Politisko partiju finansējums: Naudu vairāk tērē birojiem un reklāmas kampaņām 14
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits, ar kura atbalstu 13. Saeima ievērojami palielināja valsts budžeta finansējumu partijām un sasaukuma laikā jau vienreiz grozīja Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, lai samazinātu iespējas uz valsts budžeta naudu pretendēt izjukušām frakcijām, īsi pirms pirmā pilnvaru termiņa beigām aicina Saeimu vēlreiz veikt izmaiņas likumā.
Tās paredzētu, ka ne mazāk kā 30% no partijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma jāizlieto tās darbības saturiskajai nodrošināšanai. Ar to domāta pētījumu un aptauju finansēšana, semināru, apmācību un ekspertu diskusiju rīkošana.
Tie politiskie spēki, kas jau līdz šim praktizē minētās aktivitātes, uzskata, ka šādu izmaiņu pieņemšana palielinās birokrātiju, bet neveicinās kvalitatīvāka partijas piedāvājuma sagatavošanu.
Valsts prezidents uzskata, ka politiskajiem spēkiem ir jāinvestē to saturiskās kapacitātes nodrošināšanā, lai partijas varētu sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu valstiskas, ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā.
E. Levits vēstulē Saeimai norāda, ka partijām ir jāiegulda līdzekļi, lai tajās būtu politiķi, kas Saeimā un valdībā varētu politisko spēku pārstāvēt visās svarīgākajās jomās.
“Valsts budžeta finansējuma piešķīrums partijām ir sava veida sabiedrības pasūtījums kvalitatīvai partiju darbībai un attīstībai, kas nepieciešama visas sabiedrības kopējās interesēs. Tas partijām ir jāizmanto ne tikai lietderīgi, bet arī jēgpilni,” uzskata E. Levits. Viņš atgādina, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām dažām partijām bija grūtības atrast kandidātus darbam valdībā, kā arī Saeimas komisiju vadībai.
“Šeit saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ir ieguldījušas līdzekļus savu biedru, deputātu kandidātu lietpratības stiprināšanā, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā,” skaidro Valsts prezidents.
Greznībai birojā nevar tērēties
Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu partijas var izmantot trīs mērķiem: biroja un darbinieku uzturēšanai, komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai, kā arī partijas saturiskajai nodrošināšanai – semināriem, kongresiem, konferencēm, jauniešu organizāciju pasākumiem, pētījumiem, aptaujām un konsultācijām.
Taču valsts budžeta naudu nevar tērēt privātām vajadzībām, ar politisko darbību nesaistītiem mērķiem, dāvanām un ziedojumiem, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu iegādei, kā arī ekskluzīvu un pārmērīgi dārgu lietu pirkšanai.
Saeimā ir vairākas apvienības – “Jaunā Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība un “Apvienotais saraksts”, kā arī partija “Progresīvie”, kurai ir sadarbības līgums ar partiju “Mēs – Talsiem un novadam”. Šie politiskie spēki valsts piešķirto naudu var paredzēt arī ar tiem saistīto reģionālo partiju darbības nodrošināšanai.
Tagad ir noteikts, ka vienam no trim mērķiem var atvēlēt ne vairāk kā 60% no partijai gada laikā piešķirtā finansējuma. Savukārt E. Levita priekšlikums paredz, ka saturiskajai darbībai ir jāatvēl vismaz 30%. Datu analīze liecinot, ka līdz šim partijas tām piešķirto finansējumu vairāk izlietojušas biroja darbības nodrošināšanai un reklāmas kampaņām, teikts Valsts prezidenta vēstulē.
Jāatgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) seko līdzi valsts budžeta naudas izlietojumam. Reizi gadā partijas iesniedz KNAB valsts budžeta finansējuma izmantošanas pamatojuma dokumentus. Viss minētais liecina, ka jau tagad valsts budžeta līdzekļu tērēšanas kārtība ir diezgan komplicēta, ko vēl birokrātiskāku padarīšot E. Levita priekšlikums, pieļāva “Latvijas Avīzes” aptaujāto partiju pārstāvji.
Jāatgādina, ka vislielāko un arī maksimālo iespējamo valsts budžeta finansējumu – 992 000 eiro gadā – 14. Saeimā saņem “Jaunā Vienotība”, kurā ietilpst piecas partijas – “Vienotība” un četras reģionālās partijas no Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils un Valmieras –, tai ir līgums arī ar Latgales partiju. Vismazākais finansējums no parlamentā pārstāvētām partijām – 442 244 eiro gadā – ir partijai “Latvija pirmajā vietā”, kas ieguva deviņus mandātus.
Lielu naudu nesaista ar rezultātu
“Latvijas Avīze” sazinājās ar “Jaunās Vienotības” (“JV”), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Apvienotā saraksta” (“AS”) un “Progresīvo” pārstāvjiem, kuri visi apgalvoja, ka jau tagad politiskie spēki izmanto valsts budžeta finansējumu pētījumiem un aptaujām, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par politiķiem un politiskās darba kārtības jautājumiem. Minētās partijas arī rīkojot seminārus un konferences. Vissenākās tradīcijas šajā ziņā ir “JV” un ZZS.
