Kazino operatoram radītos zaudējumus piedzīt no bijušajiem domniekiem būs grūti 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pagaidu administrācijas lēmums piedzīt zaudējumus no deputātiem, pēc kuru balsojuma tie ir radušies, ir labs signāls, kas parāda, ka par saviem lēmumiem ir jāuzņemas atbildība, uzskata konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Viņš “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka, atšķirībā no Saeimas, kas pārsvarā pieņem politiskus lēmumus, pašvaldībās deputātiem ir jālemj arī par administratīvu aktu izdošanu.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis saka: “Pašvaldību deputāti ir atbildīgi par saviem lēmumiem, un deputātus var sodīt, bet te ir jāievēro samērīgums, un tam ir jānotiek caur tiesu, nevis ar administrācijas rīkojumu par administratīvā soda uzlikšanu.”
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere “Latvijas Avīzei” atturējās prognozēt, vai šādā situācijā varētu nonākt arī Saeimas deputāti, tāpēc ka “neviens deputāts par balsojumu un savu politisko pārliecību netiek saukts pie atbildības”.
Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka “deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību – runām, balsojumiem u. c., kā arī nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu”.
E. Pastars piekrita, ka Saeimā balsojumi lielākoties ir politiski.
Kā viens no izņēmumiem viņam ir prātā Aināra Dimanta atcelšana no Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes, kas varēja radīt finansiālus zaudējumus.
Taču pašvaldībās esot cita situācija un “te nevar balsot tikai pēc revolucionārās pārliecības, bet jāvērtē, kādas tiesiskās sekas var radīt balsojums”.
Uz vaicāto, kāpēc tādā gadījumā ir paredzēta lēmuma pieņemšana domes sēdē, ja deputātiem nav izvēles iespējas, E. Pastars atbildēja, atzīstot, ka ir situācijas, kad “deputātiem nav rīcības brīvības un viņiem ir jāpilda savas funkcijas, pieņemot lēmumu, bet cits jautājums, vai viņiem tas tika pietiekami izskaidrots”.
No atlaistās Rīgas domes deputātiem, kuri 2019. gada 18. decembrī, balsojot pret vai atturoties, neatbalstīja SIA “Olympic Casino Latvija” lūgumu izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai četrzvaigžņu viesnīcā “Radisson Blu Daugava”, paredzēts piedzīt vairāk nekā 12 000 eiro, sadalot šo summu uz 35 domniekiem.
Tas nozīmē, ka katram būs jāsamaksā 345 eiro. “Olympic Casino Latvija” tiesā apstrīdēja domes lēmumu un panāca atļaujas izsniegšanu. Administratīvais līgums par tiesiskā strīda izbeigšanu paredz, ka pašvaldībai jāsamaksā 12 081 eiro.
Pagaidu administrācijas ieskatā, šī summa ir jāpiedzen no deputātiem, kuru balsojuma dēļ radās minētie zaudējumi, jo deputāti nepamatoja savu rīcību un nenorādīja uz apstākļiem, kāpēc atļaujas izsniegšana radītu būtisku valsts un pašvaldības teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, – tātad Rīgas dome esot tīši rīkojusies prettiesiski.
Aģentūra LETA ziņo, ka par atļaujas izsniegšanu atvērt spēļu zāli nobalsoja divi deputāti, bet pret bija 13, atturējās 22 deputāti no “Saskaņas”, “Gods kalpot Rīgai”, Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, kā arī viena “Vienotības” deputāte un neatkarīgie domnieki. Savukārt 17 deputāti nebalsoja.
Pagaidu administrācija piedāvās bijušajiem deputātiem brīvprātīgi atlīdzināt šo summu, bet no tiem, kas to nedarīs, tā tikšot piedzīta likumīgā ceļā.
Toreizējais “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis vairs neatcerējās, kāpēc balsojumā nav piedalījies, taču iemesls, visticamāk, varēja būt saistīts ar juridiskiem apsvērumiem, jo nebija skaidrs, cik brīvi deputāti var būt šādā balsojumā.
