Lauksaimniecībā šogad naudas vairāk, birokrātijas – arī 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 1. janvāra spēkā jaunā Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika, kas paredz virkni spēles noteikumu maiņu atbalsta maksājumos zemniekiem.
Zemkopības ministrija (ZM) kopā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām pie Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta sadales strādāja četrus gadus un oficiālajā ziņojumā norāda – ES un valsts atbalsts plānots tā, lai taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpaši atbalstot mazās un vidējās. Šim apgalvojumam gan nepiekrīt daudzi lielsaimnieki – graudu audzētāji, kuri saņems mazāku atbalstu uz vienu hektāru, ja vien neizpildīs visus vides jeb ekoshēmu atbalsta nosacījumus. Turklāt – lai gan naudas zemniekiem būs vairāk, tikšana pie tās ar katru gadu kļūs sarežģītāka. Kopumā Latvijas stratēģiskajā plānā definētas 74 vajadzības, kurām paredzēti 115 atbalsta pasākumi, un lauksaimniekam būtībā pašam būs jāsaprot, kuras atbalsta veidu prasības viņš ir vai nav spējīgs izpildīt.
Kā izskatās budžets
KLP plānā 2023.–2027. gadam Latvijai ir paredzēti 2,5 miljardi eiro, kas ir par 758 miljoniem vairāk nekā 2014.–2020. gadu periodā. Palūkosim, kā to plānots sadalīt.
Programmai “Lauku attīstības pasākumi” piešķirts 0,791 miljards eiro. Šeit atbalsta pasākumi apvienoti blokos, piemēram, mazo saimniecību attīstība, kooperācija, investīcijas pārstrādē, biolauksaimniecība, mežsaimniecība, lauku teritoriju attīstība (LEADER), risku pārvaldība, tehniskā palīdzība.
Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem (intervence, krīzes, dažādas programmas, piem., “Piens un augļi skolai” utt.) iedalīts 10,1 miljons eiro. Savukārt lielāko KLP piešķīruma daļu jeb 1,714 miljardus eiro izmaksās tiešmaksājumos, kas sadalīti vairākās apakškategorijās, piemēram, maksājumi jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem, piemaksas novados ar saimniekošanas ierobežojumiem, kā arī te iekļauts pilnīgi jauns vides un klimata atbalsta mehānisms – ekoshēmas (kopumā sešas). Tieši šis jauninājums bija viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem sarunās starp lauksaimnieku organizācijām, Zemkopības ministriju un Briseli, un te joprojām daudz neskaidrību. Piemēram, dalība ekoshēmās ir brīvprātīgs pasākums salīdzinājumā ar atbalstu par iepriekš obligāto “zaļināšanu” (augu dažādošana, ekoloģiskas platības utt.). Bet, tā kā ekoshēmām paredzēta nozīmīga tiešmaksājumu finansējuma daļa (438,14 milj. eiro), jārēķinās, ka atbalsta summa palielināsies tiem lauksaimniekiem, kuri būs ieinteresēti piedalīties ekoshēmās, bet samazināsies tiem, kuri nevēlēsies (vai nespēs!) ieviest videi labvēlīgu saimniekošanas praksi. Šī prakse nozīmē, piemēram, minimālu augsnes apstrādi vai tiešo sēju, augstās tehnoloģijas precīzā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, šķidrmēslojuma iestrādi, zālāju saglabāšanu, to neaparot. Kāpēc lai pat “zaļākie” saimnieki to nevēlētos? Atbilde vienkārša – tas ir dārgi.
