Naudu meklē ārpus bankām 6
Līdz ar finansējuma instrumentu klāsta palielināšanos pasaulē arī Latvijā šis lauciņš lēnām paplašinās. Sākotnēji ar nebanku kredītiem sabiedrība saprata tikai “ātros” kredītus, šobrīd Latvijā jau ir iespējams izdalīt trīs galvenos virzienus ārpusbanku darbības jomā – tie ir distances, arī patēriņa kredīti, hipotekārie kredīti un savstarpējo aizdevumu platformas.
Protams, tādās finanšu mekās kā ASV, Londonā pieejamie instrumenti ir plašāki un niansētāki, arī likumdošanas bāze jau ir samērā sakārtota. Par izmaiņām ārpusbanku tirgū liecina arī nosaukuma maiņa Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai (LAFPA), iepriekš Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA), jauns asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš ar finanšu pieredzi valsts uzņēmumā un jauna vizuālā identitāte.
Latvijā jau ir zināmi lielāki distances kredītdevēji – “4Finance”, “Incredit Group”, “Aizdevums.lv” u. c., hipotekārie kreditētāji – “Grand Credit”, “West Kredit”, “Finanza” u. c., arvien saprotamākas kļūst arī savstarpējo aizdevumu platformas – “Mintos” un “Twino” vai arī dažādi citu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, uzņēmums “WestStein”, kas piedāvā maksājumu kartes “Mastercard” fiziskām un juridiskām personām bez banku starpniecības.
Jaunas aizdevumu platformas
Savstarpējo aizdevumu platformas pamazām aizstāj tos banku pakalpojumus, no kuriem komercbanku sektors pašreiz atkāpjas. Depozītu likmes ir tuvu nullei vai pat negatīvas, savukārt kredītu pieejamība ir ierobežota. Arī daļa pasaules banku meklē sadarbības iespējas ar savstarpējo aizdevumu platformām – vai nu investējot pašu platformu darbībā, vai platformā pieejamos kredītos. Piemēram, “BBVA”, “Credit Suisse” un “JP Morgan” ir investējuši “Prosper”. Tāpat “JP Morgan” nesen paziņoja par sadarbību ar “OnDeck Capital” kredītu izsniegšanā, savukārt “Goldman Sachs” ir nolēmuši iet citu ceļu un veidot savu platformu.
Riska kapitāla fondi visā pasaulē ir veikuši apjomīgas investīcijas savstarpējo aizdevumu platformās. 2015. gadā “Prosper” piesaistīja riska kapitāla investīcijas 165 miljonu ASV dolāru apmērā, “Funding Circle” – 150 miljonu ASV dolāru apmērā, “SoFi” – 1 miljarda ASV dolāru apmērā utt. Atsevišķi uzņēmumi finansējuma piesaistei ir veikuši sākotnējo publisko piedāvājumu, 2014. gada decembrī “Lending Club”, “OnDeck”, stāsta “Mintos” vadītājs Mārtiņš Šulte.
Bankas pret “fintech” kompānijām
Lai arī abas nozares – banku un ārpusbanku – nedaudz rīvējoties, mēdz uzsvērt savus plusus un norādīt uz otras trūkumiem, ir skaidrs, ka tirgū ir vieta dažādiem finanšu pakalpojumiem. Jaunie instrumenti – “ātrie” kredīti, savstarpējo aizdevumu platformas, riska kapitāls utt. – spēj būt elastīgāki, straujāki un gatavi uzņemties lielāku risku, bet bankas konkurēs ar uzticamību un stabilitāti, kas nozīmē salīdzinoši zemu riska līmeni un izdevīgākus finansējumu nosacījumus nekā tā sauktajām “fintech” kompānijām.
“Ir vairāki segmenti, kurus bankas nav gatavas finansēt. Tādēļ pašlaik bankas patēriņa kreditēšanas tirgū strādā ar zema un vidēja riska aizņēmēju segmentu, bet nebanku kreditētāju sektors – ar augsta riska klientiem, bet par daudz augstākām aizdevumu likmēm,” rezumē “Swedbank” vadītājs Latvijā Māris Mančinskis.
