Nav droši, jo tā lieta jāēd, nevis jāieelpo! …Kā “apietais” likums var ļauni atmaksāties 0
No šī gada vairs nedrīkst tirgot e-cigaretes ar aromātiem – izņemot tabakas – taču uzņēmēji jau atraduši veidu, kā likumu apiet. E-cigarešu tirgotājs noliedz, ka darbotos ārpus likuma, un atbildību noveļ uz pašu lietotāju pleciem. Bet atbildīgā ministrija jau meklē veidus, kā ar to cīnīties. Taču panākt jaunus ierobežojumus būs grūti.
Ar kādām metodēm nikotīna industrija cenšas pretoties un apiet noteiktos ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un vai ir kāda saistība nozares lobijam ar atsevišķām Saeimas partijām, pētīja Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili.”
Tas brīdis pienāca. “Pro Vape” ārstu iesūdz tiesā
2023. gada 20. martā sabiedrisko mediju mazākumtautību multimediju platformā RUS.LSM sākas informatīvais raidījums “Jauna diena.” To vada žurnālisti Anastasija Ružanska un Vladimirs Ivanovs.
Viens no raidījuma sižetiem vēsta par smēķēšanas ierīču reklāmas pārkāpumiem tirdzniecības centrā “Damme”, Rīgā. Tajā žurnālists fiksē e-cigarešu zīmola “Salt” liela izmēra plakātu, kas ir novietots ārpus konkrētās tirdzniecības vietas telpām un atrodas lielveikala ejā.
Tabakas aprites likumā teikts, ka elektronisko smēķēšanas ierīču reklāma ir atļauta tikai izdevumos, kas paredzēti komersantiem, kuri nodarbojas ar šo izstrādājumu tirdzniecību. Tāpat likums paredz, ka mazumtirdzniecības vietās aizliegts izvietot elektroniskās smēķēšanas ierīces un to preču zīmes, aizliegums neattiecas uz specializētajiem veikaliem. Vēlāk sižeta autors pievēršas arī cita uzņēmuma tirdzniecības vietai un karsējamās tabakas ierīču zīmolam “Iqos”.
Pēc sižeta raidījuma vadītāji sarunājas ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pneimonoloģijas galveno speciālistu Alvilu Kramu. Ārstu izjautā gan par reklāmas ierobežojumiem, gan elektronisko cigarešu ietekmi uz veselību. “Viņi klaji pārkāpj likumu! Ja mēs dodamies prom no “Rimi”, “Maxima”, “Sky” – es neesmu redzējis nevienu tirdzniecības vietu, kur tiek ievērots likums. Situācija ar katru gadu kļūst sliktāka. Tas, kas bija pirms 3–4 gadiem, bija labāk, – šie jaunie tirgotāji, viņi spļauj uz likumu!” – sacīja Krams portāla “Rus.lsm” raidījumā “Jauna diena” 2023. gada 20. martā.
Nepilnus divus mēnešus pēc sižeta publicēšanas, uzņēmums “Pro Vape”, kuram pieder preču zīme “Salt”, Kramu iesūdzēja tiesā, jo uzskatīja, ka viņa izteikumi raidījumā ir nepatiesi. Par uzņēmuma reputācijas aizskārumu firma tiesā prasīja no plaušu ārsta piedzīt 5000 eiro.
“Kopš es sāku paust intervijās viedokli par smēķēšanas kaitīgumu, es esmu apzinājies, ka mani jebkuru brīdi var iesūdzēt tiesā,” tā Latvijas Radio raidījumam “Atvērtie faili” tagad teic Krams. Un tas brīdis pienāca.
Tiesa vērtēja viņa izteikumus pēc vairākiem kritērijiem un nolēma, ka tie ir pamatoti un nenodara kaitējumu uzņēmuma reputācijai. Tādēļ prasību noraidīja. Kaut arī “Pro Vape” iesniedza apelācijas sūdzību, arī to noraidīja.