Nauda – tikai aktīvajiem
Vēl viena problēma, ko mēģina atrisināt jaunā KLP un kas līdzšinējos spēles noteikumus vērtusi ne līdz galam godīgus, ir nekur nepazudušie “dīvāna zemnieki”. Līdz šim tiešmaksājuma saņemšana bija vienkārša – ja zeme bija labā lauksaimniecības stāvoklī (krūmiem neaizaugusi un līdz 1. septembrim vismaz vienreiz appļauta), īpašnieka kontā par to ienāca ap 130 eiro/ha. Taču turpmāk šo atbalstu, kas nu nosaukts par “ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu” un kas nākamgad būs 88 eiro/ha (98 eiro/ha pierobežas novados ar īpašiem apstākļiem), varēs saņemt, ja tiks izpildītas ne tikai iepriekš minētās vides prasības, bet atbalsta saņēmējs atbildīs arī “aktīva lauksaimnieka” jaundefinētajiem nosacījumiem. Un tādi ir vairāki, tostarp saimniecībai būs jānodrošina standarta izlaide vismaz 400 eiro/ha, bet lauksaimnieciskās darbības izmaksām jāveido vismaz 66 eiro/ha. Daudzi zemnieki uzskata, ka šie pasākumi “nenostrādās”.
“Šos nosacījumus varēs izpildīt jebkurš “appļāvējs”, jo, iesniedzot personīgā auto degvielas čekus un samelojot, ka tie ir saistīti ar “ražošanas izmaksām”, būs izpildīta aktīvā lauksaimnieka kritēriji, un atbalstu varēs turpināt saņemt, kaut arī saņēmējam pat nav bijusi doma nodarboties ar reālu lauksaimniecību,” tā saka biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts, Džūkstes pagasta “Rīveru” saimnieks Valters Zelčs. Viņš akcentē, ka šajā sakarā nav sakārtots arī mazo lauksaimnieku sektors. “Mēs ZM uzsvērām – sakožam zobus un beidzot atrisinām šo problēmu! Tiem “mazajiem lauksaimniekiem”, kuri simulē darbību un vienkārši mehāniski aizpilda atbalsta pieteikumu, atbalstu nemaksājam vispār, bet tiem, kuriem tik tiešām ir viena govs, piecas vagas kartupeļu vai ražojošs ābeļdārzs – maksājam kaut dubultā. Bet izskatās, ka turpināsim maksāt visiem,” tā V. Zelčs.
Daudz neatbildēta
“Kad pirms vairākiem gadiem sākām diskutēt par izmaiņām, likās labāk, nekā ir tagad. Nav pārliecības, kā viss strādās praktiski. Daudz kas jāadministrē pašiem, tādēļ ceram, ka iesaistītās puses gatavas palīdzēt,” teic Jauno zemnieku kluba vadītāja Sandra Eimane. Viņa uzsver galveno KLP panākumu – turpmāk atbalsts jaunajiem būs katru gadu, nevis no reizes uz reizi, līdz ar to ap 1000 jauniešu varēs stabilāk plānot saimniecību pārņemšanu no vecākiem.
“Gaidām pirmo kārtu finanšu atbalstam no “Altum” – tas ir kas jauns un tiks labi izmantots, attīstot uzņēmējdarbību reģionos. Taču ir jautājums, vai ar šiem KLP instrumentiem un finansējumu būs pietiekami, lai spētu iekustināt paaudžu nomaiņu un jaunu saimniecību izveidošanu,” tā kluba vadītāja. Bet viņas vietnieks Rūdolfs Pulkstens piebilst – lai gan KLP sākotnēji ierēķināta 2–4% inflācija, patlaban tā pārsniedz 10%. “Kā un kad EK šo jautājumu sāks risināt? Vai nebūs jau par vēlu? Vai Latvija nav kā izmēģinājuma trusītis un rezultātā – daudz cietušo? Ja EK nosaka jaunus nosacījumus, vajag piedāvāt arī alternatīvas, rīkus, finansējumu, ar kā palīdzību katra valsts var nosacījumus izpildīt, lai nezaudētu saimniecības, uzņēmējdarbību. Ir vairāki jautājumi, uz kuriem atbilžu šobrīd nav.”
