Nav jādzīvo, citus nesadzirdot, vai neciešamā troksnī! Kā digitālā dzirdes aparāta iegūšana mainīja divu puišu dzīvi 0
Ar dzirdes aparātu kļuvis par stāstnieku ķēniņu!
Šo divu bērnu ģimenēm pasaule kādā brīdī sagriezās kājās, jo viņi saprata, ka atvases vājāk dzird. Taču, pateicoties labdarības fondam “ABLV Charitable Foundation”, puiši vecmodīgu, valsts piešķirtu, dzirdes aparātu vietā ieguva digitālos daudzkanālu digitālos dzirdes aparātus. Ģimenes apliecina – tas būtiski mainījis dzīves kvalitāti.
Maksimam Pavlovam no Nirzas pagasta Ludzā ir 12 gadi un viņš ir mīļš sirsnīgs bērns – tā viņu raksturo mamma Lilita Čirkova. Puisim dzirdes zudums ir 55-60%, kā nu kurā reizē dzirdes pārbaude apliecina. Dzirde vājinājās pamazām, sākumā pat to nevarēja pamanīt. “Mēs bijām pieraduši, ka viņš reizēm pārjautā. Viss notika pakāpeniski un lēnām. Tad cilvēki no malas mums norādīja, ka bērns tā kā vairāk vienu austiņu griež uz runātāja pusi un klausās jo vērīgi. Pirms četriem gadiem sākām tam vairāk pievērst uzmanību un apmeklējām ārstus – LOR speciālistus Ludzā, Rēzeknē… Visi bija vienisprātis, ka vainīgi adenoīdi. Rīgas speciālisti arī teica, ka tas ir adenoīdu dēļ un ap gadiem 15 viss pāries, dzirde normalizēsies. Tikai tad, kad jau sāka parādīties vēl citas veselības problēmas, tika noteikta diagnoze (nevēlētos to publiskot), kas bojā dzirdi.
Valsts piešķīra dzirdes aparātu. Mēs apmeklējām dzirdes centru Biķernieku ielā, ārste Kušķe (Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Dr. med. Sandra Kušķe – Aut.) ļoti rūpīgi izprasīja, kā bērns komunicē ar citiem, kāds ir vārdu krājums. Bet viņam tas ir bagātīgs! – viņš brauc uz konkursiem “Teci, teci, valodiņa”, vinnējis reģiona konkursā, tad valsts līmeņa konkursā, kas notika Latviešu biedrības namā, ieguva 1. pakāpes Dižā stāstnieka titulu. Ārste uzreiz ieteica vērsties fondā, lai iegūtu modernāku dzirdes aparātu, un jau pusotra mēneša laikā mums to piešķīra, abām austiņām. Nu dzīve iegājusi pavisam citā gultnē! Bērns tiešām dzird ļoti labi. Kad bija valsts piešķirtais, vienkāršākais dzirdes aparāts, Maksims, pārnācis mājās, to ņēma āra, skatos – atbrauc no skolas, bet aparātiņš somā, kastītē. Vienkārši ar to aparātu skaļos trokšņus – skolas zvanu, bērnu klaigas viņš dzirdēja pārāk skaļi. Jaunais dzirdes aparāts automātiski spēj pārslēgties un ļoti skaļas skaņas nepadarīt neciešamas – kad ir skaļāki trokšņi, tas pats skaņu uztveri noregulē uz klusāku. Arī puisis pats var regulēt aparāta skaļumu, bet tas nepieciešams vien retos gadījumos, jo aparāts automātiski pielāgojas apkārt esošajām skaņām.
Ģimene ir ārkārtīgi pateicīga fondam.
Aparāts iegūts oktobrī, bet jau novembrī Maksims atkal piedalījās runas konkursā un… ieguva Latvijas Stāstnieku ķēniņa titulu! “Šoreiz viņš dzirdēja visus pārējos! Pagājušā gadā – kas skaļāk runāja, to dzirdēja, kas klusāk – to varēja nesaklausīt. Tagad viņš dzirdēja visus. Konkursā bija dažādi pārbaudījumi, piemēram, jāizstāsta atgadījums no savas dzīves, spoku stāsts, bija anekdošu turnīrs pretendentu starpā, stundas laikā jāiestudē stāsts-pasaka…”
Maksims var brīvāk īstenot savus sapņus. Viņš ļoti jūt līdzi bērniem no bērnunama – skolā ir daudz bērnu no turienes. “Viņš vienmēr ar mani visu pārrunā – to bērniņu žēl, šo, tam kāda slimība… Ļoti līdzjūtīgs. Un ticīgs – labprāt kalpo katoļu baznīcā prāvestam mises laikā, kad veselība atļauj,” mamma uzteic dēlu.