Krams stāsta, ka raidījumā nevērsās pret kādu konkrētu uzņēmēju, bet gan kritizēja valsts institūcijas par to, ka tās nekontrolē, vai uzņēmēji ievēro reklāmas ierobežojumus.
“Viss tiek tirgots, lielveikalā pašā vidū tu redzi elektroniskās cigaretes un garšiņas, un smaržiņas, un bērns uzskata, ka tas ir normāli – tā ir tā normalizācija,” teic Krams.
Viņš pieļauj, ka tiesvedībai lielā mērā ir saistība ar grozījumiem “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kurus tobrīd skatīja Saeimā. “Man tā šķiet, ka tas tomēr bija mēģinājums kaut kādā veidā, lai es nerunāju, kaut kādā veidā mēģinātu mani ierobežot publiskā telpā, varbūt nobītos. Ja es šādu procesu zaudētu, tad varbūt arī citi kolēģi baidītos runāt,” ārsts saka.
Kāpēc uzņēmums vērsās tiesā. Ko ārstam tas nozīmēja
Kā “Pro Vape” skaidro vēršanos tiesā pret ārstu? Raidījuma “Atvērtie faili” veidošanas laikā interviju ar uzņēmuma vadību neizdodas izdarīt. Firma piekrīt atbildēt tikai rakstiski. “Prasība celta tādēļ, ka sižetā nepamatoti bieži tika izcelts un piesaukts tieši “Salt” zīmols, lai gan elektroniskās cigaretes piedāvā vairāki tirgotāji. Sabiedrībā nereti elektroniskās cigaretes dēvē par “saltiem”, tomēr “Salt” ir konkrēts zīmols,” raksta uzņēmums.
“Pro Vape” noliedz, ka prasībai būtu jebkāda saistība ar Krama izteikšanos Saeimas komisiju sēdēs.
Lai arī tiesa noraidīja “Pro Vape” prasību, Krama izdevumi krietni pārsniedza likumā noteiktos ierobežojumus samaksai par advokāta palīdzību, jo lieta bija sarežģīta. Naudas izteiksmē Krams šobrīd jau ir zaudējis vairāk naudas, nekā uzņēmums no viņa vēlējās piedzīt. “Daudz ko izlasīju, daudz ko pārdomāju, sakārtoju domāšanā par to kaitīgumu – argumentus par un pret. Tas man nāca par labu. Vienīgi tas, ka tas aizņēma laiku un jālūdz, lai kolēģi sametās.
Kādi seši tūkstoši mīnusā, septiņi – vēl neesmu saskaitījis līdz galam, cik tās kopējās izmaksas,” saka Krams.
Tiesvedības process gan viņu nav apklusinājis. Tieši otrādi – kad Latvijas Radio viņam zvanīja un jautāja interviju, ārsts atzina, ka lai arī pašlaik ir ļoti aizņemts, viņš nevar nerunāt, citādi kāds padomās, ka viņš baidās.
Krams gan atgādina, ka priekšlikumu aizliegt aromatizētājus Veselības ministrija (VM) iesniedza vēl iepriekšējam Saeimas sasaukumam.
Arī izmaiņas alkohola aprites likumā prasīja vairākus gadus, taču, pētot alkohola nozares lobiju, neoficiālās sarunās ne mazums reižu dzirdēts, ka smēķēšanas industrija vēl agresīvāk pretojas pārmaiņām.
“Mēs sākām pirms Igaunijas un Lietuvas, bet palikām iepakaļ. Tikai šis Saeimas sasaukums pieņēma beidzot tos grozījumus,” saka Krams.
No šī gada sākuma ir aizliegts tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus – izņemot tabakas aromātu.
Par šiem ierobežojumiem “Pro Vape” vērsās jau Satversmes tiesā, kam tagad būs jālemj, vai aizliegums atbilst pamatlikumam. Par lietas izskatīšanas laiku tiesa lems maijā.