“Jaunā Vienotība” lielu uzmanību pievērš tieši pētījumiem, kuri ir cieši saistīti ar vēlēšanu kampaņām, jo pirms vēlēšanām pastiprināti tiek izzināts vēlētāju viedoklis par aktuālajiem tematiem un veiktas aptaujas, lai novērtētu līderu reitingus. “JV” arī izveidotas darba grupas, piemēram, Digitālās transformācijas vai Zaļā kursa un klimata darba grupa, kurās jau tagad kopā ar ekspertiem politiķi sagatavo piedāvājumu svarīgajās nozarēs. “Varbūt dažām partijām tas būs jaunums, bet mēs jau gadiem lielu daļu finansējuma esam paredzējuši sabiedrības domas noskaidrošanai un sadarbībai ar analītiķiem. Sabiedrības viedokli īpaši svarīgi zināt ir vēlēšanu gadā, tāpēc te ir jautājums par proporcijām – vai tiešām katru gadu vajag 30% paredzēt šim mērķim,” nebija pārliecināts “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
“Jaunās Vienotības” un arī parlamentā pirmo reizi pārstāvēto “Progresīvo” panākumi vēlēšanās parāda, ka rezultātu nevar saistīt ar partijai pieejamajiem naudas līdzekļiem, jo 13. Saeimā “JV” bija vismazākais valsts finansējums, bet “Progresīvajiem” – vismazākais no visām partijām, kas vēlēšanās pārvarēja 2% barjeru, ko atgādināja arī “Progresīvo” frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
“Progresīvie” ir Saeimas opozīcijā, taču viņu darbība parlamentā un uzstāšanās liecina, ka vairāki deputāti ir lietpratēji savās jomās. Daļa no viņiem – piemēram, Saeimas deputāts Andris Sprūds un arī K. Briškens – ienāca politikā no “Progresīvo” domnīcas “Pro platforma”, kurā bija pulcēti profesionāļi, kas tolaik vēl nebija partijas biedri, bet palīdzēja saturiski sagatavoties Saeimas vēlēšanām. “Mēs jau tagad lielu uzmanību pievēršam intelektuālajam darbam neatkarīgi no finansējuma. Ciešā sazobē ar Saeimas frakciju strādā 15 tematiskās darba grupas, kas palīdz deputātiem sagatavot priekšlikumus,” skaidroja K. Briškens, kurš nav pārliecināts, vai proporciju nodalīšana veicinās jaunu spējīgu un izglītotu biedru stāšanos partijā. Viņaprāt, ir jādomā par Saeimas Analītiskā biroja kapacitātes stiprināšanu.
Tavars: valsts finansējums ir pārāk liels
Ar apvienību “Apvienotais saraksts” ir saistīta Ulda Pīlēna dibinātā biedrība, kurā arī ir nozaru eksperti, kas nav nevienas partijas biedri. Daļa no šīs biedrības kandidēja vēlēšanās un vairākus arī ievēlēja Saeimā.
Iespējams, vispirms tieši “AS” bija adresēts E. Levita pārmetums, ka dažiem politiskajiem spēkiem bija grūtības atrast kandidātus amatiem valdībā. Taču, visticamāk, to nevar saistīt ar šo cilvēku izglītošanā investētajiem līdzekļiem, bet vispirms jau ar Krišjāņa Kariņa nosauktajiem kritērijiem. Tiem neatbilda veselības nozares pārstāve, kura kandidēja, bet neiekļuva Saeimā. Te daļēji var runāt par nepietiekamiem ieguldījumiem viņas kampaņā un nespējā par sevi pārliecināt vēlētājus. “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars apstiprināja, ka sadarbība ar ekspertiem, kuri ir biedrībā, esot ļoti cieša. Taču E. Tavars uzskata: “Valsts budžeta finansējums partijām ir pārāk liels. Jo vairākās daļās tas būs sadalīts, jo būs lielāka birokrātija, kas apgrūtinās pārskatu gatavošanu, un arī KNAB būs nelaimīgs.”
Opozīcijā esošā ZZS ir viens no politiskajiem spēkiem, kura dalīborganizācijas – Latvijas Zemnieku savienības – kongresos ar pētījumos balstītu ziņojumu ikreiz uzstājas kāds sociologs vai politologs, kā tas bija arī šogad, kad ZZS darbību vērtēja Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis minēja vairākus pasākumus, kurus ZZS organizēja, piemēram, februārī Jelgavā bija konference “Zaļā enerģija – neizmantotā iespēja”.
Sadarbībā ar ekspertiem ZZS izstrādāja dzīves dārdzības mazināšanas plānu, kurā ir seši likumprojekti. Nesen notika arī ZZS tikšanās ar piensaimniekiem, lai novērtētu iespējas pārvarēt krīzi nozarē. Jaunajiem partijas biedriem ir iespējas izglītoties Jauno līderu akadēmijā. V. Valainis uzsvēra, ka šis darbs notiek nesaistīti ar piešķirto valsts budžeta finansējumu.
“Es pret Egila Levita priekšlikumu izturos kritiski, jo izskatās, ka tā tiek meklēts attaisnojums kādai neizdarībai. Ja partijas nav spējīgas izvirzīt ministru kandidātus, tad nekāds valsts finansējums to nespēs atrisināt,” uzskata V. Valainis.
Viņaprāt, likums jau tā ir pārāk birokrātisks, ko tagad gribot sarežģīt vēl vairāk tā vietā, lai vairāk uzticētos politiskajiem spēkiem. Ja partija vēlas nostiprināt savu ietekmi Latvijas politikā, tad tā ir ieinteresēta veikt pētījumus un rīkot konferences, lai sasniegtu rezultātu, uzsvēra V. Valainis.
