Cilvēki uzskata, ka ir pietiekami uzmanīgi, lai nenokļūtu telefonkrāpnieku tīklos. Tā domāja arī Krista, kura tomēr iekrita… 29
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzi cilvēki uzskata, ka ir pietiekami izglītoti un uzmanīgi, lai nenokļūtu rafinēto telefonkrāpnieku tīklos. Tā domāja arī ogrēniete Krista [vārds mainīts], kura tomēr iekrita un pazaudēja 377 eiro. Ar savu pieredzes stāstu viņa vēlējās pabrīdināt citus cilvēkus.
Krista ir moderna sieviete, pārliecinoši darbojas ar internetu, viedierīcēm. Bija arī lasījusi par krāpniekiem, kuri zvana cilvēkiem un uzdodas par banku darbiniekiem, mēģinot iegūt viņu datus.
Tomēr zvans no tālruņa numura, kuru Krista vienmēr izmantojusi saziņai ar SEB banku, sievieti pārsteidza nesagatavotu…
Zvans no bankas numura
Kristai nupat bija sācies atvaļinājums, aizgājusi pie frizieres. Friziere ieteikusi iegādāties speciālus matu kopšanas līdzekļus, ko visērtāk varot nopirkt kādā interneta veikalā.
Ogrēniete interneta veikalos iepērkas regulāri. Tajā pašā pievakarē viņa datorā izvēlējās preces un ar internetbankas starpniecību samaksāja 28 eiro.
Tagad Krista zina, ka tā bija tikai sagadīšanās, bet uzreiz pēc internetbankas izmantošanas iezvanījās tālrunis. Zvanītāja stādījusies priekšā kā SEB bankas darbiniece. Esot pamanīts aizdomīgs darījums – nupat Lietuvā no Kristas konta vairākkārt mēģināts noņemt lielāku naudas summu, gan nesekmīgi.
Sieviete jautājusi, vai bankas karte šobrīd ir pie tās īpašnieces? Krista painteresējās, kāpēc zvanītāja ar viņu runā krieviski.
Tieši tobrīd esot ļoti aktivizējušies interneta krāpnieki, visi latviski runājošie operatori esot aizņemti, tādēļ piesaistīta darbiniece, kura parasti apkalpo krievvalodīgos klientus.
It kā loģiskais skaidrojums un tas, ka zvanītāja runājusi ļoti raiti un profesionāli, Kristu pārliecināja, tomēr izšķirošais apstāklis sarunas turpināšanai bija tajā, ka zvanīts tieši no SEB bankas tālruņa numura. To ogrēniete jau sarunas sākumā pārbaudīja datorā.
Kad Krista atbildēja, ka karte ir pie viņas, sekoja jautājums, vai kādai citai personai ir piekļuve viņas internetbankai. Uzzinājusi, ka tādas personas nav, bet internetbankai tieši tobrīd pieslēgusies pati Krista, zvanītāja teikusi, ka veiks bankas konta dubultās drošības sistēmas uzstādīšanu.
Ogrēniete atzīst, ka tobrīd bijusi ļoti uztraukta, jo kuram gan gribas palikt bez naudas. Tomēr Krista vēlreiz pārprasījusi bankas darbiniecei, vai tiešām zvana no SEB bankas, un teikusi, ka piezvanīs uz banku, lai par to pārliecinātos.
Darbiniece teikusi, lai nesatraucas – ka viņa tūlīt pati atzvanīs. Un tiešām – tūlīt pat sieviete vēlreiz atzvanīja no tā paša fiksētā tālruņa numura, kas ir reģistrēts SEB bankai.
Krista ar viņu ne tikai turpināja sarunu, bet “bankas darbiniecei” arī izpauda savu bankas lietotāja kodu, kā arī kodu kalkulatora kodus.
Sarunas turpinājumā Krista manīja, kā uz viņas tālruņa numuru pienāk paziņojumi, kas vēsta par to, ka no konta tiek aizskaitīta nauda – vispirms 300 eiro, bet pēc tam jau mazākas summas. Zvanītāja viņai skaidrojusi, ka šī nauda tiekot rezervēta, lai noziedznieki nevarētu to iegūt.
Saprot, ka piekrāpta
Kad teju visa nauda, kas atradās SEB bankas kontā, tādā veidā bija “izglābta”, sieviete Kristai teikusi, ka redzot – viņai arī bankā “Citadele” ir konts.
Ogrēniete atbildēja apstiprinoši, bet izdarīgā “operatore” nekavējās piedāvāt, ka viņa sazināsies ar “Citadeli”, lai arī no šīs iestādes piezvana. Nepagāja pat pāris minūšu, kad atkal iezvanījās Kristas telefons.
Bankas “Citadele” tālruņa numurs Kristai bija saglabāts kontaktu sarakstā – zvanīts tika tieši no tā.
Šoreiz runātājs bija vīrietis, bet arī krieviski. Kad Krista par to iejautājās, viņš bez aizķeršanās atbildēja, ka bankas sistēmā kā klientam vēlamā saziņas valoda esot norādīta tieši krievu. Krista teikusi, ka tas nav iespējams.
