Nausēda noskaņots attīstīt attiecības ar Baltkrieviju 0
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka ir noskaņots uzturēt un attīstīt attiecības ar Baltkrieviju, vienlaikus uzsverot, ka Lietuva nav mainījusi pamatnostāju jautājumā par kaimiņvalstī topošo Astravjecas atomelektrostaciju un joprojām uzskata to par nedrošu.
“Uzskatu, ka attiecības ar Baltkrieviju ir jāuztur, un mēs spersim soļus, lai šīs attiecības tiktu attīstītas, arī paturot prātā, ka Astravjecas jautājumā viss paliek, kā bijis.
Tas tiešām ir iespējams, un šobrīd ir mazliet dīvaini redzēt, kā mēs te turpinām turēties pie sava, lai gan uz Minsku pāri mūsu galvām lido Amerikas valdības pārstāvji un Eiropas Savienības (ES) līderu delegācijas un tur tiek risināti ļoti konkrēti sadarbības jautājumi,” viņš sacījis interneta televīzijas “Delfi TV” pārraidē “Uzmanības centrā”.
Nausēdas priekštece Daļa Grībauskaite sava pirmā amata termiņa laikā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko tikās vairākas reizes, tomēr vēlāk viņas nostāja mainījās, un viņa pārtrauca augstākā līmeņa dialogu ar Baltkrieviju, paziņojot, ka tas nav iespējams Minskas ciešo attiecību ar Krieviju un Astravjecas AES būvniecības dēļ. Pēc viņas lēmuma vairs netikās arī abu valstu ārlietu ministri, un pēdējo gadu laikā Lietuva arī bloķējusi Baltkrievijas un Eiropas Savienības līgumu par divpusējām attiecībām.
Savukārt jaunais prezidents jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzsvēra, ka vēlas labas attiecības ar Baltkrieviju. Kā ziņots, nesen viņš rīkoja slēgtu un savā oficiālajā darba kārtībā neminētu tikšanos ar politologiem, lai runātu par iespējamām pārmaiņām Lietuvas attiecībās ar kaimiņvalsti.
Lūgts novērtēt Lietuvas stratēģiju attiecībā uz Astravjecas AES, viņš tagad atzinis, ka ar ekonomiskiem līdzekļiem vien apturēt šo objektu neizdosies un to būtu vajadzējis darīt jau 2011. un 2012.gadā, kad “ar Baltkrievijas valdību vēl tika parakstīti memorandi par sadarbību kodolenerģētikas jomā”.
Nausēda piebildis, ka Lietuva nepārprotami bija iecerēta kā viena no Astravjecas AES iespējamajām partnerēm un elektroenerģijas pircējām.
“Mūsu tur nebūs, un tas nozīmē, ka [viņiem] acīmredzot nāksies pārorientēties un paraudzīties uz šīs atomelektrostacijas izredzēm citām acīm. Tas to neapturēs, tas nepieliks punktu šīs AES tapšanas vēsturē, jo vilciens vienkārši ir aizgājis. Taču mēs nevaram uzņemties morālās saistības, par saviem līdzekļiem finansējot nedrošu atomelektrostaciju,” viņš sacījis, vienlaikus atzīstot, ka šai jautājumā pagaidām nav izdevies izveidot pilnīgi vienotu fronti.
“Mēs joprojām ieturam ļoti stingru nostāju. Mums ir atbalsts no Igaunijas. Diemžēl šobrīd mums nav atbalsta no Latvijas puses, bet vēl paliek atklāts jautājums, kā viņi iztēlojas [elektroenerģijas] pirkšanu no Krievijas, nepērkot to no Baltkrievijas,” sacījis Nausēda, bet piebildis, ka par galīgo Igaunijas nostāju vēl nevar spriest.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons Minskā tikās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.
