– Latvijas reālpolitiķi pamāca – ar krievu pa labam. Lai kravas virzās šurp un turp, lai ir kur pieniņu, šprotes pārdot. Sankcijas derētu mīkstināt, uzturēt pragmatiskas attiecības ar kaimiņu. 20
– Pirmskara Lietuvā vara bija diezgan prosovjetiska. Ar ko tas beidzās? Ar neatkarības zaudēšanu. Kad jautā – ko tā raujaties draudzēties ar amerikāņiem? – es atbildu: – tāpēc, ka viņi neved uz Sibīriju. Krievijā iedibinātā sistēma īsti neder draudzīgu attiecību uzturēšanai, jo neatbilst eiropeiskām vērtībām. Tāpēc labāk turēt savu līniju, nevis būt piekāpīgiem.
– Cienījamais Rakuta kungs, mūsu iepriekšējā intervijā pirms vairākiem gadiem vēl runājām par Kremļa maigo, lienošo varu, bet tagad tvēriens kļuvis dzelžaināks. Maskava vēlētos kontrolēt politiskos, ekonomiskos un visus procesus, kur vien tai ir interese. Šo jauno stadiju sauc par hibrīdkaru, un Lietuva, šķiet, pirmā saskārās ar asiem infokara uzbrukumiem eiroprezidentūras laikā, kad Krievijas TV meklēja kompromitējošus materiālus par Lietuvas prezidenti Grībauskaiti, meloja par notikumiem pie Viļņas telecentra, un jau nopietni centās destabilizēt situāciju Lietuvai. Vai šobrīd esam pietiekami bruņoti, lai pretotos infokarā?
– Analizējot stāvokli, jāsaka – mēs uzvarēsim infokarā. Pirmkārt tāpēc, ka pieņēmām lēmumu nevis neko nedarīt, bet pretdarboties. Tas nopietni iespaidoja sabiedrību. Vismaz lietuviski runājošie uzskata, ka infokarā ir panākts spēku līdzsvars. Lienošā propaganda ir apturēta, jo meli, blefs tiek apgāzti un atspēkoti. Lietuvas žurnālisti, piemēram, daudz braukuši un veidojuši reportāžas no ukraiņu karavīru ierakumiem, pierādot, kas patiesībā notiek Austrumukrainā. Krievvalodīgā auditorija ir vairāk saistīta ar Krievijas informācijas telpu un nav maz propagandas ietekmēto.
– Krievijā propagandai ir sena vēsture, skola un tradīcija. Tur darbojas apmācīti, sagatavoti un profesionāli ļaudis pretstatā Rietumu žurnālistikas tradīcijās audzinātiem demokrātiskās preses cilvēkiem.
– Es piekrītu, ka savu interešu panākšanai Kremļa arsenāls ir profesionāls, bagāts un tikpat kā neizsmeļams. Viņi izmanto visvisādus paņēmienus, ne tikai propagandistu TV ekrānā. Nu, piemēram, lasi un brīnies, kāpēc daži lietuviešu vēsturnieki pēkšņi uz it kā zināmām lietām grib palūkoties no cita leņķa? Dižkunigaitim Vitautam bija māte Birute. Vaidelote, kulta figūra lietuviešiem. Bet te sāk apšaubīt, vai Birute vispār dzīvojusi, vai nav izdomāta persona. It kā nevainīgs disputs, kurā pusēm grūti sameklēt pierādījumus no XIV gadsimta, taču tas stipri sit pa mūsu nacionālās ideoloģijas pamatiem. Tāpat 20 diezgan ievērojami Lietuvas ļaudis uzrakstīja vēstuli, ka vajagot vēlreiz pārbaudīt, vai attiecīgais nacionālo partizānu vadonis nav pārāk daudz sadarbojies ar nacistiem, cik tuvu bijis holokaustam. Tiesā izspriests, ka viņš nav vainīgs, tomēr, redz – šaubas var sēt. Tās ir smalkas lietiņas, kas liecina, ka lielā spēlē ir dažādi gājieni un vairāki slāņi.
– Latvijā sodīja Krievijas TV kanālu RTR par kara propagandu, aizvēra ciet uz pusgadu. Krievijas puse protestē par “vārda brīvības ierobežošanu”, bet atradīsies vismaz 20 latviešu intelektuāļu, kuri arī teiks – nē, nē, tādi aizliegumi nedarbojas! Lai tik kūda tālāk!
– Oponējoša viedokļa izteikšana ir pieņemama, bet Latvijā taču darbojas likums, kurā droši vien noteikts, ka ēterā nav pieļaujama naida kurināšana, kara propaganda. Ja noticis likumpārkāpums, ja tas noticis atkārtoti, vai to atstāt nesodītu? Tāds ēters jāslēdz, un tas ir samērā iedarbīgi. Ja aizvērtu visu ētera telpu, tad varētu likties, ka esam vāji un bailīgi, bet šai gadījumā redzu vēršanos pret konkrētu nodarījumu un vainīgo. Sliktākais infokarā ir tas, ka tu baidies pateikt, ka slikts ir slikts un ka meli ir meli. Tā šķiet, ka pretējai pusei ir neierobežotas iespējas, milzīga nauda, un tad jau nav vērts stāties pretī. Nē, var stāties, un viņi nepiekāpību ļoti labi jūt! Pretsitieni parāda, ka iespēja melot nemaz nav tik neierobežota. Mūsu puses ierobežojošais faktors ir, ka nevaram pārkāpt pāri patiesībai. Ja sāksim piemelot, tas dubultā nāks atpakaļ. Patiesībai ir lielākais spēks, un tā ar laiku vienmēr ir iedarbīgāka. Ko mums vajadzētu darīt? Pāriet no aizsardzības, neteiksim, uzbrukumā, bet sākt strādāt ar svārstīgajiem un rādīt viņiem patiesību.
