Naudu vajag, bet seju pazaudēt nedrīkst… 4
“Latvijas sirdsdziesma”, “Teātris zip”, “Muzikālā banka”, “Radioteātris” – tie ir tikai daži no raidījumiem, kuri sabiedriskajos medijos tiek veidoti ar dažādu sponsoru atbalstu. Taču pēc kādiem kritērijiem tiek izraudzīti sponsori, un vai viņu izvirzītie noteikumi sadarbības līgumos vienmēr atbilst sabiedrības interesēm? Un kas notiks gadījumā, ja no viena vai otra sponsora medijs vēlēsies atteikties?
Uz diskusiju par publiskā sektora finansējuma piesaistes principiem sabiedriskajos medijos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vakar bija aicinājusi Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) vadītājus un pārstāvjus.
Īsa priekšvēsture
Tajā pašā nedēļā, kad žurnāls “Ir” bija publicējis “oligarhu sarunas”, sestdien, 1. jūlijā, notika “Sirdsdziesmas” aptaujas noslēguma koncerts, kas tika pārraidīts gan LTV, gan LR programmā “Dziesmu sirdij rodi Ventspilī”, gan LR2. Raidījuma laikā tika intervēts smagos noziegumos apsūdzētais no amata pienākumiem atstādinātais Ventspils domes vadītājs Aivars Lembergs, kas daļā sabiedrības raisīja sašutumu. Tad, 4. jūlijā, sekoja Latvijas TV valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes paziņojums tviterī: “LTV ir pieņēmusi svarīgu, redakcionāli izsvērtu lēmumu par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils domi. Meklēsim alternatīvus finansējuma avotus!” Bet 10. jūlijā NEPLP locekle Gunta Līdaka intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda, ka tā taču esot raidījuma veidotāju atbildība – ir vai nav Lembergs kadrā, jo “viņš ar varu nelauzās kadrā”. G. Līdaka teica arī, ka Ventspils pašvaldību nevajadzētu asociēt ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (“Ventspilij un Latvijai”), jo tai ir jāpilda savas funkcijas neatkarīgi no tā, kas ir tās vadītājs. Tomēr, ja sabiedriskajiem medijiem ir pozīcija, ka to sadarbība ar konkrētu pašvaldību traucē to politiskajai neitralitātei, tad, pēc Līdakas teiktā, tiem ir jāiet ārā no reklāmas tirgus un jāatsakās no finansējuma, kas nāk no visām Latvijas pašvaldībām, kā arī ministrijām un valsts uzņēmumiem.
Minētā intervija un NEPLP plānotā diskusija radīja asu viedokļu apmaiņu sociālajos tīklos. LTV žurnālists Jānis Geste ierakstīja: “NEPLP sauks uz paklāja sabmediju vadību, jo nemierā ar Lemberga nerādīšanu šlāgeros turpmāk. Skandāls!” Tāpat TV3 žurnālists Arnis Krauze pauda: “Izlasot var vien nopūsties. NEPLP aizstāv Lembergu, ne medijus. Un oligarhu sarunas ir “veca zupa”, nevis valsts nozagšana. Tāds tas NEPLP.”
Žurnālistu asociācija iebilst
Pirms NEPLP un sabiedrisko mediju pārstāvju vakardienas tikšanās Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izplatīja savu viedokli, kurā raksta: “Latvijas Žurnālistu asociācija pauž stingru atbalstu Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālajai neatkarībai un uzskata, ka Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome pārkāpj savas pilnvaras, pieprasot no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio informāciju par to attiecībām ar sponsoriem. Tikšanās ar sabiedrisko mediju vadību, lai pārrunātu abu mediju lēmumus par sadarbību ar Ventspils domi, ir uzskatāma par iejaukšanos mediju redakcionālajos lēmumos.
