“Mums jāaizstāv Eiropas sporta modeļa vērtības. Tajā nav rezervētas vietas dažiem bagātiem un ietekmīgiem klubiem, kas gribētu saraut saites ar visu, ko aizstāv futbola apvienības. Eiropas sporta un mūsu eiropeiskā dzīvesveida galvenie elementi ir universalitāte, iekļaušana un dažādība,” paziņojis Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shinass.
“Mums jāaizstāv Eiropas sporta modeļa vērtības. Tajā nav rezervētas vietas dažiem bagātiem un ietekmīgiem klubiem, kas gribētu saraut saites ar visu, ko aizstāv futbola apvienības. Eiropas sporta un mūsu eiropeiskā dzīvesveida galvenie elementi ir universalitāte, iekļaušana un dažādība,” paziņojis Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shinass.
Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Naudasmaisi grib nopirkt Eiropas futbolu? Diskusiju “vētru” izraisa Eiropas superlīgas plāni 1

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons vakar asi nosodīja 15 vadošo Eiropas futbola klubu, tajā skaitā “Real Madrid”, “Manchester United” un “Juventus”, plānu izveidot tā dēvēto Eiropas superlīgu, kuras dibinātājiem paredzēts 3,5 miljardu eiro sākuma finansējums.

Superlīga naudas kāšanai

Makrons paziņojis, ka viņa valdība “atbalstīs futbola vadošo organizāciju visus pasākumus, lai nogalinātu jauno līgu”, bet Džonsons izteicies, ka šis plāns “ļoti kaitētu futbolam, jo apdraudētu nopelnu atzīšanu sportā”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas futbola asociāciju apvienība (UEFA) piedraudējusi izslēgt jaunveidojamās līgas klubus un to spēlētājus no tās pārraudzībā rīkotajām sacensībām, kā arī liegt viņiem piedalīties nacionālajās izlasēs. Savu negatīvo nostāju pret apvērsuma plānu Eiropas futbolā paudis Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shinass. Eiroparlamenta sporta grupa nosodījusi futbola superlīgas izveidošanas plānu, jo tas būtu dažu bagāto klubu interesēs, bet pretrunā ar ES vērtībām.

Vairākiem Eiropas vadošajiem futbola klubiem paziņojot par nodomu izstāties no UEFA rīkotajām sacensībām, lai izveidotu finansiāli ienesīgāku pašu rīkotu turnīru, ­Makrons un Džonsons apliecinājuši, ka aizstāvēs futbola vadošo organizāciju jebkurus soļus, lai atbalstītu pašreizējos turnīrus. Itālijas un Spānijas valdības atbalsta šo nostāju, atzīmē izdevums “Politico”, atsaucoties uz avotiem Romā un Madridē.

Arī Eiropas klubu apvienība (ECA), kas apvieno Eiropas profesionālos futbola klubus, savā paziņojumā ir stingri nosodījusi superlīgas veidošanas plānu un paredz tuvākajās dienās sasaukt ārkārtas sanāksmi, lai pieņemtu “attiecīgus lēmumus”. Pēc paziņojuma par pievienošanos superlīgai kluba “Juventus” priekšsēdis Andrea Anjelli atkāpās no ECA vadītāja amata. “Manuprāt, veiksme sporta nozarē ir uzvara, kas saistīta ar finanšu līdzsvaru,” paziņojis Itālijas oligarhu dzimtas pārstāvis.

Superlīga ignorētu sportiskā snieguma principu

Par jaunas futbola superlīgas veidošanu tika runāts jau vairākus mēnešus, taču pirms dažām dienām britu laikraksts “The Times” pavēstīja, ka pieci klubi no Anglijas vadošā sešnieka ir piekrituši piedalīties jaunajā līgā. Avīze “The New York Times” piebilda, ka superlīgā paredz piedalīties 12 klubi – seši no Anglijas (“Manchester United”, “Liverpool”, “Manchester City”, “Arsenal”, “Chelsea” un “Tottenham”), trīs no Spānijas (“Real Madrid”, “Barcelona” un “Atletico Madrid”) un trīs no Itālijas (“Juventus”, “AC Milan” un “Inter Milan”).

Reklāma
Reklāma

Minētie klubi apstiprinājuši savu nodomu kopīgā paziņojumā, paužot cerību, ka superlīgai jaunajā sezonā, kas sākšoties, tiklīdz būšot atrisināti praktiskie jautājumi, kā līdzdibinātājas pievienosies vēl trīs komandas. Francijas klubs “Paris Saint-Germain”, kas saņem finansējumu no Kataras, līdz šim esot atteicies piedalīties jaunajā superlīgā.