No vienas kabatas otrā
Tikmēr V. Zelčs KLP raksturo kā milzīgu iespēju, kura pašu mājās tomēr nav tikusi izmantota. Eiropas Komisija, kaut arī plaši kritizēta par tās izvirzītajām pamatnostādnēm, tomēr deva iespēju Latvijai sakārtot vairākas jau gadu desmitiem sasāpējušas problēmas, piemēram, dīvānzemniekus, zemos tiešmaksājumus, ražojoša bioloģiskā sektora attīstību un “jēdzīgus pasākumus, kur beidzot lauksaimnieki un vide tiktu uzskatīti kā viens vesels, nevis pretstati”. Turklāt Latvija ir viena no retajām valstīm, kam kopējais finansējuma apjoms no ES auga, nevis samazinājās, kas deva zināmu rocību šo mērķu sasniegšanai.
“Diemžēl nākotnes Kopējā lauksaimniecības politika izskatās visai drūmi. Taisnība, kopējais finansējums pieaudzis, taču ļoti uzmanīgi jāvērtē politiķu teiktais, ka finansējums audzis 44% apmērā. Tas nav nekas vairāk kā savu spalvu spodrināšana. Par 44% augusi tiešmaksājumu aploksne, bet daļēji tādēļ, ka pamatīgi apcirpta otra aploksne jeb Lauku attīstības programma, no kuras tradicionāli tiek finansēti tādi pasākumi kā agrovide, modernizācija, demonstrējumi u. c. Līdz ar to, pārliekot monētas no vienas kabatas uz otru, rodas maldīgs iespaids par lielāku naudas daudzumu. Vēl jo vairāk – naudas sadale veikta neizprotami, jo faktiski iesim pretēji EK ieteiktajam, proti, attālināsimies no “iekšējās konverģences”, tātad palielināsim plaisu maksājumos starp dažādu nozaru lauksaimniekiem tepat, Latvijā. Izskatās, ka divi sektori – augkopība un dārzeņkopība –, pat piesakoties vides maksājumiem, saņems reālu maksājumu samazinājumu, kur kopējais atbalsts par hektāru varētu noslīdēt pat zem 100 eiro,” prognozē V. Zelčs.
Viņaprāt, arī vides un klimata atbalsta pasākumi ir vājāki, nekā cerēts. Sākot darbu pie jaunā KLP, radusies nākotnes vīzija, kur Latvijas lauksaimnieki varēs virzīties uz augsnes saudzēšanu un emisiju mazināšanu, augstām prasībām lopu labturībā, pat attīstot jaunas sertifikācijas shēmas saviem produktiem. Taču atbalsta pasākumi izveidoti ar tik zemām atbalsta likmēm un tik bargiem nosacījumiem, ka lauksaimniekiem nebūšot ne mazākās intereses tiem pieteikties. “Bet viens no lielākajiem nepatīkamajiem pārsteigumiem ir ierēdņu bezzobainība sarunās ar EK par vairākām pamatprasībām. Piemēram, jau šoruden nogāzes jāsēj perpendikulāri laukam, kas praktiski grūti izdarāms, turklāt ļoti bīstami no darba drošības viedokļa. Turpināsim būt rekordisti arī aizsargjoslu platuma ziņā gar ūdensobjektiem, krietni apsteidzot tādas intensīvas ražošanas valstis kā Vāciju, Nīderlandi, Franciju. Līdz ar to, analizējot izveidoto nākotnes KLP, nevaram teikt, ka tas atbilstu esošajai ģeopolitiskajai situācijai. Tas nav uz ražošanu orientēts plāns. Drīzāk tas izskatās pēc izveicīgas regulas prasību ieviešanas dokumenta, īpaši nedomājot par to, kā to uztvers paši ieviesēji,” rezumē lauksaimnieks.
UZZIŅA
Tiešie maksājumi
Ekoshēmas (438 milj. eiro)
Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (816 milj. eiro)
Saistītais ienākumu atbalsts (257 milj. eiro)
Maksājums mazajiem lauksaimniekiem (38 milj. eiro)
Pārdalošais ienākumu papildatbalsts (154 milj. eiro)
Papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem (12 milj. eiro)
Avots: Zemkopības ministrija