“Meltiņš iekš saltiņa.” Veikala apmeklējums un “tiktokeri”
“No 1. janvāra ir jauns likums, uzņēmēji pielāgojas un strādā jaunā likuma ietvaros,” tā janvāra vidū Latvijas Radio ziņām sacīja Emīls Ozoliņš no “Beztabakas Produktu Asociācijas” – biedrības, kas pieder vienam no “Pro Vape” pastarpinātajiem īpašniekiem Edžum Pickam. Toreiz gan kolēģi no radio, gan citiem medijiem stāstīja par veidu, kā uzņēmēji apiet nule spēkā stājušos ierobežojumus.
E-cigarešu veikalā “Salt Point” var nopirkt arī pārtikas piedevu “Melt”, kurai ir vairākas garšas. To var pievienot jaunajai nikotīna bāzes e-cigaretei, kurai izveidota atvere jeb mazs caurumiņš.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis Latvijas Radio ziņās 2025. gada 22. janvārī solīja situāciju risināt, piesaistot arī vairākas kontrolējošās iestādes:
“Pārtikas piedevas ir domātas, lai pievienotu pārtikai un nav paredzēts to vilkt plaušās vai inhalēt. Principā nav pierādījumu, vai šīs vielas ir drošas – tieši otrādi.”
Pārtikas aromatizētāju “Melt” izplata uzņēmums “Green Distribution” un kas arī pieder Pickam. Produktam izveidota arī sava mājaslapa, kurā var aplūkot vairākas ēdienu un dzērienu receptes. Par zīmolu “Melt” un “Salt” saistību nav ne vārda.
Savukārt “Melt” “Instagram” profilā var redzēt, ka produkts tirgū parādījies decembra vidū – pāris nedēļas pirms stājās spēkā jau pieminētie grozījumi Tabakas aprites likumā.
“Melt” aromatizētāji novietoti arī uz letes “Salt Point” e-cigarešu tirdzniecības vietās. Vienu no tām apmeklēja arī “Atvērtie faili” žurnāliste.
Pārdevējs “Salt Point” tirdzniecības vietā: “Sveiki!”
Pārdevējs piedāvāja iegādāties vienreizlietojamās e-cigaretes ar tabakas aromātu.
“Atvērto failu” žurnāliste Baiba Runce: “Nu labi, nē, to nē, kaut ko ar garšiņām, garšiņām…”
Pārdevējs: “Ar garšiņām mums nekā nav!”
Žurnāliste: “Jums nav tas, kam kaut ko piejauc klāt?”
Pārdevējs: “Tā ir pārtikas piedeva. Tas ir pēc jūsu izvēles, jūs to varat izmantot vai neizmantot.”
Pārdevējs ir atturīgs. Viņš atsakās parādīt, kā pārtikas aromatizētāju pievienot nikotīna bāzes e-cigaretei. Tomēr no šīs sarunas kļūst skaidrs, ka abus produktus tomēr paredzēts lietot kopā.
Žurnāliste: “Un viena garšiņa ieiet vienā šajā te, ja?
Pārdevējs: “Tas ir vienreiz lietojams, jā!”
Sarunu “Atvērtie faili” žurnāliste atskaņoja VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniecei Sanitai Lazdiņai. “Tas ir ļoti labi – tas nozīmē, ka tas jau ir kā pierādījums īstenībā mums! Jo mūsu doma ir tāda, ka šajā gadījumā tā ir patērētāju maldināšana, pasakot, ka to pašu, ko tu pieliec, nezinu, ēdienam, dzērienam, kokteilim, tu vari arī tā droši inhalēt. Jo sanāk tā, ka pārtikas aromatizētāju mērķis nav tos lietot inhalāciju veidā – tu tos norij,” atzina Lazdiņa.
