Naudas atmazgātāji dzīvo brīvībā 0
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar ikgadējā prokuroru sanāksmē uzsvēra, ka daudzi valsts iedzīvotāji uzskata par svētu lietu apzagt valsti, jo tas taču nav nekas briesmīgs. To apliecina fakts, ka turpina pieaugt noziedzīgo nodarījumu skaits naudas atmazgāšanā, īpaši to, kuros atmazgājamā summa pārsniedz vienu miljonu latu. Nopietna situācija esot arī ar kontrabandas apjomiem.
Ē. Kalnmeiers: “Tas ir ļoti satraucošs rādītājs – shēmas tiek veidotas aizvien rūpīgāk un pārdomātāk, iesaistot aizvien lielāku personu skaitu. Shēmās parasti darbojas no 20 līdz 50 legāliem uzņēmumiem, kas izvēlas noziedzīgā ceļā atmazgāt savus naudas līdzekļus. 2011. gadā tika pasludināti septiņi spriedumi, kuros kopā tika notiesātas 10 personas. Visas atzītas par vainīgām par noziedzīgu naudas līdzekļu legalizāciju no 40 tūkstošiem līdz pat 936 tūkstošiem latu. Taču nevienai no apsūdzētajām personām netika piespriests reāls cietumsods.” Apsūdzētajam, kurš legalizēja gandrīz miljonu latu, tiesa piespriedusi piecus gadus brīvības atņemšanu nosacīti ar mantas konfiskāciju, bet nesot bijis ko konfiscēt. Kalnmeiers uzskata, ka ar to valsts ir pakratījusi pirkstu, iztērējusi daudz līdzekļu, lai izmeklētu, bet tas ir beidzies faktiski ne ar ko.
“Lai cik man būtu nepatīkami pieminēt, ka tiesneši un prokurori aktīvi cīnās par savām tiesībām saņemt algas pielikumu, es tomēr gribu vērst šeit esošo virsprokuroru uzmanību, ka mūsu pienākums ir atgādināt – prokuroriem ir pienākums arī pret valsti.
Mēs nevaram tikai prasīt, lai valsts mums dod, mums pašiem ir jāsniedz ieguldījums. Šis piemērs par notiesātajām personām naudas atmazgāšanas lietās liecina, ka tiesnešiem un prokuroriem ne tuvu nav izpratnes par šā noziedzīgā nodarījuma bīstamību un kaitējumu valstij kopumā. Shēmotāji redz, ka nekādu lielo sodu nesaņems,” atzina ģenerālprokurors.
Sūdzība par algām nevietā
Ē. Kalnmeiers nav to prokuroru skaitā, kas parakstīja konstitucionālo sūdzību par atalgojumu Satversmes tiesai, jo uzskata, ka tā patlaban neesot ne laikā, ne vietā. Turklāt Kalnmeiers ir ne tikai prokurors, bet arī iestādes vadītājs. “Ja parakstītu šādu sūdzību, kas tiesnešiem un prokuroriem palīdzētu tikt pie lielākām algām, es netiešā veidā iespaidotu prokurorus, jo viņi uzskatītu, ja jau paraksta priekšnieks, tad to darīt ir arī mūsu pienākums,” savu rīcību skaidroja ģenerālprokurors.
Patlaban starta alga prokuroram, kurš apstiprināts amatā, bet nesaņem piemaksu par amata pakāpi, ir 1134 lati. Pēc trim nostrādātajiem gadiem prokuroram pienākas pirmā amata pakāpe un 7% piemaksa pie algas. Pavisam ir piecas pakāpes, un par katru no tām prokurors ir tiesīgs saņemt 7% piemaksu.
Ne tuvu augsti profesionāļi
Pēc trīs gadu pārtraukuma prokuratūrā atsākta jauno prokuroru pieņemšana darbā – pagājušajā gadā un šogad par pilntiesīgiem prokuroriem ir apstiprināti 24 jaunie darbinieki. Tas atļāvis izlīdzināt darba slodzes, un vairs neesot bijis nepieciešams steidzamības kārtā pārcelt prokurorus no vienas struktūrvienības uz otru, lai varētu likvidēt avārijas situācijas ar izskatāmo lietu daudzumu. Marta beigās plānots izsludināt konkursu uz 10 prokuroru vietām, lai aizpildītu vakances gan reģionos, gan Rīgā.
