Valdībai nācās atzīt, ka sasniegti “gandrīz visi” mērķi. Cik daudz naudas uz vienu zinātnieku iegulda Latvija? 4
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlaments (EP) aprīļa beigās galīgajā balsojumā apstiprināja ES pētniecības un inovāciju investīciju programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu 95,5 miljardu eiro apjomā, kas paredzēts turpmākajiem septiņiem gadiem.
To atkal var dēvēt par zināmu kompromisu starp parlamenta sākotnēji diezgan grandiozajām iecerēm (120 miljardi) un ES dalībvalstu valdību krietni piezemētākajām vēlmēm (85 miljardi), bet galu galā apstiprinātā summa ir tuva Eiropas Komisijas ierosinātajai.
Tādējādi, kā apgalvoja EP ziņotājs par šo programmu Kristiāns Ēlers (Eiropas Tautas partija), “esam panākuši, ka mums būs vērienīgs un līdzsvarots budžets, kas ļaus spēcīgi atbalstīt gan fundamentālo zinātni, gan tematiskus pētījumus, turklāt šī ir pirmā reize, kad atsevišķs budžets atvēlēts arī kultūras un radošajām nozarēm”, respektīvi, humanitārajām zinātnēm.
Svarīgi, ka radušās papildu iespējas zinātniekiem no tādām valstīm, kur pētniecībai atlicinātie līdzekļi ir ļoti pieticīgi. Tas sakāms arī par Latviju, kura iepriekš īstenoja nacionālo reformu programmu “Eiropa 2020”, un tajā bija paredzēts palielināt finansējumu pētniecībai un attīstībai līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Taču šogad valdībai nācās atzīt, ka sasniegti “gandrīz visi” mērķi, “izņemot mērķi, kas attiecas uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā”.
Savukārt Ekonomikas ministrijas ziņojumā pērn tika secināts, ka pārāk zemi ir ne tikai ieguldījumi pētniecībā, “bet arī to apmērs, rēķinot uz vienu zinātnisko darbinieku”.
Proti, 2018. gadā šis ieguldījums bijis 30 833 eiro jeb 29% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
Par nepietiekamā finansējuma galveno iemeslu tika nosaukta privātā sektora vājā ieinteresētība investēt zinātnē, kā arī mazo uzņēmumu lielais īpatsvars, kuriem trūkst kapacitātes attiecīgās investīcijas izdarīt. Tāpat tika norādīts uz zinātnisko iestāžu, augstskolu, valsts pārvaldes iestāžu un industrijas pārstāvju vājo sadarbību.
Minētie trūkumi raksturīgi arī Eiropas Savienībai kopumā, jo ES privātie uzņēmumi investē pētniecībā daudz mazāk nekā ASV, Japānas un Dienvidkorejas uzņēmumi. Jāpiezīmē, ka Eiropas Komisija mudina ieguldīt 3% no IKP, un nosauktajam orientierim atbilst, piemēram, Vācija ar 3,1 procentu saskaņā ar 2019. gada datiem (Francija – 2,19%).
Bet arī vāciešu varējums jūtami atpaliek no Izraēlas (4,9%), kura izvirzījusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu priekšgalā. Līdzīga situācija izveidojusies ar pētniecībā sasniegtā ieviešanu. Izskaitļots, ka eiropieši ir autori trešajai daļai no augstas kvalitātes zinātniskajām publikācijām, taču atklājumu ceļš līdz praktiskam lietojumam mēdz būt pārmērīgi garš vai atdurties pret nepārvaramiem šķēršļiem.
Šo trūkumu novēršana ir galvenais uzdevums, tāpēc vienu no trim programmas “Apvārsnis Eiropa” pīlāriem sauc “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, turklāt tā ietvaros realizētie projekti varētu saņemt lauvas tiesu jeb vairāk nekā pusi vai pat 53 miljardus eiro no kopējā finansējuma.
To, kā sacīts paskaidrojumā, novirzīs “pētījumiem, kas saistīti ar sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu un tehnoloģiskajām un rūpnieciskajām spējām”. Tie droši vien būs pētījumi veselības aizsardzības, zaļās enerģijas, digitālās pārveides un citās aktuālākajās nozarēs.
Pīlārs “Izcila zinātne” balstīs fundamentālās zinātnes, piešķirs stipendijas, sekmēs zinātnieku apmaiņu un veiks “investīcijas pētniecības infrastruktūrā”. Savukārt pīlārs “Inovatīva Eiropa”, iespējams, kļūs par balstu jaunajiem talantiem, piemēram, IT jomas censoņiem, kuriem nereti pietrūkst starta kapitāla vai biznesa sakaru, tāpēc nepieciešams, “nostiprinot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, veicināt darījumu pasaules, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrāciju”.
Ambicioziem maziem un vidējiem uzņēmumiem, tajā skaitā Latvijā, varbūt radīsies laba izdevība sevi apliecināt.
