Naudu palielina, prasības samazina! Kā jāstrādā ģimenes ārstiem? 0
“Ģimenes ārstu praksēm ir pieaudzis valsts finansējums, bet prasības pazeminājušās.
No 13 darba kvalitātes rādītājiem ir saglabāti astoņi kritēriji,
samazinātas prasības pacientu aptverei un kvalitātes kontrolei,” atzīst Valsts kontroles (VK) padomes pārstāve Inga Vārava.
VK nesen pabeidza pārbaudi, lai novērtētu Veselības ministrijas (VM) paveikto pēc VK lietderības revīzijas “Vai valsts pacientiem spēj nodrošināt efektīvu ambulatoro veselības aprūpi?”. Šīs revīzijas rezultāti tika publiskoti pirms vairāk nekā diviem gadiem.
VK pēc revīzijas cerēja, ka ministrija stiprinās ģimenes ārstu institūciju, motivēs ģimenes ārstus aktīvāk līdzdarboties pacientu veselības aprūpē. Kā rīkojās ministrija?
Lai motivētu ģimenes ārstus aktīvāk iesaistīties savu pacientu veselības aprūpē, par 63% tika paaugstināts kapitācijas naudas apmērs par katru praksē reģistrēto personu, bet ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums pieauga par 56%, tika paaugstināti arī apmaksājamo manipulāciju tarifi.
Bet tajā pašā laikā ģimenes ārstu darba izpildes prasības ir pazeminātas, būtiski samazinot un izslēdzot vairākus pacientu aprūpē nozīmīgus rādītājus. Piemēram, no kvalitātes kritēriju saraksta tika izņemts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu izbraukuma skaita vērtējums pie ģimenes ārsta pacientiem.
Pirms šī kvalitātes kritērija izsvītrošanas no saraksta toreizējā veselības ministre Anda Čakša cerēja, ka “ideālā” ārsta prakse piebremzēs hronisko kaišu pacientu nokļūšanu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās, ka ģimenes ārsti uzņemsies lielāku atbildību, lai šādu situāciju būtu pēc iespējas mazāk.
Savukārt ārsti uzskatīja, ka nav viņu spēkos izaudzināt neapzinīgos hronisko slimību pacientus, kuri nelietojot izrakstītās zāles un naktīs saucot ātro palīdzību.
Ministre, nevēloties konfliktēt ar ārstiem, piekrita, ka šādu kritēriju nevajag saglabāt. Bet patlaban, kā pastāstīja Inga Vārava, ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) vācot datus no slimnīcu uzņemšanas nodaļām, lai pārliecinātos, no kurām ģimenes ārstu praksēm un reģioniem tur nokļūstot visvairāk pacientu. Ministru kabinets ir uzdevis VM līdz 2021. gadam pārskatīt ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijus tieši saistībā ar viņu reģistrēto pacientu plūsmu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija jau agrāk ir paudusi neapmierinātību – asociācijai neesot saprotams, kāpēc ģimenes ārstu praksēm tiekot uzdots pildīt NVD uzdoto funkciju – valsts organizētā vēža skrīninga pārraudzību. Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija uzskatīja, ja ģimenes ārsti to nedarītu, skrīninga aptveres rādītāji krasi samazinātos, tādēļ viņiem tomēr esot jāsaglabā zināma pārraudzība.
Lai neturpinātos ģimenes ārstu un ministrijas domstarpības, kritērijs “Mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīnings” tika izslēgts no darba kvalitātes kritēriju saraksta, to aizstājot ar pilotprojektu. Tā ietvaros ģimenes ārstiem ir iespēja saņemt papildu maksājumu par vēža skrīninga atsaucības palielināšanu savu pacientu vidū.
Tie ir 500 eiro ceturksnī katrai ārsta praksei, ja dzemdes kakla vēža skrīnings ir veikts 50%, bet krūts vēža skrīnings – 60% pacienšu. Taču VK ir konstatējusi, ka šajā ziņā ievērojami uzlabojumi nav jūtami. Gada laikā krūts vēža skrīninga pacienšu atsaucība pat samazinājusies. Tiesa, dzemdes kakla vēža skrīninga pacienšu atsaucība gan nedaudz pieaugusi. VK uzskata, ka pēc pirmā darbības gada rezultātiem ir pāragri spriest par pilotprojekta efektivitāti, un aicina ministriju rūpīgi monitorēt pilotprojekta rezultātus.
