Naudas piešķiršanas sistēma ir greiza. Saruna ar galveno mediju uzraudzi Daci Ķezberi 2
Kāds sods draud žurnālistam lietā, kas ierosināta pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Ušakova sūdzības, un kāpēc nevar atņemt valsts finansējumu raidījumiem pat tad, ja tie izrādās nekvalitatīvi, – šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes sarunā ar jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Daci Ķezberi. Viņa iepriekš darbojusies padomē vairākos sastāvos, tāpēc uz procesiem var raudzīties salīdzinot.
Ar ko kvalitatīvi atšķiras pašreizējais NEPLP sastāvs no iepriekšējiem?
D. Ķezbere: Pašreizējās padomes sastāvā ir Ieva Beitika, kas pārstāv akadēmisko līmeni. Pati sevi es uzskatu par žurnālisti ar pietiekami lielu praktisko pieredzi, tāpat arī praktiķi savās jomās ir gan Gunta Līdaka, gan Patriks Grīva un Ivars Āboliņš. Ir ļoti labi, ka cilvēki nāk no nozares un pārzina ne tikai teorētisko pusi, bet arī praktisko dzīvi. Tu vari uzdot jautājumus daudz precīzāk, ja zini, kā tas notiek dzīvē.
Vai vienlaikus padomes locekļu ciešā sasaiste ar konkrētām nozarēm nerada risku, ka lēmumos tiek lobētas kādas noteiktas intereses?
Šobrīd šādām bažām nav pamata. Var jau būt, ka ar laiku parādās kaut kādas intereses. Pašreiz man ir sajūta, ka patiešām strādājam kā komanda. Šajos pāris mēnešos, kopš strādājam jaunajā sastāvā, mums ir bijušas karstas diskusijas par dažādiem jautājumiem, bet mēs faktiski vienmēr esam iznākuši ar vienotu viedokli. Un nevar būt tā, ka pārējie četri padomes locekļi piekritīs, ja viens pēkšņi censtos lobēt kaut kādas vienas komercraidorganizācijas intereses.
Jūs pati nākat no iepriekšējā NEPLP sastāva. Vai tagad mainīsies uzstādījumi padomes darbā?
Izmaiņas būs pakāpeniskas. Mums šogad jāizstrādā padomes stratēģija turpmākajiem četriem gadiem. Ir lietas, kas ieliktas iepriekšējās padomes laikā un kas ir labas iestrādes, un ir lietas, kuras vajadzētu mainīt, jo redzam, ka tās nav sazobē. Piemēram, līdz šim sabiedriskajā pasūtījumā Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV) atsevišķi tika izvirzīti uzdevumi. Pēc šābrīža loģikas liekas, ka kopējiem lielajiem uzdevumiem tomēr jābūt kopējiem gan LR, gan LTV. Tāpat vēlamies noteikt vienotus principus un struktūru atskaitēm par sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Esam arī apņēmušies jau šogad sākt jaunu praksi – reizi ceturksnī padomē vērtēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi, tostarp arī no saturiskā viedokļa. Līdz šim padome šādu izvērtējumu veica reizi pusgadā. Esam arī vienojušies, ka reizi ceturksnī rīkojam diskusijas par kvalitātēm, kas bijušas ēterā. Šajā vērtēšanā vēlamies iesaistīt arī Sabiedrisko konsultatīvo padomi (SKP), lai tas nebūtu tikai piecu NEPLP locekļu viedoklis par to, kā strādā žurnālisti. Vēlamies izrunāt šos jautājumus nevis tāpēc, lai kādu nosodītu vai izteiktu politiskas iebildes, bet lai pieradinātu pie tā, ka Latvijas žurnālistiem ir jābūt gana atbildīgiem un viņu veikums jāvērtē ne tikai kolektīva iekšienē.
