Nausēda: Mūsu vienotības spēks pirms 30 gadiem lika sašķelties impērijai 0
Lietuvas sabiedrības vienotība bija tas spēks, kas pirms trīsdesmit gadiem lika sašķelties impērijai, trešdien uzsvēra Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, runājot Baltijas valstu karogu uzvilkšanas ceremonijā par godu Neatkarības atjaunošanas dienai – 30.gadskārtai, kopš toreizējā Lietuvas Augstākā Padome jeb Atjaunotais Seims pieņēma aktu par valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Kā atgādināja prezidents, lai gan Neatkarības akts tika pieņemts tikai vēlā 11.marta vakarā, todien tūkstošiem cilvēku, kas bija pulcējušies pie parlamenta ēkas vai mājās pie radioaparātiem un televizoriem, sirdī jau jutās kā neatkarīgas Lietuvas pilsoņi.
“Mums vēl nebija Lietuvas Republikas pasu, un tikai todien mēs oficiāli atjaunojām valsts nosaukumu un ģerboni, taču savās sirdīs mēs jau dzīvojām suverēnā valstī,” viņš piebilda.
Pēc Nausēdas teiktā, neatkarīgās Lietuvas Republikas pilsoņu gars bija dzīvs arī okupācijas gados – tas dzīvoja gan nacionālo partizānu cīņas varoņos, gan Helsinku grupas un Lietuvas Brīvības līgas aktīvistos, izdevuma “Lietuvas katoļu baznīcas hronika” veidotājos un ekoloģisko kustību aizsācējos.
“Lietuvā vienmēr ir bijuši cilvēki, kas elpoja brīvi, aizstāvēja brīvību un cīnījās par ideāliem. Viņu uzupurēšanās, drosme un apņēmība kļuva par to stimulu, kas mainīja vēsturi,” viņš norādīja.
Prezidents atgādināja, ka Neatkarības aktu savulaik parakstīja “ļoti dažādi cilvēki ar atšķirīgu pieredzi un atšķirīgiem viedokļiem, tomēr neatkarīgas Lietuvas ideja vienoja viņus mūža savraīgākajam lēmumam”.
Viņš akcentēja pirmā atjaunotās valsts vadītāja Vītauta Landsberģa lomu neatkarības atgūšanā, un Lietuvas mediji pievērš īpašu uzmanību tam, ka Nausēda nevairījies Landsberģi nosaukt par prezidentu, lai gan pirms dažiem gadiem diskusijas par to, vai viņš uzskatāms par prezidentu, beidzās bez rezultātiem.
“Prezidents Vītauts Landsberģis – jā, es nepārteicos, prezidents, jo šis vārds vislabāk atspoguļo darbus, ko viņš paveicis kā valsts vadītājs, – bija tas cilvēks, kura vadošajai lomai pirms 30 gadiem bija ļoti svarīga nozīme Lietuvas neatkarības atjaunošanā,” uzsvēra Nausēda, un šai vietā viņa runu pārtrauca Viļņas Neatkarības laukumā sapulcējušos cilvēku aplausi.
Prezidents izteica līdzjūtību Landsberģim, kas tieši neatkarības atjaunošanas gadadienas priekšvakarā zaudējis savu sievu, pianisti, pedagoģi un sabiedrisko darbinieci Gražinu Ručīti-Landsberģieni.
Ceremonijā tika nolasīta arī Landsberģa uzruna, kurā viņš atgādinājis, ka Lietuva pirms trīsdesmit gadiem “atprasījusi izvēles tiesības ne tikai sev, bet arī citiem”.
“Kā varēja notikt, ka dzelzs knaibles nesašķaidīja mazu riekstiņu, bet salūza pašas?” viņš vaicājis. “Acīmredzot palīdzēja padomdevējs, Svētais Gars, palīdzēja (..) apstākļi, bet varbūt arī paši bijām ko vērti, sajutām brālību, nežēlojām spēkus un dzīvību?” viņš retoriski vaicājis.
“Politiskā ziņā dzelzs priekškara korekcija pēc Berlīnes mūra krišanas varēja atstāt Baltijas valstis Krievijai, Padomju Savienībai, bet Lietuva to nepieļāva. Brīvība visiem – tāds bija un ir Lietuvas vēsturiskais vēstījums, aktuālais aicinājums. Mēs turpinām aicināt – brīvību visiem!“ uzsvēra Landsberģis.
