Nauda var arī smirdēt. Vairāk rūpēsies par nacionālo drošību 6
Nacionālajai drošībai nozīmīgos uzņēmumos īpašnieku maiņa vai akciju pārdale turpmāk drīkstēs notikt tikai ar Ministru kabineta atļauju.
“Situācija Latvijā šobrīd ir tāda, ka normatīvie akti neparedz valsts interešu nodrošināšanu gadījumā, ja valstij nozīmīgās kapitālsabiedrībās tiek atsavinātas daļas vai akcijas. Tas pieļauj tādu situāciju rašanos, ka būtisku līdzdalību nozīmīgās kapitālsabiedrībās var iegūt personas, kuras ar savu rīcību ne tikai apdraud nacionālo drošību, bet var arī aktīvi rīkoties, lai kaitētu Latvijas interesēm, varbūt arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm,” likuma nepieciešamību skaidroja likumprojekta līdzautore un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”). Viņa uzsver, ka šie grozījumi sagatavoti, izvērtējot Eiropas līmeņa tiesu praksi un Satversmē noteiktās privātīpašuma tiesības, kā arī citu valstu piemērus. Līdzīgi ierobežojumi jau darbojoties Lielbritānijā, Vācijā un Francijā.
Par nacionālajai drošībai būtiskām kapitālsabiedrībām tiks uzskatīti uzņēmumi, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem – nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, licencēts dabasgāzes pārvades vai uzglabāšanas uzņēmums, elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.
Šādos uzņēmumos akciju īpašnieku maiņa drīkstēs notikt tikai ar MK atļauju. Valdība savu lēmumu atļaut vai liegt minētās darbības pieņems, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) un drošības dienestu atzinumiem. (Pagaidām sarakstā nav atrodamas bankas, bet tas skaidrojams ar to, ka kredītiestāžu īpašnieku maiņu jau daļēji ļauts regulēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.)
Prognozēts, ka pamatā šie ierobežojumi attieksies uz trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas iegūt kontroli Latvijas uzņēmumos, bet tikpat labi tos varētu izmantot arī pret vietējām personām, kuri drošības dienestu vai EM skatījumā var radīt apdraudējumu.
Par ierobežojumu noteikšanu nacionālajai drošībai būtiskos uzņēmumos atbildīgie dienesti un politiķi sprieduši jau sen, un Ekonomikas ministrijai vēl ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) darbības laikā tika dots sagatavot šādu likumprojektu. Atgriezties pie šā jautājuma politiķus, visticamāk, mudinājuši vairāki lieli īpašnieku maiņas darījumi, kas plānoti tuvākajā laikā, it sevišķi saistībā ar gāzes nozari. Žurnāls “Ir” februārī vēstīja, ka sākušās aizkulišu sarunas par akcionāru maiņu “Latvijas gāzes” māsaskompānijā “Conexus”. Šo darījumu esot iecerēts īstenot pirms 3. aprīļa, kad spēkā stāsies valsts pirmpirkuma tiesības uz šīm akcijām. Tādā gadījumā valsts zaudētu iespēju pārņemt pilnā kontrolē gāzes infrastruktūras uzņēmumu.
Savukārt Zviedrijas mediju koncerns “Modern Times Group” (“MTG”) tuvākajā laikā varētu pabeigt sarunas par biznesa pārdošanu Baltijas valstīs. Latvijā “MTG” pieder telekanāli “TV3”, “TV3+”, “TV6”, LNT, “Kanāls 2”, radiostacija “Star FM”, kā arī interneta portāli “Tvplay” un “Skaties”. Kā viens no reālākajām pircējiem ir “Bite Group” īpašnieks – ASV privātā kapitāla investīciju fonds “Providence Equity Partners”.
