Naudu – tiem, kas ražo. “Zemnieku saeimas” kongresā spriež par strādniekiem, izglītību un ceļiem 0
Darbaroku trūkums, profesionālā izglītība un finansējums lauku ceļiem bija tēmas, kas šogad dominēja lielākās zemnieku nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” kongresā piektdien.
Protams, pāri visam arī nozares subsīdiju jautājums, par kuru gan šoreiz netika spriests tik daudz kā iepriekšējos kongresos. Situācija ar Eiropas Savienības piešķīrumu lauksaimniecībai vēl nav īsti skaidra, toties skaidrs, ka tiešmaksājumu ziņā joprojām būsim apdalīti, bet kopējais subsīdiju samazinājums nozarei jau šogad ir veseli 15%.
Zemniekiem gan rokas nenolaižas, sējai un pārējiem pavasara darbiem visi gatavi, tomēr, ja arī nākamie septiņi gadi būs jāstrādā ar šādu finansējumu, tas būs ļoti sāpīgi.
“Tas, kas šobrīd rādās pie apvāršņa, ir vairāk neiepriecinoši nekā iepriecinoši. Eiropas Komisijas piedāvātais tiešmaksājumu pieauguma temps nav pietiekams, lai mums nodrošinātu taisnīgus tiešmaksājumus nākamajā plānošanas periodā. Aktīvākais izšķiršanās periods par nākotnes ES lauksaimniecības politiku būs no šā gada līdz nākamā gada martam,” kongresa ievadrunā teica biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņa kritiku izpelnījās nodokļu iekasēšanas joma, jo arī lauksaimniekus, tāpat kā daudzus citus valsts iedzīvotājus nepatīkami pārsteigušas peripetijas ar deklarācijām. “Skolnieks vasarā mēnesi nostrādājis lauku darbos, tagad iesniedz deklarāciju, un izrādās, ka viņš ir valstij parādā. Kā var gatavoties eksāmeniem, ja jādomā, kā dzēst parādu? Tad kā jūs viņu piesaistīsiet darba tirgum? Katrs var pieļaut kļūdas, bet jāspēj tās arī labot. Daudzu nodokļu jautājumi nozarē vispār ir ļoti smagi un nerisinās nevienā institūcijā. Pavasarī, kad zeme atkūst, sākas mēslu izvešana, nu tad šis varētu būt ātrākais risinājums, citādi netiekam nopietni uztverti un saprasti,” stāstīja Lazdiņš.
Joprojām liels lauksaimnieku skaits nav iesaistīts ražošanā, tādēļ ar valsts subsīdijām jāatbalsta tās saimniecības, kuras ražo produkciju tirgum, ar šādu vēstījumu klātesošos uzrunāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Viņš uzsvēra, ka būtiski veidot atbalsta mehānismus visām ražojošajām saimniecībām neatkarīgi no to lieluma vai produkcijas veida. Atbalstam ir jābūt iespējami vienlīdzīgam, lai lielie uzņēmēji vai saimniecības nebūtu labākā situācijā kā mazie.
Savukārt, jautāts, vai lauksaimnieki arī 2020. gadā tāpat kā šogad varēs rēķināties ar 20 miljonu eiro lielām nacionālā budžeta subsīdijām, Gerhards atzina, ka tas ir sarunu jautājums ar, iespējams, pozitīvu iznākumu. “Viens no finansējuma avotiem varētu būt administratīvi teritoriālā reforma, kas ļaus sakārtot naudas plūsmu. Diskusija par šiem visiem jautājumiem sāksies jau pavasarī, un līdz augustam jāpanāk skaidra atbilde, vai šī summa salīdzinājumā ar vairāk nekā deviņu miljardu valsts budžetu ir tik liela. Uzskatu, ka par to jārunā un ka mēs varētu panākt pozitīvu rezultātu.”