Ģenerālprokurors ir noraizējies par izmeklētāju samērā zemo profesionālās sagatavotības līmeni. Daudzi izmeklētāji ir ar Policijas koledžas izglītību, ko ne tuvu nevar uzskatīt par augsti profesionālu, atzina Ē. Kalnmeiers. Visās reģionālajās prokuroru sanāksmēs tika pieminēts, ka izmeklētāju tiešie priekšnieki maz ko dara, lai uzlabotu savu padoto darba kvalitāti, ka viņi vairāk strādā kā administratori, bet izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanā ieguldījums ir niecīgs.
“Valsts policijas uzdevums ir domāt par šīs problēmas risinājumu. Nevar aizbildināties, ka kvalitāte ir zema tāpēc, ka algas mazas. Ja prokurors nav savlaikus konstatējis, ka izmeklētājs nestrādā profesionāli, tas noved pie tā, ka daudzi pierādījumi ir neatgriezeniski zuduši un līdz ar to visa procesa tālākā virzība tiek sagrauta, kas finālā noved vai nu pie vainīgās personas nenoskaidrošanas, vai attaisnošanas tiesā,” sacīja Kalnmeiers.
Pieaug prasību līmenis
Kriminālprocesos ieilgst izmeklēšanas termiņi un lietas uz priekšu virzoties arvien lēnāk. Ē. Kalnmeiers: “Palielinās laika posms no kriminālprocesa uzsākšanas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Eiropas Cilvēktiesību tiesa mūs par to bar. Šis ir ļoti aktuāls jautājums, tāpēc Tieslietu ministrija aktīvi strādā, lai saīsinātu tiesvedības termiņus. Bet šo termiņu saīsināšana nav atkarīga tikai no tiesu kapacitātes palielināšanas vai prokuroru darba aktivizācijas – liela loma ir izmeklēšanas kadru resursiem Iekšlietu ministrijā. Pēdējos gados veiktā līdzekļu ekonomija, sevišķi tas attiecas uz Valsts policiju, ir novedusi pie tā, ka šogad gandrīz visās prokuroru sanāksmēs reģionos tika runāts par izmeklēšanas kvalitātes pazemināšanos, kas savukārt noved pie izmeklēšanas termiņu pagarināšanās. Tā ir ļoti nopietna problēma, kas jārisina, bet to nevar izdarīt tikai Iekšlietu ministrija un Valsts policija, veicot savus iekšējos uzlabojumus. Par tik mazu algu, kādu saņem izmeklētāji (ap 400 latu. – M. L.), nevar dabūt kvalitatīvus speciālistus.
Jāņem vērā vēl viens aspekts, kas tuvākajā nākotnē var radīt stāvokļa pasliktināšanos, – tā ir izdienas pensiju reforma. Es ceru, ka to veiks saprātīgi, jo pretējā gadījumā tā izraisīs kvalificētu kadru aizplūšanu.”
Valsts policijā 51% izmeklētāju ir ar darba stāžu līdz 10 gadiem. Turpretī prokuroru vidū tikai 37 prokuroriem ir tik maza pieredze. Lielākai daļai tā ir vairāk nekā 10 gadu, kas ir ļoti labs rādītājs. Pēdējos divos gados ievērojami pieaudzis prasību līmenis pret prokurora darba kvalitāti un atbildību. 2010. gadā disciplināri tika sodīti 11 prokurori, bet 2011. gadā – jau 17 prokurori. Pieciem prokuroriem ir izteiktas piezīmes, septiņi – saņēmuši rājienu, bet trim cunftes brāļiem ir samazināta mēnešalga uz pusgadu par 20%, divi prokurori ir pazemināti amatā.
