Kā vērtējat labdarības akcijas un ziedojumu vākšanu? 3
Marija Tetere Zeltiņos: “Dzīvē vados pēc principa: dots devējam atdodas. Esmu ziedojusi Brāļu kapu restaurācijai, trīs reizes piezvanot pa ziedojumu tālruni. Tāpat vienmēr zvanu, ja kādu ģimeni ar bērniem piemeklējusi ugunsnelaime, nodegusi māja. Dažreiz kādu eiro atvēlu bērniem ar smagām saslimšanām, kuru ārstēšanai ārzemēs pietrūkst valsts līdzekļu. Esmu vientuļa maznodrošinātā pensionāre, bet uzskatu, ka mans pienākums ir izlīdzēt arī citiem cilvēkiem. Pati arvien esmu dziļi aizkustināta, kad mūsu sociālajā dienestā saņemu mecenātu Ināras un Borisa Teterevu fonda atsūtīto bagātīgo pārtikas paku.”
Anita Puriņa Limbažu novadā: “Pēdējā laikā saradies tik daudz dažādu organizāciju, kas nodarbojas ar labdarību un tās vārdā aicina mūs visus ziedot. Domāju, ka līdzekļu vākšanu vajadzētu centralizēt vienās rokās. Tad varam prasīt atskaitīties par katru eiro, kur tas izlietots. Tas būtu loģiskāk. Es, protams, tāpat šad un tad ziedoju. Mani, piemēram, uztrauc Brāļu kapu liktenis. Neizprotami, ka tāda pieminekļa glābšanai valsts neatrod līdzekļus. Brāļu kapiem ziedoju regulāri.”
Liesma Viļumsone Padurē: “Protams, atbalstu ziedojumu vākšanu, taču dažbrīd rodas sajūta, ka mūsu valstī nav īsti nekā cita, uz ko paļauties kā vien apkārtējo cilvēku atbalsts. Pati ziedoju slimajiem bērniem akcijā “Eņģeļi pār Latviju”, diezgan bieži arī internetā, ja izlasu, ka vajadzīgi līdzekļi, piemēram, dzīvnieku patversmēm. Kādai trūcīgai piecu bērnu ģimenei kopā ar domubiedriem pērn sanesām no saviem pagrabiem dažādus konservus, marinējumus un ievārījumus. Tā kā esmu sociālā darbiniece, sastopos arī ar cilvēkiem, kurus pārņēmis milzīgs slinkums, neko paši vairs negrib darīt, bet gaida palīdzību. Ar tādiem jāstrādā, lai mainītu viņu attieksmi.”
Ilga Zemīte Rīgā: “Daudzās labdarības akcijas, kad aicina nepalikt vienaldzīgiem, lūdz atbalstīt un ziedot, uzskatu jau par diedelēšanu. Saprotu, ka Dāvītim, tāpat tai sievietei, kurai vajadzēja pārstādīt plaušas, bija jāziedo. Bet, manuprāt, tas ir par daudz, ja atkal kādam vajag bikses, zeķes utt. Ir tik daudz lietoto preču veikalu, kur apģērbu var nopirkt par kapeikām. Kas vēl kaitina? Sociālie parazīti. Kā tas var būt, ka negrib strādāt, bet saņem visu, ko vien prasa, – malku, atlaides elektroenerģijas rēķiniem, pārtikas pakas utt. Savukārt citai jaunietei, kura studē, viena audzina bērniņu, ļoti labi mācās, nepienākas absolūti nekāda palīdzība.”
Artūrs Melbārdis Siguldas novadā: “Ziedojumu vākšanas akcijas parāda, cik nabaga ir mūsu valsts un valdība, toties – cik bagāta ir tauta. Pats īpaši nevienam neziedoju, dažkārt gan piezvanu pa ziedojumu tālruni, atvēlot kādai nepieciešamībai 1,42 eiro. Uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt skolotājus, īpaši Latvijas vēstures mācīšanā. Mūsu izglītības standarti ir ļoti teorētiski, pietrūkst emocionālā momenta. Lai pedagogi vēsturi māca no Melānijas Vanagas grāmatām. No tām varbūt kaut kas mazajās sirsniņās iekritīs.”
