“Naudas laiki Latvijā” atvērti 0
Vakar AS “ABLV Bank” telpās Rīgā notika izdevniecības “Lauku Avīze” izdotās grāmatas “Naudas laiki Latvijā” atvēršanas svētki. Kā zināms, šī būs grāmata, kuru kā dāvanu saņems visi “Latvijas Avīzes” lasītāji, kas laikrakstu 2014. gadam abonējuši vismaz četriem mēnešiem. Citējot laikraksta galveno redaktori Lindu Rasu, “Naudas laiki Latvijā” pieder pie “taustāmām lietām”, pie enciklopēdiskiem izdevumiem, kas būs vērtīgs ieguvums lasītājiem.
“Naudas laiki Latvijā” tapuši ar “ABLV Bank” atbalstu, tādēļ arī atvēršanas svētki tika svinēti minētās bankas telpās, un pirmais vārdu ņēma bankas valdes loceklis Romans Surnačovs, kurš atzina: “Mums uzreiz patika autoru iecere – stāsti par naudu, stāsti, kas būtībā veido mūsu vēsturi.” Savukārt akciju sabiedrības “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis, pateikdamies bankai par atbalstu, sacīja: “Mūsu akciju sabiedrības divdesmit piecu gadu pastāvēšanas laikā mēs rūpējamies ne tikai par to, lai cilvēki lasītu, kas jauns notiek, bet arī cenšamies sniegt ko labu, izglītot, radīt paliekošas vērtības, tādēļ arī ir iecerēta un izveidota šī grāmata.”
Grāmatas autores ir pieredzējušās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismātes Kristīne Ducmane un Anda Ozoliņa. Abas kundzes uzrunās atgādināja, ka eiro ieviešanas pārdzīvojumi būtībā Latvijai nav nekas jauns. “Pašķirstot šo grāmatu, redzēsiet, ka Latvija savā vēsturē naudas maiņas piedzīvojusi ļoti bieži. Katra jaunā nauda nākusi ar apmulsumu, taču Latvijas iedzīvotāji vienmēr pratuši tai pielāgoties un galu galā pavērst to sev par labu,” bilda Anda Ozoliņa. Bet Kristīne Ducmane atsaucās vēl uz tiem laikiem, kad sava veida monetārā savienība pastāvēja Livonijas valstiņu konfederācijā. Turklāt pirmskara Latvija taču bija 1865. gadā Eiropā dibinātās Latīņu monētu savienības locekle. “Kopā būt ir drošāk,” tā Ducmanes kundze.
“Naudas laiki Latvijā” 250 lappusēs un 300 attēlos saistoši vēsta par naudas gaitām Latvijas teritorijā no pašiem pirmsākumiem, kad maksāšanas līdzeklis vēl bija dzintara gabali, zvērādas, kauri gliemežvāki un sudraba stienīši, līdz mūsdienām, kad izgājuši cauri lata ērai, nonākam pie eiro. Kaut autores ir profesionālas numismātes, izdevums ir uzrakstīts populāri un domāts plašam lasītāju lokam. Uzsvars ir stāstu interesantumā, nevis zinātniskumā. Un ko pastāstīt patiešām ir daudz, jo Latvijas raibā vēsture ir gādājusi par ne mazāku raibumu arī te valdījušajā naudas pasaulē. Mūsu zemē gadsimtiem bijis gluži normāli, ja apritē ir ne vien uz vietas kaltā vai drukātā nauda, bet vēl arī citu varu un valstu maksāšanas līdzekļi – romiešu denāriji, arābu dirhemi, šiliņi, dālderi, markas, rubļi un kas tik vēl ne.
“Naudas laiki Latvijā” sniedz ieskatu arī padomju naudas sistēmas un ekonomiskās dzīves aizkulisēs un leģendās, taču 20. gadsimtā lielākā vērība, protams, veltīta pašas Latvijas valsts naudai gan valsts sākuma juku laikos, gan 20. – 30. gadu stabilās dzīves posmā, gan 90. gados, valstiskumu atjaunojot.
Grāmata pasākumā tika dāvināta arī Latvijas Bankas apmeklētāju centra vadītājam Jānim Motivānam, un tā nonāks arī Latvijas bibliotēkās. Lauku bibliotēku atbalsta biedrības priekšsēdētāja Biruta Eglīte pavēstīja, ka tur jau tagad esot liela interese. AS “Lauku avīze” valdes priekšsēdētājs G. Kļavinskis norādīja, ka nodrukātā tirāža Latvijas apstākļiem ir ļoti liela – 14 tūkstoši, taču acīmredzot nāksies drukāt vēl.