Iekļūšana superlīgā būšot ierobežota un, ekspertu ieskatā, varētu radīt nopietnas sekas mazākiem klubiem, ignorējot principu, ka iekļūšana galvenajos turnīros jābalsta sportiskajā sniegumā. Piecpadsmit klubiem kā superlīgas dibinātājiem tajā būtu garantētas vietas neatkarīgi no snieguma laukumā.

Vācijas futbola klubos noteicošā balss ir līdzjutējiem

Britānijas kultūras un sporta ministrs Olivers Daudens pieprasījis valdības amatpersonām izstrādāt “ļoti stingrus pasākumus” pret sešiem angļu klubiem, ja tie piedalīsies šķeltnieciskajā futbola līgā. Viens no šiem pasākumiem varētu būt tā saucamā vācu modeļa ieviešana, kas paredz, ka futbola kluba līdzjutējiem pieder 50% plus viena kluba akcija un viņiem ir noteicošā balss jebkuru lēmumu pieņemšanā.

“Ļoti zīmīgi, ka jaunveidojamajā superlīgā nav neviena Vācijas kluba, kurus pārstāv līdzjutēji,” uzsvēris Britānijas Kultūras un sporta ministrijas pārstāvis. Britānijas valdība paredz arī izskatīt jautājumu, vai superlīgas veidošana nav pretrunā ar konkurences likumu.

Kopīgā paziņojumā Eiropas futbola asociāciju apvienība un vadošo futbola valstu nacionālās līgas raksturojušas priekšlikumu par superlīgas veidošanu kā “cinisku pašlabuma meklēšanu”, piedraudot ar pretsoļiem visās jomās. Janvārī Starptautiskā futbola federāciju apvienība (FIFA) un tās Eiropas atzars UEFA piedraudēja aizliegt superlīgas spēlētājiem piedalīties starptautiskās sacensībās, tajā skaitā Pasaules kausa izcīņā.

“Mums jāaizstāv Eiropas sporta modeļa vērtības, kas balstās uz dažādumu un iekļaušanu. Tajā nav rezervētas vietas dažiem bagātiem un ietekmīgiem klubiem, kas gribētu saraut saites ar visu, ko aizstāv futbola apvienības. Eiropas sporta un mūsu eiropeiskā dzīvesveida galvenie elementi ir universalitāte, iekļaušana un dažādība,” paziņojis Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shinass.

Superlīga būtu futbola kartelis

Superlīga, kuras veidošanas aizkulisēs ir ASV banka “JP Morgan”, būtu milzīgs naudas taisīšanas mehānisms klubu īpašniekiem, kuru vairākums nedzīvo Eiropā. “Arsenal” pieder ASV miljardierim Stenam Krenkem, “Chelsea” – Krievijas miljardierim Romanam Abramovičam, “Liverpool” – ASV miljardierim Džonam Henrijam, “Manchester City” – Apvienoto Arābu Emirātu miljardierim šeiham Mansūram bin Zajedam, “Manchester United” – ASV miljardierim Glazeram, “Tottenham” – britu firmai “ENIC Group”.

Kluba “Manchester United” leģenda Gerijs Nevils paziņojis, ka superlīga ir “alkatības iemiesojums, klubu īpašnieki ir blēži, kam nav nekā kopēja ar britu futbolu un tā līdzjutējiem”, aicinot lietu izskatīt neatkarīgam regulatoram. Noteikumi paredz 15 superklubiem pastāvīgu vietu līgā, garantējot tiem stabilu peļņu uz simtiem ierindas futbola klubu rēķina.

Šobrīd Čempionu līgā – Eiropas spēcīgāko klubu turnīrā – piedalās nacionālo līgu labākās komandas. Superlīgā no ārienes katru gadu varētu iekļūt tikai pieci klubi, faktiski izveidojot futbola karteli, kur dibinātāji sadala lauvas tiesu televīzijas translāciju un reklāmas naudas. “Superlīga ir sportiskas sacensības viltojums un alkatīga naudas raušana,” raksta avīzes “The Times” futbola apskatnieks Henrijs Vinters, iesakot līdzjutējiem, spēlētājiem un sponsoriem nepiedalīties šajā pasākumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.