Taču daudz vairāk jautājumu viņam radot situācija, kāda ir izveidojusies tagad.
Atsaucoties uz kolēģa Valtera Berga (JKP) ierakstu sociālajā vietnē “Facebook”, V. Ķirsis “Latvijas Avīzei” norādīja, ka pagaidu administrācija ir nevis turpinājusi tiesāšanos, bet noslēgusi izlīgumu par noteiktu summu, kas būs jāmaksā citiem.
V. Bergs uzsver, ka, lai lemtu par summas atlīdzināšanu, viņam vispirms būtu jāiepazīstas ar Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas un SIA “Olympic Casino Latvija” noslēgto administratīvo līgumu par strīda izbeigšanu.
Šajā gadījumā esot jāvērtē, “vai pagaidu administrācijai ir tiesības slēgt šāda rakstura līgumus, lai tajos pielīgtās naudas summas pēc tam atprasītu no personām, kas nav līguma slēdzēja puse”.
Arī bijušais domes izpilddirektors Juris Radzevičs, kurš tagad vadīs “GKR” frakciju, par absurdu uzskata šādu situāciju, kad administrācija noslēgusi izlīgumu, nosakot deputātus par vainīgiem un mēģinot saukt pie atbildības.
Līdzīgos uzskatos ir arī LPS vecākais padomnieks M. Pūķis, kurš “Latvijas Avīzei” uzsvēra – ja ir nodoms izvirzīt prasību pret deputātiem un viņus sodīt, tad tas ir jādara tiesā.
Tad tiesnesis izvērtēs, vai domnieki ir apzināti pārkāpuši likumu, jo neviens politiķis nevar pārzināt visus normatīvus un likumus.
“Jautājums par spēļu zālēm ir jo īpaši diskutabls, šo pat var uzskatīt par sava veida provokāciju. Zaudējumus var piedzīt tiesa, tāpēc te būtu jārunā arī par zemu [administrācijas] kvalifikāciju,” turpināja M. Pūķis.
Viņš uzsvēra arī to, ka pagaidu administrācija vēršas pret personām, kas nav tās darbinieki.
LPS pārstāvis uzskata, ka šis precedents prasītu noteikt tādu pašu kārtību arī Saeimā un valdībā, kur arī pieņemtie lēmumi ne vienmēr atbilst likumam, – tad būtu jāprasa atbildība arī par zaudējumu Satversmes tiesā, paredzot politiķa atkāpšanos no amata.
Jānodala administratīvie jautājumi no politiskajiem
Ilze Oša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: “Pašvaldību deputātiem ir jāsaprot, ka ir jānodala jautājumi, kas izlemjami administratīvā kārtībā, un kuriem ir jābūt likumīgi izvērtētiem un pamatotiem, no jautājumiem, kurus pieņem politiski.
Šajā gadījumā par spēļu zāles atvēršanu bija jāpieņem administratīvs lēmums – atļauja, kuras izsniegšana vai neizsniegšana izriet no konkrētiem likumiem.
Līdz ar to lēmumu nedrīkstēja balstīt uz pārliecību vai personisko viedokli, bet gan tikai uz juridisku izvērtējumu. Un šāds izvērtējums deputātiem tika sniegts.
Ja pašvaldības deputāti vēlējās ierobežot azartspēļu zāļu izplatību konkrētā teritorijā, viņiem bija, piemēram, jāpieņem lēmumi par attiecīgās teritorijas izmantošanu un jāizdod saistošie noteikumi.
Šādā gadījumā pašvaldība varētu lemt par kādu darbību aizliegšanu vai atļaušanu minētajā vietā.
Līdzīgas situācijas ir bijušas arī citās pašvaldībās un ir tikuši virzīti lēmumprojekti par atlīdzības prasīšanu. Piemēram, par darbinieku atbrīvošanu un vēlāku atjaunošanu amatā tiesas ceļā un atlīdzības piedziņu par dīkstāves laiku.
Taču tik plaša mēroga situācijas, ka tiek prasīts atlīdzināt radītos zaudējumus 35 deputātiem, šādi lēmumi nav bijuši.”
