Naudas trūkums neļauj ieviest modernāku iedzīvotāju apziņošanas sistēmu 3
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) turpina darbu pie tā sauktās šūnu apraides, kas kalpotu kā alternatīva iedzīvotāju apziņošanas sistēma krīzes situācijās, taču patlaban finansējums šim mērķim nav iedalīts, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Sistēma darbojas tā, ka uz visiem mobilajiem telefoniem, kas atrodas attiecīgā krīzes skartajā reģionā un mobilo sakaru pārklājuma zonā, tiek nosūtīta informācija par apdraudējumu un rīcību ārkārtas situācijā. Lai sistēmu izmantotu, telefonam nepieciešami papildu uzstādījumi.
Līdzīga sistēma ieviesta ir Lietuvā. Kaimiņvalstij tā izmaksājusi aptuveni trīs miljonus eiro. Šāda sistēma darbojas arī Nīderlandē, taču tur tikai 26% iedzīvotāju savos tālruņos šo sistēmu aktivizējuši.
Sistēmas izveidošanai naudas pagaidām nav, turklāt ir atteikts virzīt šo priekšlikumu, izmantojot Eiropas Savienības projektu finansējumu. “Tā doma ir saglabājusies, un mēs turpinām meklēt risinājumus. Jāiet ceļš caur valdību, pieprasot līdzekļus šīs sistēmas ierīkošanai,” uzsvēra Eklons.
Šādas sistēmas ieviešana gan automātiski neatrisinās visas iedzīvotāju apziņošanas problēmas, tāpēc ir jāturpina attīstīt arī trauksmes sirēnu sistēma, jo vairākās Latvijas mazpilsētās un pagastos sirēnas nav uzstādītas. Šobrīd valstī ir 164 trauksmes sirēnas. Pēdējos trīs gadus dienestam nav izdevies noslēgt līgumu par sistēmas apkalpi, jo Latvijā trūkst uzņēmumu, kuru speciālisti mācētu sirēnas apkopt. Tagad gan notiek darbs pie līguma slēgšanas, un dienests cer, ka tuvākajā laikā izdosies veikt apkopes darbus. Tam gadā nepieciešami 60 000 eiro.
Sirēnas pārbauda divas reizes gadā. Pērnā gada nogalē veiktā pārbaude liecina, ka 27 sirēnas nedarbojās vai strādāja daļēji. Pāris dienas pirms trauksmes sirēnu pārbaudes dienests informē sabiedrību, taču 2013.gadā veiktā aptauja liecina, ka 50% iedzīvotāju no medijiem nebija zinājuši, ka notiks trauksmes sirēnu pārbaude.
Eklons šādus rādītājus vērtē kā satraucošus, tomēr arī citviet Eiropā nesokas labāk. Austrijā teju 95% valsts teritorijas noklātas ar sirēnām, taču aptaujas liecina, ka sistēma sasniedz tikai 60%. Austrieši to skaidrojuši ar jaunajām būvkonstrukcijām, piemēram, logu veidiem, kas slāpē sirēnas skaņu.
Komisijā šodien deputāti ar VUGD un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem arī diskutēja par to, kādā formātā iedzīvotājus labāk informēt par iespējām, kā rīkoties krīzes situācijās. Deputāti skāra arī pierobežu jautājumu un tā dēvēto zaļo cilvēciņu tēmu. Tāpat tika minēta nesen Lietuvas Aizsardzības ministrijas izdotā rokasgrāmata, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš. “Ja lietuvieši ko tādu dara, tad acīmredzot gluži zemē metama doma nav. Vai tā ir instrukcija vai grāmata par plūdiem un krīzi kopumā, par to vēl jādiskutē, jo cilvēki ir satraukušies un mums viņu bažas ir jākliedē,” aģentūrai LETA atzina komisijas vadītājs Augsts Brigmanis (ZZS).
Komisija pie vienota secinājuma šodien nenonāca, tāpēc jau drīzumā ar valsts iestāžu pārstāvjiem turpinās citā sēdē diskutēt par formātiem, kā labāk iedzīvotājus informēt par rīcību ārkārtas situācijās.
Eklons žurnālistiem pieļāva, ka Lietuvā grāmata izdota politiska spiediena ietekmē. Latvijas VUGD neredz pamatu izdot šādu grāmatu, jo var apšaubīt, cik cilvēku vispār to izlasītu “no vāka līdz vākam”. Pēc Eklona rīcībā esošās informācijas, Lietuvā ir maz iedzīvotāju, kuri izlasījuši šo grāmatu.
VUGD drīzāk uzskata par nepieciešamu ieviest speciālu bukletu par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Dienests pie iedzīvotājiem noderīgas informācijas apkopošanas jau nesen sācis strādāt. Tāpat VUGD uzskata, ka par ārkārtas situācijas jautājumiem sabiedrība ir jāizglīto, tāpēc dienests ir gandarīts, ka skolās tiks ieviesta cilvēkdrošības programma, kas palīdzēs sagatavot bērnus rīcībai ārkārtas situācijās.
“Vēlos uzsvērt, ka iebrukumam ir desmitiem variantu, un reaģēšanu uz tiem vienā grāmatā nav iespējams apkopot. Ja sagatavosim instrukciju uz 100 lapām par 70 veidiem, kā rīkoties X stundā, tad neviens neko nesapratīs. Ejot caur civilām situācijām un negadījumiem, mēs varam sagatavoties daudz nopietnākiem notikumiem – tiem pašiem kara stāvokļiem. Iedzīvotājiem vajadzētu zināt, kā rīkoties, ja notikusi ķīmiska avārija vai bojāta infrastruktūra. Ja cilvēki būs gatavi civilajām avārijām, tad tie būs gatavi arī evakuēties kara gadījumā. Sagatavosimies šādiem negadījumiem un tad būsim gatavi citiem notikumiem,” norādīja Eklons.
Uz komisijas sēdi uzaicinātā Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica pauda uzskatu, ka valstij vajadzētu pašvaldībām rīkot regulāras apmācības, lai amatpersonas precīzāk zinātu, kā rīkoties krīzes situācijās.
Piecu gadu laikā kopš viņa vada domi, reālas mācības neesot notikušas. “Ko darīt, kad valstī ir apdraudējums? Kura būs tā amatpersona, kas zvanīs man? Kā es viņu atpazīšu? Ko darīt, ja nobloķē sakaru līdzekļus? Tās situācijas ir dažādas. Nebūtu slikti, ja pašvaldības sanāktu kopā un izspēlētu reālas dzīves situācijas,” uzsvēra Jurēvica.