Zvanītājs laipni apsolījis šo informāciju labot, bet pats turpinājis sarunu, piedāvādams arī šim Kristas kontam “uzlabot drošību”. Viss atkārtojies, līdz arī otrs Kristas konts bija praktiski tukšs…
Saruna vēl nebija beigusies, kad jau Krista apjauta, ka pieļāvusi kļūdu. No viena bankas konta vairākos paņēmienos bija aizskaitīti teju 600 eiro, no otra – 77 eiro. Pārskaitījumi bija veikti uz Lietuvu un Ukrainu. 300 eiro pārskaitījums kādam mistiskam uzņēmumam Viļņā vēl it kā bija procesā – nauda skaitījās rezervēta.
Ogrēniete nekavējoties sazinājās ar abām bankām un apstrīdēja visus nupat notikušos darījumus.
Tas gan pozitīvu rezultātu nedeva. “Citadeles” atbilde bija sekojoša: “Pat ja internetbankā šī summa vēl redzama kā rezervēta, mēs to nevaram jums atgriezt, jo darījums ir noticis. Zvans, ko saņēmāt it kā bankas vārdā, bija krāpnieku īstenots.
Mēs kā banka jums nekad nelūgsim nosaukt internetbankas paroles, kodu kartes ciparus vai apstiprinājuma SMS kodus.
Mēs jūs vienmēr lūgsim identificēties, lai zinātu, ka jūsu finanšu situāciju pārrunājam tikai un vienīgi ar jums, bet nekad nejautāsim datus, kas ļauj veikt finanšu darbības, kā to dara krāpnieki.
Diemžēl finanšu līdzekļu atgriešanu nevaram veikt, jo tā notikusi ar jūsu līdzdalību un “3D Secure” autorizāciju. Aicinām turpmāk būt īpaši uzmanīgam un neizpaust šāda veida datus, kas apdraud jūsu finanšu drošību.”
Kredīta mērķis – “Par izglītību”…
Bankā “Citadele” Kristai ir patēriņa kredīta konts ar pavisam nelielu limitu. Labi, ka tā, jo noziedznieki, kā pēc tam izrādījās, tur vēl bija mēģinājuši Kristas vārdā paņemt limitu pārsniedzošu kredītu 1100 eiro apmērā, kā naudas vajadzības mērķi sarkastiski norādot “Par izglītību”. Sak, skola maksā naudu! Vismaz tas viņiem neizdevās…
Lai arī ogrēniete cēla trauksmi par notikušo krāpšanu, banka “Citadele” neanulēja nevienu no rezervētajiem maksājumiem.
SEB banka pieļāva, ka noziedznieki saņem pirmo pārskaitījumu 300 eiro apmērā, skaidrojot to, ka Krista pati šo bankas operāciju veicinājusi, nododot citām personām pieejas kodus.
Bet vismaz pārējās rezervētās summas tika atgrieztas viņas kontā. Līdz ar to kopējie sievietes materiāli zaudējumi ir 377 eiro. Sieviete pēc palīdzības vērsās arī Valsts policijā, bet nezina, vai tika uzsākts kriminālprocess – viņai neesot nekādas atbildes.
Pašam jāzvana uz banku
Krista pilnībā apzinās, kur un kā viņa kļūdījusies. Bet ogrēnieti pašu visvairāk satriecis tas, ka noziedznieki tagad jau spēj pat piezvanīt tā, lai uzrādītos reāls bankas tālruņa numurs.
Izrādās, ka tehniski tas ir iespējams. SIA “TET” to skaidroja tā, ka šādi krāpnieciski zvani tiek veikti, nelegāli aizvietojot patieso izsaucēja numuru ar kādu Latvijas fiksēto līniju numuru, šajā gadījumā – kādas Latvijas bankas numuru.
Uzņēmuma speciālisti veicot šādu notikumu izpēti un sadarbojas ar numuru gala lietotājiem un starptautiskajiem operatoriem, no kuriem šādu zvanu ienākšana tiek konstatēta, kā arī atbildīgajām Latvijas institūcijām.
“TET” var bloķēt attiecīgo numuru tikai pēc tā gala lietotāja, piemēram, bankas vai Valsts policijas pieprasījuma.
Savukārt bankas regulāri informē savus klientus, ka jebkādu zvanu gadījumā, kad persona piesaka sevi kā bankas darbinieku, jābūt piesardzīgiem un nekādā gadījumā nedrīkst izpaust personīgu informāciju.
Krāpnieku “topā” kurjerpasta uzņēmumi
Kamēr tapa šī publikācija, telefonkrāpnieki vēlreiz esot mēģinājuši piekļūt Kristas bankas kontam. Kādu rītu jau pulksten 6.25 viņa saņēma ziņu it kā no uzņēmuma “DHL”, ka pasūtījums ir gatavs, “samaksājiet piegādes izmaksas (1,99 EUR)”, un norādīta saite.
Krista vienu sūtījumu tiešām gaidīja, tikai padomājusi – kāpēc tas tiek sūtīts ar “DHL”? Šoreiz sieviete pati piezvanīja uz “DHL Latvia” kontaktu centru.
Tur darbinieks viņai izstāstījis par jauno krāpšanas shēmu, kurās tiek izmantoti kurjerpasta firmu nosaukumi.
Krāpnieki aicinot ielogoties viltus mājaslapās un veikt maksājumus, lietojot savas bankas kartes datus, kurus viņi tādā veidā iegūst un paši tad var izmantot. Tādu krāpšanas mēģinājumu bijis ļoti daudz…
