Foto – Ieva Lūka/LETA

Uzzini, kā nauda sadalīta slimnīcām. Kāpēc kurzemniekiem vairāk? 0

Aizvakar valdība iepazinās ar Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par augstas intensitātes stacionāro ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstību. Tās ir 13 pašreizējās reģionālās un Rīgas lielās slimnīcas, kā arī Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, ko ir nolemts attīstīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas – kopsummā 174 miljoniem eiro un Latvijas valsts līdzfinansējuma. Par lokālo slimnīcu turpmāko attīstību politiķi spriedīs pēc pašvaldību vēlēšanām. Pasaules banka iesaka nelielās slimnīcas reorganizēt par dienas aprūpes un labjūtes centriem, kur atrastos paliatīvās aprūpes gultas cilvēku cieņpilnai aiziešanai mūžībā. Tas, cik daudz Veselības ministrija kopā ar koalīcijas partneriem paņems no šiem PB ieteikumiem, būs zināms līdz nākamā gada nogalei.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Veicot aprēķinus par nepieciešamajām investīciju vajadzībām un iespējām augstas intensitātes stacionārajās ārstniecības iestādēs, vislielākais finansējums – 91 miljons eiro – paredzēts P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai. Par šo naudu tiks iekārtotas jauno slimnīcas korpusu telpas un iepirktas vairāk nekā 30 dažādas medicīniskās iekārtas. No reģionālajām slimnīcām lielākās naudas summas plānotas Zaļo un zemnieku savienības apsaimniekoto pašvaldību slimnīcām – Liepājas reģionālajai slimnīcai (14 miljoni eiro) un Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai Ventspilī (9,8 miljoni eiro). Ziemeļkurzemes slimnīcas valdes pārstāvis Juris Lācis pastāstīja, ka ir plānots nomainīt vecās iekārtas, kā arī renovēt laboratorijas ēku, kur esot slikti funkcionējošs telpu izkārtojums, izremontēt dzemdību nodaļu, kā arī operāciju zāles. Laparoskopijas iekārta šīs ārstniecības ie­stādes filiālē Talsu slimnīcā esot novecojusi, jo strādā kopš 1999. gada, savukārt Ventspilī tā iegādāta 2005. gadā, ultrasonogrāfs nopirkts 2007. gadā, tikpat veca esot arī endoskopijas iekārta un arī magnētiskās rezonanses iekārta neesot nekāda jaunā – ar to strādājot kopš 2008. gada un šogad tai veikts dārgs remonts. Iekārtām vien nepieciešamais investīciju apjoms veido 4,4 miljonus eiro, savukārt Liepājas slimnīcai iekārtās plānots ieguldīt 12 miljonus eiro.

Pagaidām VM un valdībai ir zināmas vien aptuvenās slimnīcu vajadzības, bet konkrēti tās būs redzamas tikai tad, kad slimnīcas iesniegs izstrādātos projektus. VM norāda, ka finansējums ir paredzēts būvniecībai un iekārtu iegādei četrās prioritārajās jomās – sirds un asinsvadu slimību, onkoloģisko pacientu ārstēšanai, kā arī bērna un mātes veselības nodrošināšanai un psihiskajai veselībai.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Vienotības” politiķi pirmdien koalīcijas sēdē pievērsa uzmanību proporcionāli lielā finansējuma atvēlēšanai Kurzemes reģiona slimnīcu attīstībai, savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja par ierobežoto naudas daudzumu un norādīja, ka, piemēram, Daugavpils reģionālā slimnīca varēšot pretendēt uz papildu līdzekļiem 2018. gadā. Slimnīcu attīstībai Ventspilī un Liepājā kopā būs pieejami gandrīz 24 miljoni eiro jeb gandrīz tikpat cik pārējām reģionālajām slimnīcām kopā.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.