Šī ir arī iespēja investoriem, uzņemoties lielāku risku, investēt līdzīgi kā biržā. Ir lielāks risks, ir svārstības, bet potenciālā peļņa ir lielāka. Šādas savstarpējo aizdevumu platformas, varbūt modificējoties, pasaulē noteikti attīstīsies, tostarp Baltijā un Latvijā, uzskata G. Āboltiņš, norādot, ka Latvijā ir labs potenciāls šajā jomā – zinoši un profesionāli cilvēki IT un finanšu jomās, turklāt pakalpojums veiksmes gadījumā ļauj ātri apgūt eksporta tirgus.
Izsniedz vairāk
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā statistika par 2015. gada pirmo pusgadu liecina, ka līdz 223,6 miljoniem eiro ir pieaudzis no jauna izsniegto kredītu apjoms, tas ir par 21% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Jāatzīmē, ka pagājušā gada pirmais pusgads nebanku kreditētājiem no jauna izsniegto kredītu jomā bijis veiksmīgākais pēdējo trīs gadu laikā.
Nebanku kreditētāju patērētājiem izsniegto aizdevumu kopējais kredītportfelis 2015. gada 30. jūnijā sasniedza 422,4 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2014. gada 30. jūniju ir palielinājums par 19%, savukārt pieaugums attiecībā pret 2013. gada 30. jūniju – par 21%.
Kredītportfeļa apjoma kāpums vērojams jau trešo pārskata periodu pēc kārtas, un G. Āboltiņš prognozē, ka pagājušais gads izsniegto kredītu apjomu ziņā varētu būt nedaudz labāks nekā iepriekšējais.
Pirmkārt, konkurence palielinājās gan pašu nozares uzņēmumu starpā, gan arī banku sektors kļuva aktīvāks. Piemēram, banka “Citadele” aktīvāk ienāk patēriņa kredītu segmentā. Otrkārt, nozares uzņēmumi jau pērn sāka pielāgot savu darbību likuma grozījumiem, kas stājās spēkā no š. g. 1. janvāra, t. i., maksas par kredītu izmantošanu samazinājās.
Vienlaikus daudzi nozares uzņēmumi savus pakalpojumus eksportē, šiem uzņēmumiem grupas ietvaros apgrozījums būs audzis, jo eksporta tirgi nemitīgi tiek paplašināti. Piemēram, “4Finance” grupa 2015. gadā darbību ar saviem zīmoliem uzsāka četros jaunos tirgos – Rumānijā, Meksikā, Argentīnā un Armēnijā. Vislielākais grupas tirgus pašreiz ir Polija, kam seko Latvija un Gruzija, kopumā strādājot 15 pasaules valstīs.
Savukārt “Mintos” platformai ir vairāk nekā 4,5 tūkstoši investoru no 39 pasaules valstīm. Aktīvākie investori ir no Lielbritānijas un Vācijas. Platformai ir pievienojušies septiņi nebanku kredītdevēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas. Paredzams, ka tuvā nākotnē platformai pievienosies nebanku kredītdevēji no Čehijas, Polijas un citām Eiropas valstīm. “Mintos” mērķis ir kļūt par vienu no vadošajām Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām, ambīcijas neslēpj M. Šulte.
Strīdi un rezultāti
Pagājušais gads bija asu strīdu laiks starp nozares uzņēmumiem ar asociāciju priekšgalā un valsti, kuru pārstāvēja Ekonomikas ministrija un PTAC. Pēc spraigām diskusijām no šā gada sākuma stājās spēkā likumdošanas izmaiņas, kas ārpusbanku tirgū ierobežoja procentu likmes, aizņemšanās laiku u. tml. Šīs izmaiņas, protams, vairāk ietekmē piedāvājumu, nevis pieprasījumu. Cilvēki nesāks aizņemties vairāk tāpēc, ka kredīts maksās lētāk.