“Krastu mači”, “Muzikālā banka”…
Vakardienas diskusijā uz NEPLP vadītājas Daces Ķezberes jautājumu par to, vai LTV ir izvērtējis konkrētā raidījuma “Dziesmu sirdij rodi Ventspilī” veidotāju atbildību, I. Belte atteica, ka LTV ir piedāvājis sadarbības partnerim (Ventspils domes Kultūras centram) pārskatīt raidījumā intervējamo cilvēku sarakstu, taču LTV viedoklis nav ņemts vērā. Līgumos par finansējumu raidījumu veidošanai Ventspils sponsorētajos pasākumos esot strikti atrunātas abu pušu tiesības un pienākumi.
Taču šis gadījums nav vienīgais, kur sadarbības projektā ar pašvaldības institūciju rodas jautājums par slidenu robežu. I. Belte pieminēja, ka cits jautājums, piemēram, ir, ko darīt ar “Krastu mačiem” (kas tiek rīkoti Rīgas svētku laikā). “Ja mūs interesē “Krastu mači”, mēs tur būsim un filmēsim,” teica LTV vadītājs, uzsverot: “Negribētu, ka mums ir zināmas saistības ar pasākumu rīkotājiem, kas mums uzliek pienākumus.”
No sponsoriem piesaistītā nauda ir ļoti svarīga arī Latvijas Radio. Piemēram, “Muzikālās bankas” raidījumus producē “Izklaides producentu grupa 7”, kas apkopojusi piecu Ventspils pašvaldības uzņēmumu finansējumu. Producents neesot ar mieru līgumu pārtraukt, informēja LR valdes locekle Sigita Roķe. LR2 direktors Armins Ronis piebilda – ja tiktu zaudēts šis sponsorējums, tad ik mēnesi LR vadībai būtu jāatrod tūkstotis eiro raidījuma “Muzikālā banka” veidošanai, bet aptaujas noslēguma koncerta izmaksas ir vēl ap 70 000 – 80 000 eiro. “Aptauja bez noslēguma ir tikpat kā biezpiens bez trauciņa, jo kur tad mēs to ieliksim,” sacīja A. Ronis.
LTV iesniedza NEPLP nolikuma projektu, kurā noformulēti principi, vadlīnijas un kritēriji televīzijas sadarbībai ar sponsoriem. Sēdes noslēgumā Dace Ķezbere norādīja, ka NEPLP vēlas, lai LTV un LR līdz 1. septembrim būtu izstrādāts vienots nolikums, pēc kādiem principiem tiek izvērtēti un atlasīti sponsori sabiedriskā pasūtījuma raidījumiem.
Eiropas nabagi?
Vienlaikus, sabiedriskajiem medijiem atsakoties no sponsoru līdzekļiem, tie turpina noskaņot sabiedrību, ka tiem vajadzīgs papildu finansējums no valsts. Piemēram, LTV kultūras, izklaides un bērnu satura redaktore Gunta Sloga aģentūrai LETA teikusi, ka LTV esot viens no visnabadzīgāk finansētajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Sloga paudusi uzskatu, ka ir svarīgi sabiedriskajiem medijiem aiziet no reklāmas tirgus un valstij to kompensēt 100% apmērā.
Arī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe atklātā vēstulē pauž, ka “nepietiekamais finansējums padarījis Latvijas Radio par vienu no nabadzīgākajiem radio Eiropā”.
NEPLP vadītāja D. Ķezbere vakar teica, ka 18. jūlijā esot paredzētas pārrunas Ministru kabinetā par sabiedrisko mediju finansējumu.
Jautājums – vai valdība, kura gadiem nevar atrast un piešķirt tik daudz līdzekļus, lai, piemēram, maksātu pienācīgas algas medicīnas māsām un ārstiem, dotu vēl vairāk naudas sabiedriskajiem medijiem? Un ko sabiedrība izvēlētos vairāk balstīt ar savu nodokļu naudu – sirdsdakteri vai sirdsdziesmu?