Likums šobrīd neliedz tirgot vienreizlietojamas e-cigaretes ar nikotīna bāzi. Tāpat nav liegts e-cigarešu veikalos pārdot pārtikas aromatizētājus, ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Tajā Latvijas Radio raidījumam apstiprināja, ka firma “Green distribution” drīkst iepirkt un tirgot produktus uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti PVD. Šajā gadījumā “Salt Point” e-cigarešu veikali, kuri pieder firmai “Nord Snus”, ir PVD reģistrētas tirdzniecības vietas, bet uzņēmums “Pro Vape” ir vairumtirgotājs.
To, kā lietot “Salt” un “Melt” produktus, rāda paši patērētāji.
Piemēram, “TikTok” lietotāja Dana Marija Gulbe, “TikTok”: “”Unboxing”! Paskatīsimies, kas tur iekšā! Izskatās riktīgi garšīgi! Wow!” Vairāki jauniešu vidū atpazīstami platformas “TikTok” lietotāji saņem dāvanu no “Melt” – piparkūku kasti ar pārtikas aromatizētājiem. “Piparmētru, melleņu, persiks…” – tā Gulbe.
Gulbe apstiprināja, ka saturs ir apmaksāts, to viņa norādījusi arī pie video. Ar “Melt” izplatītāju vienojušies, ka viņa pastāstīs, kā to lietot. Dana izvēlējās piparmētru garšu pievienot kafijai. Komentāros viņai jautā – vai šo aromatizētāju var pievienot arī “Salt” e-cigaretei? Dana izveido vēl vienu video.
“Principā šim “saltiņam” šeit ir speciāla atverīte. Man nenormāli patīk tā melleņu smarža. Noteikti vajag ļoti kārtīgi sakratīt! Es pamēģināju, ir riktīgi “kūl”, ir ļoti intensīva garša, un es noteikti labāk pildītu “meltiņu” iekšā, nekā pirktu no kaut kādiem “Telegramiem” vai kreisajiem tirgiem kaut kādus nezināmas izcelsmes šķidrumus” – viņa tajā vēsta.
Tieši tāpat rīkojas vēl divi “tiktokeri” – viņi visi “Atvērto failu” žurnālistei teica, ka otrais video, kur var redzēt, kā uzpildīt e-cigareti ar pārtikas piedevu, esot bijusi pašu iniciatīva. Neviens par to neesot maksājis.
“Šādus video mēs vērtējam kā neatbilstošus, jo šajos video tiek parādītas šīs te elektroniskās cigaretes. Līdz ar to tāda reklāma nedrīkst būt!” tā pēc visu trīs “tiktokeru” video noskatīšanās saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Edīte Drozda.
Jautāta, vai kaut kas mainās, ja tā ir vēl apmaksāta sadarbība, Drozda atbild noraidoši: nē, tas neko nemaina – jebkurā gadījumā to nedrīkst darīt.
Vai šobrīd atbildība ir uz pašu “tiktokeru” pleciem?
“Jā! Un mēs arī tad, kad konstatējam šādu informāciju, tad mēs cenšamies arī sazināties un informējam, ka nedrīkst šādi te video būt publicēti,” saka PTAC pārstāve.
Centrs tagad sola izpētīt šos video, kurus saņēma no “Atvērtajiem failiem”, un sazināties ar to autoriem. Drozda stāsta – sodus uzreiz nevienam nepiemēros, bet centīsies neatbilstības novērst sarunu ceļā.
“Pro Vape” rakstiskajās atbildēs norāda, ka viņu produktu klāstā nav pārtikas aromatizētāju, taču uzņēmums regulāri saņem jautājumus par to, vai produktus var ar tiem savienot.
“Atsevišķu piedevu vai vielu lietošana ir katra patērētāja individuāla izvēle un atbildība, un šāda prakse ir novērota arī citās ES dalībvalstīs,” raksta “Pro Vape” pārstāvis.
