Kāpēc lielās pilsētas jūtas, ka tām ir nodarīts pāri? 0
Inesis Boķis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: ”Runa ir tikai un vienīgi par naudu. Lielās pilsētas būvē un uztur infrastruktūru, ko izmanto daudzu mazāku pašvaldību iedzīvotāji. Daudzi cilvēki patiesībā dzīvo pilsētā, bet inerces vai citu iemeslu dēļ ir deklarēti citur. Un rezultātā uz vienu iedzīvotāju lielajā pilsētā paliek mazāk nekā dažā labā novadā, kur nenotiek nekas. Līdz šim valstī šie jautājumi ir atstāti pašplūsmā. Nav vērtēts arī ES fondu sadalījums jaunajā programmēšanas periodā. Domāju, ka šī būs pēdējā reize, kad Latvija saņems tik lielu naudu, bet šie vairāki simti miljonu ir sadalīti pa dažādiem fondiem. Uzskatu, ka tik lielu naudu nedrīkstētu tērēt kā pagadās.”
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Cilvēku aizplūšana notiek visās pašvaldībās – arī no Jēkabpils aizplūst cilvēki uz Rīgu un ārzemēm. Spilgts piemērs bija reģionālā VID likvidācija, kad bijušie darbinieki no Jēkabpils pārcēlās uz Rīgu. Lai cilvēki izvēlētos dzīvot Jēkabpilī, ir vajadzīgas darba vietas, infrastruktūra – kultūras un veselības iestādes, sporta celtnes, skolas un bērnudārzi, sabiedriskā transporta uzņēmumi, dzīvokļi. Bet pašvaldībās, kur gandrīz nenotiek nekāda ražošana, nereti ienākumi uz vienu cilvēku ir lielāki nekā pilsētās, kur atrodas lielākie uzņēmumi. No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda pasmeļas citi. Tajā pašā laikā ir tikai normāli, ka cilvēki strādā lielajās pilsētās, kur koncentrējas darba vietas, bet par dzīvesvietu izvēlas apkārtējos pagastus. Tur ir gan gaiss labāks, gan klusums. Tikai nodokļu sistēma ir jāizveido tā, lai lielās pilsētas neciestu.”
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs: ”Mūs neapmierina valsts attieksme pret pašvaldībām, sastādot valsts budžetu. Mūs pieaicina tikai beigu posmā, kad budžets jau ir sastādīts. Visasāk tas izpaudās laikā, kad pieņēma lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, tādā veidā samazinot pašvaldību ienākumus par 30 miljoniem latu, kurus līdz šim brīdim tā arī nekompensēja. Pašvaldības neapmierina situācija, ka tika samazināts līdzekļu apjoms no t. s. sociālā spilvena finansējuma trūcīgajiem, atstājot tikai 15% no mājokļa pabalsta laikā, kad plānots palielināt maksu par elektrību.
Ļoti asa problēma pašvaldībām ir nodrošināt finansējumu pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs. Dombrovska valdība vēl pirms gada apsolīja pašvaldībām, ka savā laikā noņemto finansējumu atdos, ko tā arī neizdarīja. Nav normāla situācija, ka bērnudārzu pedagogiem algu līmenis tikai tuvojas minimālajai algai. Pašvaldībām līdzekļu apjoms nepalielinās, bet palielinās atbildība. Pašvaldību izlīdzināšanas sistēma ir problēma nr. 1, kas jārisina nekavējoties. Tāpēc mēs, deviņu lielo pilsētu pašvaldības, kas pārstāv 52% iedzīvotāju, par to diskutējam ar ministru. LLPA esam mazāks skaits un daudz mobilāk varam sanākt kopā nekā visas valsts pašvaldības LPS. Bet problēmas, par kurām runājam, ir aktuālas visām pašvaldībām.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: ”Lielajām pilsētām neviens nevar nodarīt pāri, jo mēs esam par lieliem, lai kādu problēmu nevarētu atrisināt. Bet mūs neapmierina nodokļu sadalījums, kurus arvien vairāk valsts velk uz savu pusi. Turpretim pienākumi arvien vairāk tiek uzvelti uz pašvaldību pleciem. Gribētos skaidrību naudas sadalē uz ilgāku laika periodu – uz vairākiem gadiem, nevis gadu, diviem vai trim. Rēzeknei arī vajadzētu uzbūvēt olimpisko centru ar 50% valsts finansējumu tāpat kā visās pārējās lielajās pilsētās.”
Fakti
Viens no pirmajiem jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (NA) darbiem bija tikšanās ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) 29. janvārī. LLPA saņēmusi solījumu, ka tiks iesaistīta nozares politikas izstrādē. Cik cerīgi uz to raugās lielo pilsētu mēri?
