajadzēja pirkt enciklopēdijas par tiem. Tad viņam pienāca jauns interešu objekts – kosmoss, un jau atkal vajadzēja visu par šo tēmu.
Mēs ierīkojām uzvedības kalendāru, kur par labu uzvedību varēja krāt dzeltenos smaidiņu (zaļos – ja jāpacenšas, melnos – ja nav veicies ar uzvedību). Ja piecas dienas ir dzeltenie smaidiņi, varēja izvēlēties dāvanu 10 eiro vērtībā. Viņš izvēlas grāmatas!