“Atvērto failu” rīcībā ir nonācis vēl kāds video. Tajā aculiecinieks nofilmējis, kā vīrietis stāsta degvielas uzpildes stacijas “Virši” pārdevējām, kā “Melt” aromatizētāju pievienot “Salt” ierīcei. Šos produktus iespējams iegādāties arī degvielas uzpildes stacijās, turklāt abi atrodas viens otram līdzās – lādē vai skapī pie citiem smēķēšanas izstrādājumiem.
Uzņēmuma “Virši-A” komunikācijas vadītāja Undīne Priekule noliedz, ka video redzamas darbinieku apmācības par konkrētu produktu.
“Varam izteikt tikai minējumu, ka konkrētais klients vai uzņēmuma pārstāvis, iepriekš nesaskaņojot, ir devies pie konkrētā pārdevēja ar šādu informāciju,” Priekule atbild rakstiski.
Video autors “Atvērtajiem failiem” teica, ka pēc sarunas ar pārdevējām, vīrietis izgāja no degvielas uzpildes stacijas un iekāpa kompānijas “Upfront” automašīnā.
Tās mājaslapā rakstīts, ka uzņēmums piedāvā veikt jebkāda veida produktu prezentācijas.
“Atvērtie faili” sazinājās ar vienu no “Upfront” īpašniekiem, Oskaru Eņģeli, un jautāja, vai viņus nolīga zīmolu “Salt” vai “Melt” izplatītāji. Viņš izvairījās atbildēt un teica, ka nesniegs informāciju par sadarbības partneriem.
Savukārt firma “Pro Vape” noliedz, ka pilnvarojusi kādu uzņēmumu veikt jebkāda veida apmācības tirdzniecības vietās.
Cīņa par bērnu veselību. Vizīte skolā
“Šobrīd mēs nejūtam atšķirību īstenībā,” atbild Ērgļu vidusskolas direktore Gaļina Kraukle uz jautājumu, vai kopš 1. janvāra skolā kas mainījies attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm.
Kur tiek liktas tās cigaretes, kuras konfiscētas? “Šobrīd man tās stāv atvilktnē,” atbild skolas direktore un piekrīt arī tās parādīt. Viņa izņem trīs e-cigaretes. Viena jau pieminētā zīmola “Salt”, abas pārējās zīmola “Vozol”. “Atvērtajiem failiem” zināms, ka tās ir populāras nelegālajā tirgū un pieejamas internetā, piemēram, saziņas lietotnē “Telegram”.
“Nav liela tā (kolekcija), bet šī gada, jo pagājušā gada es esmu izmetusi,” saka Kraukle.
Direktore gan uzskata, ka tā ir vecāku atbildība, jo viņi dod naudu bērniem. Skolā nevienu tieši smēķējot nepieķer.
“Ir tikai bijuši tādi momenti, pieņemsim, ka sporta ģērbtuvēs ir bijis troksnis un redz, ka bērnam rokās ir šī elektroniskā cigarete, bet viņš nav lietojis un saka, ka ir atradis,” – tā skolas direktore.
Raidījuma tapšanas laikā “Atvērtie faili” sazinājās ar vairākām skolām, visas apstiprināja, ka e-cigaretes joprojām konfiscē. Par to pārliecinās arī “Atvērto failu” žurnāliste.
Darba dienas rītā kopā ar Valsts policijas Rīgas Austrumu pārvaldi un kinologu viņa dodas uz Rīgas 92. vidusskolu Pļavnieku apkaimē. Pievienojos likumsargiem narkotisko vielu un e-cigarešu reidā. Pie astotās klases skolēniem ierodas Valsts policijas pārstāvji ar suni.
Ierobežoto resursu dēļ policija pārsvarā atsaucas uz skolu pieprasījumiem, nevis paši dodas plānveida pārbaudēs. Savukārt izglītības iestādes likumsargus galvenokārt aicina tādēļ, lai brīdinātu skolēnus par to, ka e-cigaretes uz mācību vietu nest nedrīkst.
“Ja nevienam nav, ko uzrādīt uzreiz, tad dosim sunim pastrādāt,” teic policijas darbinieki.
