Tuvinieki ārzemēs sūta miljonus radiem Latvijā 33
Naudas straume, kas plūst uz Latviju
Ārzemēs strādājošie tautieši katru mēnesi pārskaita uz Latviju ap 50 miljonus eiro, kas ir būtisks ienākumu avots gan viņu ģimenēm, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Taču latviešu viesstrādnieki ir neapmierināti ar VID centieniem iekasēt nodokli no šādiem sūtījumiem, tādēļ tiek vākti paraksti, lai mainītu līdzšinējo kārtību.
Pētījumi rāda, ka naudu uz Latviju sūta lielākā daļa no tautiešiem, kas devušies peļņā uz turīgākām Eiropas valstīm. Dzimtenē palikušos tuviniekus biežāk atbalsta no laukiem aizbraukušie, Rīgā šāda prakse ir mazāk izplatīta. Taču nav šaubu, ka emigrantu sūtītā nauda ir ievērojams atspaids daudzām ģimenēm. Turklāt tas ir izdevīgi arī valstij, jo nauda nonāk ekonomikas apritē; uzlabojas iedzīvotāju materiālais stāvoklis un mazāk naudas jātērē pabalstiem, lai palīdzētu trūcīgām ģimenēm.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pagājušogad ārzemēs strādājošie uz Latviju nosūtīja 615 miljonus eiro jeb vidēji ap 50 miljoniem eiro mēnesī. Tiesa gan, pēdējo gadu laikā sūtījumu apjoms ir nedaudz sarucis.
Negrib maksāt divreiz
“Ārvalstīs dzīvojošie ap 370 000 Latvijas piederīgie ik gadu uz Latviju nosūta vairāk kā pusmiljardu eiro jeb 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta – tikpat, cik valdības gada tēriņi valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem jo daudziem Latvijā ir “dzīvības līnija”. Tie ir iztikas pamatlīdzekļi, par ko gados vecākiem vai slimības skartajiem iegādāties zāles un apmaksāt ārstus, tā ir skolas nauda gados jaunākiem, tas ir atbalsts mājokļa vai saimniecības uzturēšanai Latvijā,” norāda Eiropas Latviešu apvienība (ELA).
Kā secina ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto, tieši Latvijas interesēs būtu novērst šķēršļus, kas apgrūtina naudas sūtījumus no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem. “Pašlaik šie diasporas pārskaitījumi veic ārkārtīgi nozīmīgu sociālu funkciju – nodrošinot iztiku, medicīnas izdevumus, bērnu skološanu daudziem, kam Latvijā, īpaši lauku reģionos, klājas grūti,” uzsver Pinto. “Arī es pati vairāk kā desmit gadus esmu lielu daļu ārvalstu algas sūtījusi ģimenei. Manā paziņu lokā ir cilvēki, kas ar ārvalstīs nopelnīto atbalsta attālāku radinieku ārstēšanos no vēža vai maksā kredītus par auto lauku radubērnu vešanai uz nu jau arvien tālākām skolām rajonu centros.”
Taču naudas sūtītāji un saņēmēji bieži vien nezina, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiktos gadījumos par šādiem sūtījumiem var pieprasīt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu domām, šāda prasība nav taisnīga, jo uzskatāma par dubulto nodokļu aplikšanu. “Man nešķiet loģiski, ja cilvēkam nodokli nāktos maksāt divreiz: gan saņemot ienākumus, gan pārskaitot naudu uz Latviju,” stāsta Latviešu biedrības Īrijā vadītāja Inguna Grietiņa.
Problēmas neprecētiem pāriem
VID gan uzsver, ka ienākuma nodoklis par šādiem naudas sūtījumiem nav jāmaksā, ja sūtītāju un saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, brāļu un māsu bērni). Taču problēmas bieži vien rodas tādēļ, ka mūsdienās daudzi pāri dzīvo nereģistrētās attiecībās, tādēļ no likuma viedokļa viņi faktiski ir svešinieki. “Tā ir problēma ne tikai attiecībā uz naudas sūtīšanu no ārzemēm, jo līdzīgas problēmas, veicot naudas pārskaitījumus, var rasties arī tiem nereģistrētiem pāriem, kas dzīvo Latvijā,” norāda zvērināts advokāts un nodokļu speciālists Jānis Taukačs. “Latvijā ir diezgan konservatīva pieeja attiecībā uz kopdzīvi un laulībām. Manuprāt, nevajag no jauna izdomāt riteni, jo Latvija varētu pārņemt citu Eiropas valstu praksi, kur ir liberālāka pieeja attiecībā uz kopdzīves definēšanu.”
