Veselības ministrijai nekavējoties jāpārskata veselības aprūpi regulējošo likumu pakete 4
Saeimas deputātu darba grupa, kas centās uzlabot Veselības ministrijas (VM) izstrādāto veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, Budžeta un finanšu komisijai ir iesniegusi būtiskus likumprojekta papildinājumus. Skaidrs, ka likumprojekts tiks nodots jaunajai Saeimai, un iespējams, ka tā uzmanīgāk ieklausīsies veselības aprūpes jomas speciālistos.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ar profesionāļiem no akadēmiskajām aprindām, Ārvalstu investoru padomes un citām organizācijām aizvadītajā nedēļā notikušajā diskusijā atzina, ka valstij šāds likums nav nepieciešams.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Vētra: “Ārstniecības likumam un Sabiedrības veselības likumam vajadzētu būt stūrakmeņiem, uz kuriem balstīt veselības aprūpes attīstību. Pirmais likums ir būtiski jāpārstrādā, bet pie otrā VM jau ir pamatīgi strādājusi, diemžēl tas iestrēdzis kāda ierēdņa atvilktnē. Savu mūžu ir nodzīvojis likums par prakses ārstiem, tāpēc laiks to izņemt no aprites, lai atvieglotu izpratni par vispārējo medicīnas sistēmu.
Tā ir pilnīgi bezperspektīva domāšana, ka vispirms kāds radīs jaunu sistēmu, ko visi akceptēs, un tad piešķirs naudu. Tā nevar notikt, tā nauda ir jāmeklē tagad, lai dotu mediķiem impulsu, ka viņiem ir vērts strādāt Latvijā. Ja naudas nav, tad nav arī vēlēšanās iesaistīties un nekādu jaunu sistēmu nevar iedzīvināt. VM nekavējoties vajadzētu pārskatīt veselības aprūpi regulējošo likumu paketi, nevis radīt jaunus tiesību aktus.
Nevienu finansēšanas kārtību nevar ieviest, ja veselības aprūpes jomā nav sadalīta atbildība starp valsti, pašvaldību un privāto sektoru. Par kādu pacientu pieejamības uzlabošanu ārstniecībai var runāt, ja tas nav noteikts. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts neatbild uz galveno jautājumu – kas pacientiem būs labāk, kas mainīsies ārstniecības pakalpojumu pieejamībā? Naudas vākšana neko neatrisina, nevienu nepārliecina un rada daudz neskaidrību, tāpēc likumprojekts tiek pamatoti kritizēts.”
Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un farmācijas uzņēmuma “Glaxo SmithKline” valdes priekšsēdētājs Valts Ābols sacīja, ka vairākas reizes mēģinājis saprast šī likumprojekta mērķi, kuram vajadzētu būt vai nu izmaksu efektivitātes, vai veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Tomēr tas tur nav atrodams.
Kā mērķis ir norādīts veselības aprūpes finansējuma palielināšanās un ēnu ekonomikas samazināšanās. V. Ābols: “Teorētiski to varētu saprast – vairāk naudas, labāka pieejamība, tomēr praktiski tik un tā, neatkarīgi no šī likuma, būs jāvēršas pie valdības palielināt finansējumu medicīnai, jo paredzēts, ka tiks palielināta obligātās veselības apdrošināšanas iemaksa 54% iedzīvotāju, kurus valsts apdrošinās no sava naudas maka. Tātad katru gadu Veselības ministrijai būs jāprasa Finanšu ministrijai un valdībai, vai jūs palielināsiet koeficientu valsts apdrošinātajiem vai ne.
Diskusija par likumprojektu aizgājusi tādos sīkumos, ka pazudusi galvenā doma – valstij būs jāmaksā vairāk. Ja mēs gribam mazināt nevienlīdzību, tad mums ir jāpalīdz slimajam pensionāram, jo viņš visvairāk iztērē. Bet tā vietā pirms vēlēšanām politiķi izvēlas iedot pa pieciem eiro katram senioram, bet tas taču nemazina nevienlīdzību.”
Saeimas deputāts Arvils Ašeradens nenoliedza, ka, apspriežot Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, radušās pārāk lielas pretrunas, un tās ne tikai joprojām nav pārvarētas, bet aug augumā. Viņš norādīja, ka parlaments neuzticas pašreizējai veselības aprūpes sistēmai, jo piešķirtās naudas izlietojums netiek pārvaldīts vislabākajā veidā. “Vienotība” patlaban strādājot pie partijas programmas gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un īpašu vērību pievērsusi veselības aprūpes sadaļai.
Savukārt deputāte Ilze Viņķele, kura politiķu aizkulisēs tiek minēta kā iespējamā nākamā veselības ministre, uzsvēra, ka veselības aprūpei nevar dot vairāk naudas, iekams nav sistēmas efektivitātes mērījumu. Veselības ministrija uzskata – ja tiks pieņemts šis likums, vairāk naudas budžetā ieplūdīs no tiem cilvēkiem, kas strādā ārvalstīs, tur maksā nodokļus vai tos nemaksā nemaz, bet brauc ārstēties pie Latvijas ģimenes ārstiem un par viņiem samaksā Latvijas valsts. I. Viņķele: “Ministrijai nav neviena ticama mērījuma, kas apliecinātu, ka tas tā patiešām ir. Tikpat labi šie cilvēki nevis no Latvijas paņem, bet šeit atstāj naudu, jo pērk maksas pakalpojumus.”
Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis uzskata, ka naudas taupīšanas nolūkā mierīgi varētu iztikt bez Veselības ministrijas, pietiktu ar Nacionālo veselības dienestu. Viņš saskaitījis, ka pēdējos trīs gados tiesību aktos bijis ap 500 dažādām juridiskām izmaiņām, kas bremzējušas veselības aprūpes jomas attīstību.
