Nauda onkoloģijai karājas gaisā. Onkoloģisko izmeklējumu skaits augs, jo ģimenes ārstiem vairs nebūs “sasietas rokas” 0
Šonedēļ Saeima uzdeva Veselības ministrijai līdz 1. decembrim izstrādāt onkoloģijas slimības diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017.gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai. Pirms tam 10 378 pilsoņi lūdza onkoloģisko slimību ārstēšanai ik gadu papildus piešķirt 10 miljonus eiro onkoloģisko slimību diagnosticēšanas un ārstēšanas uzlabošanai.
Aizvadītā gada oktobrī vēža slimnieku organizācijas portālā www.manabalss.lv sāka vākt parakstus, lai atbalstītu iniciatīvu, ka laikus atklāts audzējs ir ārstējama slimība. Naudas nepietiek vēža diagnostikai, medikamentiem, mediķu atalgojumam, arī staru terapijas aparatūrai, kas iegādāta 2007. un 2008. gadā un savu mūžu ir nokalpojusi.
Par kādu naudu tad īsti ir runa – vai par tiem 12,3 miljoniem, ko Veselības ministrija jau ieplānojusi 2017. gada valsts budžetā, vai vēl citiem papildu miljoniem?
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (“Vienotība”) sacīja, ka mērķis ir onkoloģijai papildus piešķirt 22 miljonus eiro, tātad papildus vēl 10 miljonus, kurus varētu iegūt no plānotajiem 34 miljoniem eiro, ko Eiropas Komisija ļāvusi izmantot veselības aprūpes reformām uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Savukārt veselības ministres padomniece Alīda Vāne informēja, ka jau ieplānotie miljoni ir ņemti uz budžeta deficīta rēķina.
Trešdien Ražuka vadītā komisija rīkoja sēdi, kurā piedalījās onkoloģisko pacientu organizāciju pārstāvji un kuras saturs bija virzīts uz iespēju vēža slimniekiem tikt pie jaunākajiem medikamentiem. Jau ierasts, kad aktualizējas jautājums par naudu medicīnai, tas ir cieši saistīts gan ar ārstu, gan arī farmācijas kompāniju interesi par naudas novirzīšanu medikamentu iegādei. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Onkologu–ķīmijterapeitu asociācijas un Latvijas Onkologu asociācijas valdes locekle Gunta Purkalne, kuru, kā informē Latvijas Radio ziņu dienests, farmācijas firmas 2015. gadā atbalstījušas ar 15 tūkstošiem eiro un kura deputātus iepazīstināja ar ļoti slikto situāciju jaunāko pretvēža medikamentu pieejamībā Latvijā.
“Iepazīstoties ar nesen veikto Eiropas Onkologu–ķīmijterapeitu pētījumu, vislielākās nepilnības šajā jautājumā tika konstatētas Austrumeiropas valstīs, īpaši ar medikamentiem, kas tirgū parādījušies pēdējos desmit gados. Piemēram, melanomas pacientus valsts nodrošina tikai ar vienu medikamentu, arī nieru vēža slimniekiem ir jāiztiek tikai ar trim zālēm, kas nepalīdz tad, ja vēzis progresē. Plaušu vēža slimniekiem ir iespēja nopirkt četrus medikamentus, bet par savu naudu, jo valsts nevienu neapmaksā. Turpretī Igaunijā šīs zāles apmaksā no valsts naudas maka,” pastāstīja daktere Purkalne un uzsvēra, ka pagājušajā gadsimtā tikai 45% vēža slimnieku jaunās paaudzes zāles palīdzēja pagarināt mūžu, kamēr šajā gadsimtā šis procents ir pieaudzis līdz 73% slimnieku.
Par jaunākās paaudzes medikamentu nepieciešamību vēža slimnieku ārstēšanai Latvijā tiek runāts gadiem un vienīgi krūts vēža slimniecēm šajā ziņā bijusi vislielākā pretimnākšana no valsts.
Veselības ministrijā (VM) noskaidroju, ka nākamgad inovatīvajiem pretvēža medikamentiem naudas nebūs, ja nu vienīgi deputāti nolēmuši to atrast uz tā saukto deputātu kvotu rēķina. Nav arī līdz galam skaidrs, vai onkoloģijai tiks piešķirti 12,3 miljoni, jo šī summa vēl nav saskaņota ar Finanšu ministriju, un, kā sacīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”), kurš saņēma onkoloģisko pacientu organizāciju parakstīto iniciatīvu par papildu 10 miljoniem, ne vienmēr ministriju priekšlikumi par papildu naudu tiek atbalstīti Saeimā.
