Esat ierosinājuši administratīvo lietu pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova sūdzības par to, ka LTV diskusiju raidījumā “Tieša runa”, kurā kritizēts Rīgas domes darbs, nebija pārstāvēts Rīgas domes viedoklis. Vai šādi pati padome neizdara zināmu politisku spiedienu uz LTV? 2
Mums nav citu variantu, kā rīkoties. Pirmkārt, tas ir jautājums par likuma normu izpildi. Otrkārt, ja šo situāciju risina citā ceļā, tā būtu tikai pļāpāšana. Brīdī, kad ir administratīvais process, mēs no LTV saņemam oficiālu atbildi. Mums jāsaprot situācija – var būt, ka, piemēram, Ušakovs ir aicināts un atteicies nākt uz raidījumu. Tad mēs te lieki kuļam putas. Ja mums ir oficiāla atbilde no LTV, varam tālāk diskutēt par šo jautājumu, vērtēt žurnālistu profesionālās lietas, rīcības kodeksa nosacījumus un reālo darbību.
Zināms, ka politiķi par katru cenu raujas ēterā. Vai jūs ar šo administratīvo lietu nenorādāt tiem, ka esat tā īstā podziņa, uz kuru uzspiest?
Nedomāju, ka tā varētu būt… Gribu uzsvērt, ka te runa nav par politiķa aicināšanu, runa ir par dažādu viedokļu esamību vai neesamību, par viedokļu daudzveidības nodrošināšanu ēterā. Žurnālistiem ir jāsaprot – ja viņi pateikuši, ka kāds cilvēks, viņuprāt, ir nodarījis kaut ko ļaunu, arī šim cilvēkam ir iespēja paust savu viedokli. Tas likumā ir ierakstīts, ko diemžēl mēs kaut kā aizmirstam.
Kāpēc nerosinājāt administratīvo lietu par raidījumu “Zebra”, kurā Ušakovs desmit minūtes lielījās par Rīgas ielu tīrīšanu un neviena cita viedokļa nebija?
Kāda mums nozīme vēl kaut ko rosināt, ja LTV to raidījumu noņēma no ētera? Ierosināt administratīvo lietu, lai raidījuma veidotājam vēl uzliktu naudassodu? Tas nodarījums šajā gadījumā nav tik liels, lai soda mērs būtu tik iespaidīgs.
Un kāds sods sagaida raidījuma “Tieša runa” vadītāju Gunti Bojāru?
Domāju, ka lieta varētu noslēgties ar brīdinājumu.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka NEPLP nav brīva no politiķu ietekmes, to rāda jau minētais EK pētījums. Cik pamatots ir šāds priekšstats?
Darbam padomē mūs deleģē dažādas sabiedriskas organizācijas, bet ievēl Saeima, un mēs jau apmēram jūtam, kas ir tie mūsu atbalstītāji. Nav jau nekāds noslēpums, ka politiķi dala kaut kādas kvotas arī uz padomi. Teiksim, man pieraksta, ka esmu “zemnieks”, Ivaram Āboliņam, ka viņš ir “tēvzemietis” – tā jau tas izskan… Pastāvot šim sabiedriskā medija finansēšanas modelim, mums jau arī ir jāiet un jārunā ar politiķiem, gribam mēs to vai ne. Nekā citādi jau nevaram budžetu aizstāvēt. Mums nepārtraukti jāmeklē kompromisi, lai virzītos uz priekšu. Nav tas brīdis, kad vari iecirsties un pateikt, es domāju tā un jums visiem pārējiem arī tā jādomā. Ir jārunā un jāskaidro. Cita lieta, vai tu akli, tā sakot, domā, ka tev arī jāpilda viss, kur kāds, piedodiet, politiski nosvilpies. Nē, tā nav!
Kāpēc NEPLP iepriekšējais sastāvs, kurā darbojāties arī jūs, tik ilgi vilcinājās ar nespējīgas Latvijas Radio valdes atsaukšanu?
Par to mēs diskutējām diezgan karsti. Gala lēmums bija tāds: ja iepriekšējā padome LR valdi atlaidīs, to tulkos tā, ka aizejošā padome grib iebīdīt radio valdē savus ielikteņus. Lai izvairītos no šādām spekulācijām, mēs, jāatzīst, auklējāmies ar šo valdi.
Vai no padomes puses tas nebija bezatbildīgi?
Bija cerība, ka valdes locekļi tomēr sapurināsies, vienu brīdi jau bija tāda kā komanda.
Tomēr cerības nepiepildījās un arī tagad Latvijas Radio aizvien ir bez pastāvīgas vadības.
Tagad gribam saprast, vai Sigita Roķe ir tas cilvēks, kas var turpināt darbu arī nākamajā valdē un vai viņa būs tik spēcīga, lai pārraudzītu LR satura virzienu. Tas ir jautājums par to, vai sludināt konkursu uz trim valdes locekļa vietām vai tikai divām.
