Saldumiņam par kaķīti 33
Ārzemēs strādājošie vēsta, ka naudu bieži vien sūta nevis radiniekiem, bet citiem cilvēkiem, kas formāli nav saistīti ar ģimeni. Piemēram, tie var būt kaimiņi vai lauku pastnieks, kurš palīdz veciem un vientuļiem cilvēkiem nokārtot dažādus maksājumus. Tāpat ir gadījumi, kad naudu saņem ģimenes draugi, kas rūpējas par bērniem, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm. Taču naudas plūsma vēlāk var radīt problēmas, jo VID prasa, lai ienākumu deklarācijā tiktu uzrādīti šāda veida ienākumi, ja tie pārsniedz 4000 eiro gadā. “Manai mammai līdz ar to varētu par visiem šiem gadiem uzlikt sodu par deklarācijas neiesniegšanu,” raizējas Elīna Pinto.
Finanšu un juridiskais konsultants Ainis Dābols gan norāda, ka bieži vien arī paši cilvēki pret naudas lietām izturas nenopietni. “Piemēram, internetbankas maksājuma uzdevumā ieraksta “Saldumiņam par kaķīti”, bet gada laikā tādu pārskaitījumu summa pārsniedz 15 000 eiro un, protams, VID par šādu naudas plūsmu varētu rasties jautājumi. Tādēļ var saprast arī VID, jo gadījumā, ja cilvēku attiecības nav oficiāli reģistrētas, kā gan valsts var zināt, ka naudas pārskaitījums notiek starp ģimenes locekļiem, nevis pilnīgiem svešiniekiem?”
Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ tiek kontrolēta no ārzemēm ienākošās naudas plūsma, ir nepieļaut pārskaitījumu izmantošanu naudas atmazgāšanas operācijām. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš gan iebilst, ka VID sagādā liekas neērtības cilvēkiem, kuri pārskaita savu godīgi nopelnīto naudu un jau samaksājuši nodokļus tajā valstī, kurā guvušie ienākumus. “Manuprāt, ja VID šādā veidā turpinās vajāt cilvēkus, tad jāsāk domāt, vai mums tāds VID vispār ir vajadzīgs. VID sistēmā ir 5000 darbinieku; būtu labāk “ņēmuši pie dziesmas” lielos nodokļu nemaksātājus!” uzskata Kaimiņš.
Izmanto citus risinājumus
Pēc ELA iniciatīvas portālā ManaBalss.lv šogad tika sākta parakstu vākšanas kampaņas, kuras mērķis ir panākt, lai ārvalstīs strādājošo cilvēku tuvinieki Latvijā varētu saņemt atbalstu bez dubulta nodokļu sloga un administratīviem šķēršļiem. ELA aicina veikt grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot, ka ar ienākuma nodokli neapliek dāvinājumus iztikai, ko fiziskām personām sniedz Latvijas valstspiederīgie ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu. Tāpat priekšlikums paredz, ka fiziskai personai būtu pienākums iesniegt deklarāciju tikai par tādiem dāvinājumiem, kuru vērtība no viena Latvijas valstspiederīgā ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu gadā pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēru. Pašlaik izdevies savākt aptuveni trešo daļu no 10 000 parakstu, kas nepieciešami, lai šo iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā.
“Jautājumu par kārtības maiņu šogad divkārt skatīja Saeimas komisija, kur Finanšu ministrija uzstāja, ka jebkāda sistēma, kas šo kārtību atvieglotu, Latvijā tiktu ļaunprātīgi izmantota naudas atmazgāšanai. Diemžēl deputāti nebija gatavi meklēt risinājumus,” vēsta Elīna Pinto. “Cilvēki diasporā, jūtot, ka pārmaiņas nav gaidāmas, tikmēr ir lielā vairumā pārtraukuši savus pārskaitījumus veikt caur bankām un izmanto citus, “radošākus” atbalsta nodošanas veidus. Tas arī redzams statistikā par to, ka no ārvalstīm saņemto pārskaitījumu apjoms ir krities. Diasporas pārskaitījumi tikmēr papildina pelēko ekonomiku un audzē citu valstu banku vai pārvedumu firmu komisijas naudas, cilvēkiem Latvijā izmantojot ārvalstu kartes vai pakalpojumus,” secina Pinto.
