Naudassods darba līgumā: vai likumīgi un iespējami? 0
“Vai darba līgumā drīkst noteikt konkrētus naudassodus darbiniekam? Tie izpaužas kā atvilkums no algas. Darba devējs apgalvo, ka savādāk nav iespējams darbiniekus disciplinēt.” Jautā Mārtiņš K.
Vai drīkst piemērot naudassodu
Dažkārt darba līgumos var ieraudzīt nepatīkamus nosacījumus, kādus nepieļauj Darba likuma normas. Viens no tādiem – naudassodi par dažādiem darbinieka pārkāpumiem, piemēram, par darba sākuma nokavēšanu (sods 10 eiro), par darba instrumenta sabojāšanu (300 eiro), par klienta pamatotu sūdzību (50 eiro).
Darba likuma 40. pants satur darba līgumā ietveramo ziņu uzskaitījumu. Protams, darba devējam un darbiniekam vienojoties, līgumā drīkst iekļaut arī citus noteikumus. Taču Darba likums neparedz nekādus konkrētus naudassodus – ne darba līgumā, ne citos darba devēja izdotos iekšējos dokumentos.
Saskaņā ar Darba likuma 6. panta noteikumiem nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojuma noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
Tas gan nenozīmē, ka darbinieku nedrīkst sodīt, vienīgi jāpiemēro normas, kādas paredz Darba likums.
Ja darba devējs vēlas disciplinēt darbiniekus, tad par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, iepazīstinot ar pārkāpuma būtību un pieprasot darbinieka paskaidrojumu. Šādam disciplinārsodam var būt tālākas sekas, piemēram, darbinieks zaudē piemaksu par darba kvalitāti vai kādu citu darba devēja bonusu.
Ja darbinieks nav izpildījis darbu
Ja darbinieks nodarījis zaudējumus darba devējam, ir piemērojama Darba likumā noteiktā zaudējumu atlīdzināšanas kārtība.
Zaudējumi var rasties, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav pienācīgi izpildījis savu darbu, vai arī darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Piemēram, darbinieks nekvalitatīvi veicis automašīnas remontu. Klients nav apmierināts un vēlas atgūt samaksāto naudu. Tie jau būs darba devēja zaudējumi, kurus likumiskā kārtībā darba devējs drīkstēs piedzīt no darbinieka vai prasīt atkārtotu kvalitatīvu darba (pakalpojuma) izpildi.
Šādā situācijā jānoskaidro faktiskie apstākļi un jāpieprasa darbinieka paskaidrojums. Aprēķinātā ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. Darba devējam nav tiesību vienpersonīgi bez darbinieka ziņas ieturēt naudu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.
Ieturējumu veikšanu un to ierobežojumus no darba samaksas par darba devējam nodarītiem zaudējumiem regulē Darba likuma 79. un 80. pants. Savukārt 86.–89. pants nosaka darbinieka civiltiesisko atbildību un zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
