Nauda un vēzis. Jauni pētījumi atklājuši, ka bagātajiem cilvēkiem ģenētiski ir lielāks vēža risks nekā nabadzīgajiem 37
Jauni pētījumi atklājuši, ka bagātajiem cilvēkiem ģenētiski ir lielāks vēža risks nekā nabadzīgajiem, vēsta “New York Post”.
Pētījumā, kas tika veikts Helsinku Universitātē Somijā, tika pētīta saistība starp sociāli ekonomisko statusu jeb SES un daudzām slimībām.
Rezultāti liecina, ka tiem, kam ir tiesības baudīt paaugstinātu SES, ir arī paaugstināts ģenētiskais risks saslimt ar krūts, prostatas un citiem vēža veidiem.
Un otrādi – tie, kas ir mazāk turīgi, ir ģenētiski vairāk uzņēmīgi pret diabētu un artrītu, kā arī pret depresiju, alkoholismu un plaušu vēzi, skaidro eksperti.
Pētījuma vadītāja Dr. Fiona Hagenbēka no Somijas universitātes Molekulārās medicīnas institūta skaidro, ka sākotnējie rezultāti var novest pie poligēna riska rādītājiem, kurus izmanto, lai noteiktu slimības risku, pamatojoties uz ģenētiku, un tos pievienos dažu slimību skrīninga protokoliem.
“Izpratne par to, ka poligēno rādītāju ietekme uz slimības risku ir atkarīga no konteksta, tas var novest pie turpmākiem stratificētiem skrīninga protokoliem,” stāsta Dr. Hagenbēka
“Piemēram, nākotnē krūts vēža skrīninga protokolus var pielāgot tā, lai sievietes ar augstu ģenētisko risku un augsti izglītotas saņemtu skrīningu agrāk vai biežāk nekā sievietes ar zemāku ģenētisko risku vai zemāku izglītību,” pieļauj pētniece.
Lai veiktu pētījumu, Dr. Hagebēkas komanda ieguva sociāli ekonomiskā statusa un veselības datus par aptuveni 280 000 somu vecumā no 35 līdz 80 gadiem.
Iepriekšējie pētījumi liecina, ka pastāv dažas riska atšķirības, līdzīgas tam, ko pētnieki konstatēja šoreiz.
Tomēr šis pētījums tiek uzskatīts par pirmo, kas meklē saikni 19 slimībām, kas izplatītas valstīs ar augstu ienākumu līmeni.
“Lielākā daļa klīnisko riska prognozēšanas modeļu ietver pamata demogrāfisko informāciju, piemēram, bioloģisko dzimumu un vecumu, atzīstot, ka slimības sastopamība vīriešiem un sievietēm atšķiras un ir atkarīga no vecuma,” sacīja Dr. Hagenbēka.
“Taču tagad mēs varam parādīt, ka slimības riska ģenētiskā prognoze ir atkarīga arī no indivīda sociāli ekonomiskās vides,” skaidro pētniece.
“Tātad, lai gan mūsu ģenētiskā informācija mūsu dzīves laikā nemainās, ģenētikas ietekme uz slimību risku mainās, mums novecojot vai mainoties dzīves apstākļiem,” stāsta Dr. Hagenbēka.
Pētnieki norāda, ka būtu lietderīgi veikt turpmāku darbu, lai pilnībā izprastu saikni starp konkrētām profesijām un iespējamo slimību risku. Viņuprāt, šādi pētījumi būtu jāveic arī valstīs ar zemākiem ienākumiem.
“Mūsu pētījums koncentrējās tikai uz Eiropas indivīdiem, un nākotnē būs svarīgi arī noskaidrot, vai mūsu novērojumi par sociāli ekonomiskā stāvokļa un ģenētikas mijiedarbību attiecībā uz slimību risku atkārtojas cilvēkiem valstīs ar zemu ienākumu līmeni,” uzskata Dr. Hāgenbēka.
Ģenētiskā informācija var kalpot kā instruments personalizētas medicīnas ieviešanai, taču tā nav universāla pieeja visiem pacientiem.
“Drīzāk mums vajadzētu izpētīt un pēc tam iekļaut apstākļus, kas maina ģenētisko risku, tādā veidā prognozējot iespējamo saslimšanu,” uzskata pētniece.
Pētījuma rezultāti tiks prezentēti ikgadējā Eiropas Cilvēka ģenētikas biedrības konferencē Berlīnē, Vācijā, 7.jūlijā.
