Naudu no CO2 kvotu pārdošanas novirzīs biznesam 2
Lai uzņēmumi spētu piemēroties jaunajai klimata ekonomikai, tiks veidots modernizācijas fonds.
Tam plānots novirzīt apmēram 200 miljonus eiro, ko iegūs no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības. Vēl 600 miljoni eiro tiks novirzīti zaļās ekonomikas fondam, arī šos līdzekļus plānots iegūt no CO2 emisijas kvotu pārdošanas.
Latvija ir to valstu vidū, kas Eiropas Komisijai vēl nav iesniegušas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam (NEKP2030) plānotajā termiņā, kas bija noteikts līdz 2019. gada 31. decembrim.
Šo plānu, kas paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un intensificēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, valdībā pieņēma šodien.
Krista Pētersone, vides organizācijas “Zaļā brīvība” eksperte, norāda, ka ļoti būtiski, lai “NEKP2030”, arī nepastāvot vienotam viedoklim par visiem plāna risinājumiem, tiktu beidzot pieņemts, jo jāuzsāk darbs pie plānā iekļauto pasākumu īstenošanas.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Nedrīkstam palikt enerģētiskie nabagi”, 2019.23.12.), ka vēl ilgāka kavēšanās ar Latvijas ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas dokumentu apdraud finansējumu atjaunojamo resursu izmantošanai un ēku siltināšanai.
Viens no šiem finansējuma avotiem būs modernizācijas fonds, no kura plānots atbalstīt elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu transportā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un ēkās u. c.
Modernizācijas fonds sāks savu darbību 2021. gadā, un tā finansējums veidosies no 310 miljonu emisijas kvotu izsolīšanas, liecina informatīvais ziņojums, ko valdībā plānots skatīt kopā ar “NEKP2030” un ziņojumu par Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai.
“Klimata neitralitāte nenozīmē, ka CO2 emisijas nebūs vispār, klimata neitralitāte nozīmē, ka CO2 emisijas tiks kompensētas. Paliks tikai tās CO2 emisijas, no kurām cilvēce nevar izvairīties, jo ir jāēd.
Proti, lauksaimniecības produkcijas ražošanā CO2 emisijas saglabāsies. Lauku virsma tiks izkustināta, lai tajā iesētu, vienalga kādu tehnoloģiju mēs lietotu. Lauksaimniecības emisijas var kompensēt ar papildu mežu stādīšanu vai ilgtspējīgu mežsaimniecības politiku,” Latvijas mērķus klimatneitralitātes sasniegšanā skaidro J. Pūce.
Latvijā lielākais CO2 emisiju avots ir transports, līdz ar to plānots samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu, jo īpaši pilsētās.
“Tas nenozīmē, ka mums jāstimulē viena vai otra elektromobiļa iegāde, kas varētu būt relatīvi dārga stratēģija. Mums jāstimulē, lai cilvēki iegādātos par trim četriem gadiem jaunākas automašīnas nekā iepriekš nopirktā. Tas būtu ievērojams CO2samazinājums,” sprieda ministrs.
Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropas Savienībā. Vidējais reģistrēto tehniskā kārtībā esošu transportlīdzekļu vecums vieglajiem auto ir 12,9 gadi, kravas auto – 10,4 gadi, autobusiem – 10,9 gadi.
“Gan modernizācijas fondu, gan zaļās ekonomikas fondu finansēs no emisiju kvotu izsoles ienākumiem. Mūsu pašreizējā prognoze, kas balstīta pašreizējā emisiju kvotu cenu politikā, desmit gadu periodā dod aptuveni 800 miljonu eiro ienākumu,” norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Tā kā Eiropa uzņēmusi zaļo kursu, tad varam gaidīt tālāku emisijas kvotu cenu pieaugumu. “Ievērojamu pieaugumu,” uzsver ministrs. Desmit gadu laikā kvotu cena varētu pieaugt aptuveni 2,5 reizes.