Gan Ekonomikas ministrijā, gan asociācijā uzskata, ka šobrīd vēl ir par agru spriest par to, kā tirgu ir ietekmējušas likumdošanas izmaiņas. Ekonomikas ministrija cer, ka minētie grozījumi atrisinās situāciju ar bezmaksas kredītu masveida pagarināšanu, uz ko kā problēmu savos regulārajos pārskatos par nozari norāda PTAC. Savukārt G. Āboltiņš vērtē, ka pastāv risks, ka atsevišķi nozares mazie uzņēmumi nespēs iekļaut savu darbību noteikto rāmju ietvaros un, iespējams, apsvērs iespēju pamest sektoru.
Agrāk nozarē darbojās ļoti daudz uzņēmumu; kad ieviesa prasību par pamatkapitālu, tajā brīdī jau ļoti daudzi uzņēmumi atbira. “4Finance” izpilddirektors Toms Jurjevs piebilst, ka izmaiņas likumā, visticamāk, negatīvi ietekmēs kreditētāju ieņēmumus un līdz ar to arī izaugsmes tempus, jo cena vairs nebūs noteicošais konkurences faktors. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni veidi, kā uzrunāt klientus. Piemēram, viens no produktiem, ko pašreiz izvērtē arī “4Finance”, ir kredītlīnija. Jāpiebilst gan, ka kredītlīnijas specifika ir tuvāka banku produktam, tādēļ kredītlīnijas klientu loks atšķirtos no īstermiņa aizdevēju klientiem.
Pirms tika apstiprinātas likumdošanas izmaiņas, viens no LNKA pretargumentiem bija, ka no tirgus izzudīs kredīti līdz 30 dienām. Ekonomikas ministrija daļēji piekrita, ka kredīti līdz 21 dienai varētu pazust no tirgus. Tomēr tas nav noticis, kaut arī dažas izmaiņas ir bijušas. Ir augusi minimālā summa, agrāk varēja aizņemties, sākot no 10 eiro, tagad pārsvarā tie ir 50 eiro. Palielinājies ir arī aizdevumu termiņš, tos vairs nevar paņemt uz trim dienām, bet gan, piemēram, uz septiņām. “Parādījusies arī jauna tendence, ka tirgū tiek piedāvāti kredīti ilgāk par 30 dienām ar noteiktiem atmaksas grafikiem,” norāda G. Āboltiņš. Šis segments varētu attīstīties, jo uzņēmumam lētāk ir izsniegt vienu lielāku aizdevumu, kas jāatmaksā pa daļām, nekā daudzus mazus. Savukārt LNKA argumentam par nelegālajiem kredītdevējiem kā atbildi uz likumdošanas izmaiņām vēl ir jāiztur laika pārbaude.
Abas puses – gan Ekonomikas ministrija, gan LAFPA – ir gandarītas par to, ka likumdošanas bāze ir pamatā sakārtota un visiem zināmi spēles noteikumi. Tas ir svarīgi visiem distances kredītu uzņēmumiem. Attiecībā uz hipotekārajiem kredītdevējiem Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie hipotekārās kreditēšanas regulējuma uzlabošanas, ieviešot Latvijā jaunās Direktīvas 2014/17/ES prasības par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu.
Ar kredītu atdošanu kavējas mazāk
Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pēc kredītu kvalitātes 2015. gada pirmajā pusē turpinājis uzlaboties, liecina PTAC dati. 2013. gada 30. jūnijā bez kavējuma kopējā kredītportfelī pēc apjoma bija 78% un 2014. gada 30. jūnijā – 81%, bet 2015. gada 30. jūnijā – 83%. Kavēti tiek 17% no kopējā kredītportfeļa. Tā kā šajā segmentā ir daudz nelielu īstermiņa aizdevumu un neatmaksājas pārbaudīt lielu skaitu dokumentu, LAFPA vadītājs uzskata, ka aizņēmēja maksātspējas pārbaude nozarē ir pietiekami augstā līmenī. Turklāt reizē ar grozījumu pieņemšanu PTAC arī izstrādājis vadlīnijas par to, kādai jābūt informācijai, kas aizdevējiem ir jāvērtē.
