– Ja tur Krimā, ir krievu vairākums, saprotams, un nekāda cita iznākuma nevar būt. 31
– Vairums Krimas iedzīvotāju tolaik gribēja pievienoties Krievijai. Bet tagad atklājies, ka tur nav paradīze zemes virsū, ka ir lielas problēmas ar transportu, ar piegādēm, un ka Krimas iedzīvotājos tā eiforija jau ir noplakusi.
– Latvijā aptaujā netika vaicāts: “Ja jūs piekrītat Krimas atgriešanai Krievijai, kā domājat, vai Latviju arī nevajadzētu atgriezt?” Kāda atbilde te būtu gaidāma? Ždanoka, būdama gudra politiķe, saviem piekritējiem teica, ka Latvijā nav iespējams tāds atrisinājums, jo latvieši to nevēlas. Bet ar to nav sacīts, ka nevar situāciju mainīt. Viņa uzreiz tālāk teica – mēs ar šīm problēmām te paši varam tikt galā, nevajag jau nākt Putinam.
– Domāju, ka absolūts vairums visu Latvijas iedzīvotāju, nedalot latviešos un krievos, ir pret šādu variantu; pat tie, kuri varbūt ir par Krimas pievienošanu Krievijai, kuri atbalsta Putina starptautisko politiku un kuri ir lepni būt kopā ar Krieviju. Bet, tikko jautājums būtu par to, ka Latvija kļūtu par Pleskavas apgabala piedēkli, viņi balsotu pret.
– Jo viņi negribētu dzīvot Krievijas apstākļos?
– Absolūti ne. Interneta portālā feisbukā esmu novērojis tādu interesantu parādību, ka brīžiem visdedzīgākie Putina politikas aizstāvji ir tie, kuri dzīvo Londonā, varbūt Izraēlā, saņem labas pensijas, izmanto to valstu infrastruktūru un Krievijā ierodas kā tūristi.
Šajā ziņā Latvija ir pasargāta. Bet tas nepasargā valsti no provokācijām, kuras, izmantojot Latvijas vājās vietas, var būt no Krievijas puses.