Gerhards arī norādīja, ka viens no būtiskākajiem aspektiem nozares attīstībā ir darbaspēka kvalitāte un pieejamība. 76% no visiem lauksaimniecības nozarē nodarbinātajiem nesaņemot atalgojumu, tajā skaitā turpat ģimenes saimniecībā nodarbinātie vecāki un bērni. Lai risinātu problēmas saistībā ar darbaspēka pieejamību un kvalitāti laukos, nozare būtu jāpopularizē jauniešu vidū – ir jānodrošina pieejama un kvalitatīva augstākā izglītība, kā arī budžeta vietas. “Jāpadara nozare pievilcīga jauniešu acīs, lai viņi izvēlētos savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību. Jāstrādā arī pie atalgojuma vidējā līmeņa paaugstināšanas nozarē, lai aizbraukušie tautieši atgrieztos mājās. Tur, kur ir darbs, būs arī iedzīvotāji,” uzsvēra Gerhards.
Par ceļiem pagaidām neskaidrība
Tikmēr klātesošie gribēja zināt, kā ministrs domā risināt dramatisko situāciju ar lauku ceļiem un finansējumu to sakārtošanai. Īpaši ņemot vērā, ka iepriekš viņš bijis abu atbildīgo iestāžu – gan Satiksmes ministrijas, gan VARAM – vadībā. Uz to Gerhards atbildēja, ka jau pērn veikts visu valsts ceļu audits, diemžēl nākušas vēlēšanas un satiksmes ministrs tā arī nepieņēma lēmumu, kā tālāk rīkoties. “Ja ceļš ir privāts un lauksaimnieks to uztur, tā ir viņa atbildība. Vai par to jāsaņem atbalsts, tā jau ir cita lieta. Patlaban rit reforma un diskusijas par papildu finansējuma piesaisti. Vajadzētu identificēt naudas plūsmu, kas iet uz ceļiem un vietām, kur notiek ražošana. Pašreizējā situācija, kad ceļiem ir daudz saimnieku – privātie, valsts, pašvaldības – un nav īsti skaidrs, uz kurieni tie ved un kas pa tiem brauc, tas tā nevar turpināties. Jābūt skaidrībai, vai tā ir pašvaldību vai kāda cita nauda,” teica ministrs.
Papagaiļu vai liellopu dakteri?
J. Lazdiņš jau iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka jauno sezonu lauksaimnieki sagaida ar arvien pieaugošām darbaspēka problēmām. Tas attiecas ne tikai uz strādnieku vai slaucēju trūkumu, bet arī uz darbinieku prasmēm un vēlmi vispār strādāt. “Daļa lauksaimnieku saimniecībās ievieš modernās tehnoloģijas, kas aizstāj darbinieku, bet ne visi tās var atļauties, un joprojām ir virkne nozaru, kur darbaspēks ir nepieciešams,” sacīja Lazdiņš.
Arī kongresa namatēvs Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktors Rafaels Joffe atzina, ka nozare apzinoties aso problēmu ar darbaspēku, tāpēc skola gatavo jauniešus patiešām pieprasītās specialitātēs.
“Tomēr pieprasījums ir divreiz lielāks nekā piedāvājums, un jau otrajā kursā studenti tiek izķerti. Darba devēji katru dienu piedāvā prakses vietas mūsu audzēkņiem. Liels pieprasījums ir pēc arboristiem, ekotūrisma speciālistiem, bet ar nākamo gadu sāksim jaunu programmu – “Augkopis”. Mums ir jauna moderna augu laboratorija, jauna dārza tehnika, siltumnīcām iegādāta jaudīga podošanas iekārta. Ņemot vērā kvalificēta darbapēka trūkumu, jaunajā mācību gadā uzņemsim vairāk audzēkņu, skola tam ir gatava,” teica direktors.
To, ka ar speciālo izglītību nozarē kaut kas nav kārtībā, kongresā uzsvēra daudzi runātāji. Pēdējā laikā īpaši aktualizējoties veterinārārstu trūkums.
