Māris Zanders: Kas ir svarīgāk: ekonomiskās intereses vai cilvēku veselība? 3
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Lietuvā un Igaunijā, Latvijas valdībā sākušās diskusijas par un pret ierobežojumiem cilvēkiem, kas pārvietojas starp šīm trim valstīm. Agri vai vēlu šādas diskusijas nonāk līdz retoriskam jautājumam par to, kas ir svarīgāk: ekonomiskās intereses vai cilvēku veselība?
Manuprāt, šāda mērķu konfrontēšana ir nepareiza divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tā nav loģiska. No vienas puses, ja ekonomikas būtiskas lejupslīdes dēļ budžetā nebūs naudas, tās sāks pietrūkt arī cīņai pret Covid-19 un veselības aizsardzībai kopumā.
No otras puses, ja kļūdainas rīcības dēļ epidemioloģiskā situācija jūtami pasliktināsies arī Latvijā, tad to sajutīs arī uzņēmēji – vai nu tādēļ, ka nāksies atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem, vai tādēļ, ka cilvēki samazinās savus tēriņus ārpus mājokļa sienām. Citiem vārdiem sakot, izvirzīt izvēli “vai nu – vai” nav pamatoti.
Otrkārt, ir iespējams neķerties pie jauniem ierobežojumiem, tātad neradīt papildu slogu biznesam, ja vien mēs paši uzvedamies kaut cik atbildīgi. Paskaidrošu ar piemēru Lietuvā. Šomēnes Traķu rajonā inficējās deviņu cilvēku grupa, kuri bija labā kompānijā smēķējuši vienu ūdenspīpi.
Ja cilvēki ir tik, formulēsim pieklājīgi, alternatīvi domājoši, tad arī visstingrākie ierobežojumi nelīdzēs.
Rekomendācijām nav jēgas, ja tās neievēro. Ja ievēro, domāju, mēs spēsim izkulties arī bez jauniem ierobežojumiem vai pat samazinot jau esošos.
Te, protams, parādās problēma, ka daļa sabiedrības rekomendācijas uzskata par apgrūtinošām un nevajadzīgām. Sāksim ar apgrūtinājuma pakāpi. Iedomāsimies, ka jums iesaka divus ceļus veselības uzlabošanai: atteikties no gaļas ēšanas trīs reizes dienā vai atteikties no gaļas, zivīm un piena produktiem vispār. Lai man piedod vegāni, bet “izmaksas”, ko manam komfortam radītu otrais variants, man šķistu pārāk augstas, pat ja mērķis labs.
Savukārt samazināt gaļas ēšanas reižu skaitu no trim līdz divām dienas laikā man neliktos pārāk smags uzdevums. Latvijā spēkā esošie ierobežojumi ir pirmās rekomendācijas smagumā un ne vairāk. Vajadzīgas vai nevajadzīgas. Pēdējā pusgada laikā esmu pārliecinājies, ka cilvēkus, kuri uzskata, ka zinātnieki Covid-19 riskus pārspīlē, pārliecināt par pretējo nav iespējams. Lai tā būtu.
Padomāsim par risku samazināšanu no ikdienas situācijas pozīcijām. Es mānītos, ja apgalvotu, ka nekad nešķērsoju ielu pie sarkanās gaismas, ja neredzu tuvumā auto.
Tomēr principā es domāju – ja pastāv kaut viena iespēja no simts, ka auto no kaut kurienes uzradīsies, labāk neriskēt, jo kas to lai zina, ar ko tas var beigties. Iespējams, ka paveiksies un nenotrieks vai tikai nedaudz apskādēs, bet var gadīties arī sērīgāk. Arī tad, ja kādam zinātnieku teiktajā 90% šķiet pārspīlējums, nav iemesla domāt, ka uz šo kādu neattiecas atlikušie 10 procenti.
Citiem vārdiem sakot, mēs varam bez savstarpējas balss pacelšanas diskutēt arī par ierobežojumu mīkstināšanu, ja vienojamies kaut cik nopietni izturēties pret rekomendāciju minimuma ievērošanu. Un, atkārtošu, minimums ir ļoti saudzējošs no sagādāto neērtību viedokļa.
Problēma, šķiet, ir tā, ka rekomendācijas pašsaprotami apaug ar dažādiem šo rekomendāciju izpildījumiem dzīvē, un te nu gadās, ka cilvēki neredz loģiku ieteiktajā vai prasītajā.
Šonedēļ kāds paziņa izklāstīja savu neizpratni par to, ka viņam, ievedot atvasi bērnudārzā, maska ir jāuzliek, savukārt personāls tās nelieto. Ja būtu vēlēšanās, es, iespējams, varētu šādu modeli pamatot, bet šajā gadījumā man grūti sarunas biedram pārmest, ka viņš prasības uzskata par neloģiskām.
Šādi radies īgnums diemžēl tiek pārcelts arī uz rekomendāciju minimumu, tādēļ būtu ļoti svarīgi, lai speciālistu ieteikumu jau tālākie tulkojumi nebūtu pretrunīgi un nesaprotami. Tā nav tikai Veselības ministrijas atbildība.
Domāju, ka premjers un veselības ministre, no vienas puses, ekonomikas un iekšlietu ministrs, no otras, var viedokļu atšķirību risināt racionāli, tikai lūgums nepīt iekšā politisko interešu apsvērumus.
