Jauniete nevar atrast darbu, jo neprot krievu valodu. Vai kas tāds Latvijā tiešām ir pieļaujams? 140
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Esmu jauniete darba meklējumos. Man nav krievu valodas zināšanu. Bet darbu apkalpojošajā sfērā nav iespējams atrast, nezinot šo valodu. Vai kas tāds Latvijā tiešām ir pieļaujams? Paula Rīgā
Prasībai pēc svešvalodas jābūt pamatotai
Valsts darba inspekcija (VDI) norāda – gadījumos, ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, tā saturam jāatbilst Darba likuma 32. pantā noteiktajām prasībām.
Šā panta otrajā prim daļā noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu pildīšanai. Tiesību normas mērķis ir noteikts likumprojekta Grozījumi Darba likumā (likums stājās spēkā 28.11.2018) anotācijā: “Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā noteikts, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei.
Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes
[..] Likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu rietumvalstīs.”
Strīdu var risināt tiesā
VDI veic Darba likuma 32. panta otrajā prim daļā noteikto prasību kontroli, noskaidrojot, ir vai nav svešvalodas prasības izvirzīšanas pamatojums. Ja darba devējs sniedz šādas prasības pamatojumu, norādot uz valodas nepieciešamību darba pienākumu izpildei, piemēram, ārvalstu tūristu apkalpošanu, VDI nodarbinātie nav tiesīgi norādīt, ka šāda prasība ir nepamatota.
VDI kompetencē nav izvērtēt, vai darba devēja norādītais pamatojums ir pietiekams izvirzīt šādas prasības, tāpēc to vērtēšana ir tiesas kompetencē. Līdz ar to strīds par darbinieka tiešu vai netiešu diskrimināciju risināms tiesā.
Svarīgi
Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai, izvirzot prasību pēc svešvalodas prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi vai arī to, ka noteiktas valodas pras-me ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
