Ar savu redzējumu palīgā nāca deputāts Einars Cilinskis (Nacionālā apvienība): 0
“Visiem ir skaidrs, ka nodokļu reformas ietvaros veselības aprūpei nav fiskālās telpas. Varbūt kādus pārdesmit miljonus varētu sagrabināt, bet tas nerisinās problēmu. Jāņem vērā, ka nodokļu reformas projekts ietver veselu virkni nereālu ienākumu. Ko mēs vēl varētu darīt, iet uz lielāku budžeta deficītu? Nav pat skaidrs, vai ar Eiropas Komisiju izdosies saskaņot to budžeta deficītu, kas iecerēts. Atteikties no nodokļu reformas, lai finansētu tikai veselību, tur arī nekas daudz pāri nepaliks. Atlikt finansējumu veselības aprūpei vairākus gadus uz priekšu, kad nauda ieplūdīs budžetā? Acīmredzot arī šis risinājums ir maz iespējams un nepareizs. Varētu veidot konsolidāciju citās nozarēs, bet par to mēs nevienosimies. Celt sociālo iemaksu? Nu, varbūt. Bet viens procents tāpat ir par maz, tas neatrisina algu jautājumu, vajadzētu vismaz divus procentus. Bet arī par šo politiķi nespēs vienoties, jo tas nav labs risinājums. Vienīgais, kas paliek pāri, ir valsts obligātā veselības apdrošināšana ar noteiktu maksājumu, ko varētu saukt par jaunu nodokli. Apmēram 20 eiro mēnesī. Iespējams, tas arī visu neatrisinās, bet vienlaikus jāstrādā pie fiskālās telpas uzlabošanas nākamajos gados. Cilvēkam par šo personīgo maksājumu, protams, būtu jānodrošina kvalitatīvs veselības aprūpes pakalpojums, jāsamazina rindas pie speciālistiem, un tie būtu Veselības ministrijas konkrētie darbi. Turklāt tas veicinās daļas līdzekļu iznākšanu no ēnu ekonomikas. Tās iedzīvotāju grupas, kas saņem atalgojumu, bet nemaksā nodokļus, būs ieinteresētas tos maksāt, lai nebūtu nepatīkamu konsekvenču veselības pakalpojumu pieejamībai. Tas ir vienīgais reālais virziens, lai mēs varētu galus savilkt kopā. Papildus tam – tas droši vien būtu pareizi, bet par to diezin vai varēs vienoties – ir jāpārņem slimnīcas valsts īpašumā.”
Saeimas deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS) norādīja, ka aptuveni trešdaļai valsts senioru neesot līdzekļu, lai izmantotu valsts nodrošināto veselības aprūpi. “Šai cilvēku kategorijai būtu jādod kāds speciāls līdzekļu avots, un es neizslēdzu, ka tas varētu būt sociālo iemaksu palielinājums par procentu, attiecīgi iezīmējot šo summu vecākā gadagājuma cilvēku veselības problēmu risināšanai,” sacīja Siliņš.
Deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) aicināja veselības ministri tomēr nepaļauties uz Finanšu ministriju, ka tā atradīs papildu naudu medicīnai, un netieši norādīja, ka Čakšai ir jāmeklē citi sabiedrotie. Zariņš secināja, ka veselības aprūpe ir paredzēta kā galvenais kompensējošais mehānisms nodokļu reformai, jo cilvēki joprojām nesaņem pienācīgu ārstēšanu, bet mediķi strādā vergu darbu par grašiem. I. Zariņš: “Veselībai ir viena kopīga problēma ar ceļiem, proti, veselība tāpat kā ceļi sabrūk pārāk lēni, un līdz ar to rodas ilūzija, ka uz tās rēķina mēs varam risināt citas problēmas.”
Veselības ministre pēc sēdes uz jautājumu, vai valdības vadītājs Kučinskis, ar kuru viņa tiekas biežāk nekā citi ministri, ir atmetis ar roku naudas avotam medicīnai, atbildēja: “Viņš meklē. Tā ideja, kas bija iepriekš, nobruka. Bija doma, ka atradīs, bet iznāca tā, kā ir, tāpēc atkal visu sākam no jauna.”