Laukos palikuši lielākoties vecākās paaudzes ārsti, bet jaunie, Jelgavā gatavotie speciālisti izvēlas iet par “sunīšu un kaķīšu dakteriem”.
“Mūsu jaunais vetārsts prot tikai receptes izrakstīt. Bullim bija problēmas ar kāju, tad nu izmēģināja visādas zāles pēc kārtas, kamēr lops aizgāja bojā,” sūrojās Kuldīgas puses saimniece.
Arī lielzemnieks Juris Cīrulis bija skarbs vērtējumā. “Kāpēc Zemkopības ministrijas līdzekļi aiziet apmācībai papagaiļu dakteriem? Vai fakultāte tiešām neriskē, ka vienreiz piegriezīs finansējumu? Veterinārmedicīnas fakultātei daudzi pārmet, ka tā nestrādā nozarei, ka negatavo liellopu dakterus. Taču paradoksālā kārtā tieši šī ir universitātes donorfakultāte finansējuma ziņā, jo visi grib tur studēt. Izvēli iet vai neiet pie liellopiem topošie veterinārārsti veic tikai otrajā kursā, un ir liela problēma panākt, lai jaunie dakteri nāktu strādāt uz saimniecībām,” atzina “Mežacīruļu” saimnieks.
Savukārt kāds piensaimnieks stāstīja, ka viņam nervus bendējot jauno darbinieku nezināšana. “Mums ir 90 govis, fermā uzliktas dārgas slaukšanas mašīnas, un slaucēju kļūdu dēļ tās ātri var salaist grīstē. Protams, ka darbiniekus apmācām, kā nu spējam, bet jautājums par profesionāla speciālista sagatavošanu tieši lopkopībā ir ļoti aktuāls,” teica kongresa dalībnieks, aicinot šo problēmu kā “plašu darba lauku” iekļaut biedrības šā gada darba plānos.
Par ko balsot?
Cita starpā lauksaimnieki kongresā gribēja dzirdēt biedrības vadības domas – ieteikumu saistībā ar maijā gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām, proti, par kuriem kandidātiem vērts balsot, jo tie patiešām turēs rūpi par nozari. Uz to Maira Dzelzkalēja-Burmistre, kurai ir bagāta pieredze nevalstisko organizāciju darbā Briselē, atbildēja, ka balsojot jāraugās, lai kandidāti, pirmkārt, būtu pietiekami spējīgi komunicēt dažādās valodās un, otrkārt, pēc vēlēšanām būtu piederīgi kādai no lielajām parlamenta partiju grupām.
“Ja mūsu cilvēki būs spējīgi pārliecinoši debatēt, tad pat tādā gadījumā, ja viņi ir tālu no lauksaimniecības, mums viņi būs kā kanāls sarunām ar tiem smagsvara deputātiem, kas nosaka toni parlamentā. Svarīgi, lai kandidāti ir ar harismu, lai ātri iedzīvojas parlamentā un, galvenais, lai pieder kādai no lielajām partiju grupām, kas pārstāv Eiropas vērtības,” tā Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norādīja, ka “Zemnieku saeimas” šā gada prioritārie stratēģiskie darbības virzieni ir stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, turpināt aktīvi iesaistīties ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada veidošanā Eiropā un Latvijā. Tāpat aktuāli ir vides un klimata veidošanas procesi, nacionālais attīstības plāns. “Zemnieku saeima” aktīvi iesaistīsies ES likumdošanas izstrādē ES un starptautiskās institūcijas pārstāvošās organizācijas “Copa-Cogeca” darba grupās, aizstāvēs lauksaimnieku intereses krīzes situācijās. Biedrības šā gada prioritātes būs arī vietējo produktu atpazīstamības veicināšana, līdzdalība starptautiskajos sadarbības projektos, nodrošinot pieredzes apmaiņu, jauno tehnoloģiju attīstību un ieviešanu lauksaimniecībā.