Viņi arī paši pārbauda skolēnus izlases kārtībā. Šajā, 8. klasē, atrod elektronisko cigareti vienas meitenes somā.
“Kā viņa informē, viņa pīpē jau gadu, līdz ar ko sanāk, ka no 15 gadu vecuma viņa jau sāka smēķēt. Vecāki ir lietas kursā par to,” saka Valsts policijas Rīgas Austrumu pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas priekšniece Jekaterina Sologuba. Jaunieti saukšot pie administratīvās atbildības.
Viņa e-cigareti iegādājusies “Telegram”.
Tas arī šobrīd ir izplatītākais veids, kā bērni piekļūst smēķēšanas ierīcēm, tāpat gan bija arī pirms ierobežojumiem. “Tas pagaidām viss turpinās, bet mēs strādāsim pie tā, lai bērni zinātu, ka vai nu pīpēšana ir aizliegta, vai ka uz skolu šīs elektroniskās cigaretes un parastās cigaretes nedrīkst ienest,” sola Sologuba.
Jaunākie pētījumu dati rāda, ka pēdējo 30 dienu laikā vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir smēķējuši 14 % skolēnu 11, 13 un 15 gadu vecumā.
“Tas, ko mēs šobrīd ļoti uzskatāmi redzam no pētījuma datiem, ka ir notikusi paradumu maiņa jauniešu vidū, kā rezultātā tieši elektroniskās cigaretes ir kļuvušas par primāri smēķēto nikotīnu saturošo izstrādājumu Latvijā jauniešu vidū.” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone.
Patlaban visvairāk satrauc dati par situāciju ar piecpadsmitgadīgām meitenēm. Ja 2018. gadā vismaz reizi pēdējā mēneša laikā elektronisko cigareti bija lietojušas 14 %, tad 2022. gadā viņu skaits dubultojās un bija 30,9 %.
Taču ir vēl citi nozīmīgi rādītāji. Aromatizējošās vielas ir viens no biežāk minētajiem iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji vispār ir sākuši smēķēt. 25 % vecumā no 15 gadiem to min kā galveno iemeslu.
Savukārt katrs desmitais jeb 10 % pirmo smēķēšanas pieredzi ieguva tieši ar e-cigaretēm.
“Šis ir visaugstākais īpatsvars Eiropas Savienības valstu vidū un mums tas ir diezgan strauji pieaudzis, salīdzinot ar citām valstīm, jo vidēji Eiropā šādi iedzīvotāji ir vien 3 %, mums tie ir 10 %,” ar datiem iepazīstina Mārtiņsone.
Pēc viņas teiktā, starptautiskā pieredze attiecībā uz aizliegumiem ir tāda, ka būtiskākais ieguvums būs tai sabiedrības daļai, kas nesmēķē. Samazināsies iespēja, ka viņi sāks to darīt.
Ja jau noteikumus apiet un jaunieši joprojām tiek pie aromatizētajām e-cigaretēm, kāpēc tās tomēr vajadzēja aizliegt? “Jā, ir maisam gals vaļā, tāpēc jāsāk ierobežot to visu,” atbild RAKUS Pneimonoloģijas galvenais speciālists, profesors Krams.
Viņš vairākas reizes intervijas laikā uzsver, ka cīnās par bērnu veselību.
“Jebkurš aizliegums ir domāts tiem nākamajiem. Mums ir divas iespējas, kā samazināt smēķēšanu: palīdzēt atmest tiem, kas jau smēķē, kas ir atkarīgi, un novērst, lai jauni cilvēki nekļūtu atkarīgi. Tas likums galvenokārt ir pieņemts bērnu – to, kas vēl nesmēķē – viņu interesēs. Un arī varbūt to, kas vēl nav atkarīgi, bet lieto, lai mazinātu to pieejamību, lai viņi nekļūtu atkarīgi,” saka Krams.
