Analizējot sabiedrisko pasūtījumu šim gadam, tajā atrodamas arī tīri deklaratīvas lietas, tā teikt, bez seguma. Piemēram, par vienu no satura prioritātēm atzīti bērnu raidījumi, kamēr budžetā tam atvēlēta gandrīz vismazākā daļa – tikai trīs procenti. 2
Ja to vēlamies pārdalīt, kādam finansējums ir jānoņem, jo budžets ir tāds, kāds ir. Bet, ja runājam par šiem trim procentiem, tas nav korekts situācijas atspoguļojums. Piemēram, iepirktās bērnu pārraides LTV iegrāmato kā iepirktos raidījumus un tie neuzrādās pie izdevumiem bērnu saturam.
Daļa sabiedriskā pasūtījuma un līdz ar to nodokļu maksātāju nauda nonāk privātajām televīzijām. Nesen sabiedrībā neizpratni raisīja 100 000 eiro piešķiršana Kiviča vadītajam sarunu raidījumam “Rampas ugunis” kanālā “RīgaTV 24”. Padome teic, ka tikai novirzījusi tālāk Saeimas deputātu piešķirto kvotu. Bet vai vērtēsiet arī šo raidījumu kvalitāti?
Citādi nemaz nevaram rīkoties. Reizi ceturksnī profesionāls recenzents sniegs savu vērtējumu par raidījumu. Šī kārtība attiecas uz visām pārraidēm, kas tiek veidotas sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.
Ja šis vērtējums būtu negatīvs, vai pastāv iespēja arī atņemt valsts finansējumu?
To mēs nevaram darīt. Ja mēs atņemtu finansējumu, viņi neizietu ēterā, jo nevarētu samaksāt par apraidi.
Iznāk, ka vērtēšana ir tikai formalitāte.
Stāsts ir par to, ka valstij patiesībā būtu jāsedz trīs bezmaksas ēterā esošo komerckanālu (“RīgaTV 24”, “Re:TV”, “Sportacentrs”) apraides izmaksas, lai cilvēkiem par brīvu būtu pieejami vismaz pieci kanāli, nevis tikai LTV1 un LTV7. Tas ir patiesais mērķis, kam tas finansējums ir paredzēts. Tā sistēma pašlaik ir greiza – šīs raidorganizācijas pašas maksā tornim par apraidi, savukārt mums atskaitās par raidījumu izgatavošanu.
Iznāk, ka mānām paši sevi?
Tā sanāk. Savulaik padomē ar juristiem spriests, kā šo valsts finansējumu korekti novirzīt komerckanāliem un šis atzīts par vienīgo iespējamo risinājumu. Pie tā turamies.
Eiropas Komisijas (EK) pētījums rāda, ka 66% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedriskie mediji nav brīvi no politiskās ietekmes. Krietni labāka aina ir gan Igaunijā, gan arī vidēji Eiropas Savienībā. Vai te ir pamats satraukumam?
Jūsu minētā aptauja ir veikta ekspertu vidē. Vai mēs zinām, kādi eksperti ir saskatījuši šo ietekmi? Es atbildētu, ka tiešā ietekme ir tāda: vai nu jums budžetā iedod kādu papildu naudu jaunām iniciatīvām un attīstībai, vai arī neiedod. Tā šobrīd ir politiķu tiešā ietekme. Ja mūsu sabiedriskā medija finansējums būtu piesaistīts kādam nodoklim kā Lietuvā un būtu garantēts finansējums, tiešā ietekme neapšaubāmi būtu mazāka.