Labs dakterītis, jo sūta pie speciālistiem
No kvalitātes kritēriju saraksta tika izslēgts arī kritērijs “Kardiovaskulārā riska noteikšana”, kas tika pildīts vissliktāk no visiem. Tā vietā ministrija izveidoja sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu. Tās mērķis ir laikus atklāt sirds un asinsvadu saslimšanas un vienlaikus atslogotu augstāku veselības aprūpes līmeņa pakalpojumu sniedzēju darbu. VK konstatējusi, ka programmu neizdodas īstenot plānotajā apmērā.
Arī plānotais finansējums izlietots vien 15% no plānotā. Tāpēc revidentu vērtējumā pagaidām neesot pamata uzskatīt, ka sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostika un aprūpe primārajā līmenī ir būtiski uzlabojusies.
I. Vārava pievērsa uzmanību faktam, ka ģimenes ārsti rakstot nosūtījumus pie speciālistiem daudz biežāk, nekā tas tiek darīts vidēji Eiropas Savienībā. Kāpēc?
I. Vārava: “Viens no iemesliem ir tas, ka ģimenes ārsti nevēlas uzņemties atbildību.
Nevēlas ieklausīties pacientā, ne arī paši pieņemt lēmumu. Jāteic, ka pacients ir daudz apmierinātāks, kad viņš saņem šo nosūtījumu. Šādā gadījumā viņš liela savu ģimenes ārstu, jo ārsts, lūk, nosūta, kur vien es vēlos!
Ģimenes ārsts nedrīkst darboties kā dispečers, kurš izraksta tikai nosūtījumus pie speciālistiem. Efektīva ģimenes ārsta komanda atrisina daudzas pacientu veselības problēmas jau savā praksē, nesūtot pacientu nevajadzīgi veikt analīzes un manipulācijas pie speciālistiem. Ģimenes ārstam ir ļoti būtiska loma dažādu profilakses programmu īstenošanā.”
Kvalitātes kontrole esot grūti saprotama
VK revidenti konstatējuši, ka vairāk nekā pusi kritēriju ir izpildījuši 40% ģimenes ārstu, savukārt visus astoņus darbības novērtēšanas kritērijus izpildījuši vien četri procenti.
Rīgas ģimenes ārsts Andris Lasmanis neslēpa, ka šie kritēriji esot ļoti formāli. “Lai novērtētu ārstu darbu, ir nepieciešams saprast, cik liela saslimstība un mirstība ir ārsta praksē,” sacīja Lasmanis.
VK ir noskaidrojusi, ka 36% ģimenes ārstu darba kvalitātes kontroles sistēma esot grūti saprotama vai viņi vispār ar to neesot iepazinušies.
Aptuveni 32% ģimenes ārstu ar kvalitātes kritērijos iekļautajām pacientu mērķa grupām varot strādāt, kad esot mazāks pacientu apmeklējums, bet 18% norādījuši, ka šis darbs tiekot veikts vien epizodiski.
Aizvadītajā gadā ģimenes ārstiem par kvalitātes kritēriju izpildi tika piešķirti 3,7 miljoni eiro, bet šogad – vairāk nekā divi miljoni eiro.
Ģimenes ārstu kvalitātes kritēriji
• No jauna reģistrēto pacientu veselības stāvokļa novērtēšana;
• bērnu vakcinācijas aptvere;
• pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem veikts slēpto asiņu tests;
• cukura diabēta pacientu uzraudzība, veicot glikētā Hb mērījumus 2. tipa cukura diabēta slimniekiem;
• cukura diabēta pacientu uzraudzība, veicot mikroalbuminūrijas noteikšanu 2. tipa cukura diabēta pacientiem;
• pacientiem ar arteriālo hipertensiju un koronāro sirds slimību zema blīvuma holesterīna noteikšana;
• pacientiem ar bronhiālo astmu izelpas maksimuma plūsmas mērīšana;
• ģimenes ārsta veikto papildu manipulāciju un papildu pakalpojumu daudzveidība.
Avots: Veselības ministrija
