Nav izdevies apturēt ozolu akūto kalšanu 2
Ozolu akūtā kalšana apstiprinājusies ozoliem Raņķu pagastā, Ungurmuižā, Murjāņos, Bebrenes pagastā un Vecsalienā.
Šogad Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā nogādāti 19 ozolu paraugi, no kuriem piecos gadījumos vismaz viena no slimību izraisošajām baktērijām apstiprināta. Ozolu akūtā kalšana Latvijā tika atklāta pirms trim gadiem, un kopš tā laika Valsts mežu dienests (VMD) īpaši uzmana ozolu audzes un mēģina apzināt šīs slimības izplatību Latvijā. Šogad plānots pārbaudīt ozolu mežaudzes 999 ha platībā, īpaši Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos.
Šī infekcija ir bīstama gan visbiežāk Latvijā izplatītajam parastajam ozolam, gan arī citām ozolu sugām, kas aug apstādījumos.
Ozolu akūtā kalšana galvenokārt skārusi nobriedušus ozolus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs ir vairāk nekā 30 centimetri. Apdraudēti ozoli ne tikai mežos, bet arī parkos, viensētās un apstādījumos.
Ozolu akūtās kalšanas galvenā pazīme ir tumšs lipīgs šķidrums uz koka stumbra, kā arī ozola kalšana, kas var izraisīt koka bojāeju 3–5 gadu laikā. Apmēram puse inficēto koku nokalst. Tā ir relatīvi nesen aprakstīta ozolu slimība, kuru ierosina zinātnei pilnīgi jaunas baktēriju sugas. Taču pastāv aizdomas, ka koku saslimšanu izraisa ne tikai baktērijas.
Ozolu akūtās kalšanas izraisītie bojājumi traucē kokā plūst sulai, kurā ir koka izdzīvošanai svarīgas uzturvielas un ūdens. Bojājumu izmērs var būt dažāds – lielākie ir vairāk nekā 20 cm gari un 8 cm plati, secinājuši pētnieki. Koka bojājumi palielinās pakāpeniski – visvecākā daļa ir tumša un ap to ir melna josla, jaunākā bojājuma daļa ir gaišāk brūna, bet visjaunākā daļa tā malās ir bāli rozā un ūdeņaina.
Valsts meža dienesta speciālisti aicina, ja pamanāt kādas no akūto ozolu kalšanas slimības pazīmēm, informēt par tām VMD inženierus meža aizsardzības jautājumos. Pašiem inficētos kokus nav ieteicams cirst, jo pastāv risks izplatīt baktēriju.
