Rīga ar lielākām algām “nosmeļ” darbarokas Latgalē 5
“Neviena nodokļu atlaide neatsvērs, piemēram, darbaspēka pieejamību, kvalifikāciju, un citus ražošanas faktorus. Nodokļu atlaide ir bonuss, lai Latgali padarītu nedaudz pievilcīgāku uzņēmējiem,” atzīst Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldniece Sandra Ežmale. Rēzeknes SEZ aptver Rēzekni, kā arī Griškānu, Verēmu un Ozolaines pagastu.
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējiem tiek rosināts piešķirt nodokļu atlaides par darba atalgojuma izmaksu. Vai, pateicoties šai nodokļu atlaidei, varētu palielināties vidējās darba algas Latgalē?
S. Ežmale: Latgales simtgades kongresā izskanēja vairāki priekšlikumi, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un radīt jaunas darba vietas. Līdz šim nodokļu atlaides uzņēmumi speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās var saņemt tikai no ilgtermiņa ieguldījumiem, tagad būs arī par atalgojumu, bet tikai jaunradītā darba vietā. Ceram, ka šis atbalsts palīdzēs piesaistīt Rēzeknei uzņēmumus, kas dod augstu pievienoto vērtību produktam vai pakalpojumam, ko rada. Augsti apmaksātās darba vietas būtu pievilcīgas arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas absolventiem.
Lai iegūtu nodokļu atlaidi par atalgojumu, uzņēmums darbību var veikt tikai speciālajā ekonomiskajā zonā, tas nozīmē, ka šeit šīs darba vietas arī tiktu radītas. Tā ir laba ziņa. Es ceru, ka arī pārējie priekšlikumi investīciju vides uzlabošanai tiks akceptēti, piemēram, attiecināmās izmaksas varētu būt arī ieguldījums finanšu līzingā vai zemē.
Vai tad šie 1155 ha, uz ko attiecināts SEZ statuss, nepieder Rēzeknes pilsētas un novada pašvaldībai?
Ja uzņēmums uzbūvē ražošanas ēku brīvajā ekonomiskajā zonā, tiek slēgts nomas līgums, cik ilgā laikā zeme zem ēkas pāriet uzņēmēja īpašumā. Līdz ar to uzbūvētās ēkas kā ieguldījums var pretendēt uz nodokļu atlaidi, bet zeme ne. Bet tās ir divas neatraujamas lietas, lai attīstītu uzņēmējdarbību.
Vai Latgalē darbaspēka trūkums izjūtams spēcīgāk nekā Rīgā?
Gan Latgalē, gan Rīgā uzņēmējiem ir grūtības sameklēt noteiktu profesiju pārstāvjus. Iespējams, Latgalē tas ir pat grūtāk, jo uzņēmumam nākas strādāt sarežģītākos apstākļos. Kaut vai tāpēc, ka resursi ir dārgāki nekā Rīgā, jo tie ir jāatved. Varbūt šī iemesla dēļ uzņēmējs ir spiests maksāt mazākas algas. Tomēr ar visu to es gribētu teikt, ka darbaspēks Latgalē kopumā ir motivētāks, cilvēki vairāk novērtē darba vietu un cenšas strādāt atbildīgi un labi, lai to nezaudētu. Ja cilvēks zaudē darba vietu, šeit ir daudz lielāka konkurence un daudz mazākas iespējas atrast jaunu darbu.
Es to jautāju tāpēc, ka saskaņā ar “Citadele Index” rādītāju Latgales uzņēmēji parasti ir vispesimistiskākie visās jomās un arī attiecībā uz darbaspēku.
Izmaiņas nodokļu reformā un to ietekmi mēs varēsim novērtēt pēc kāda laika. Nodokļu slogs, kas attiecas uz darbaspēku, ir smags. Uzņēmēji Latgalē ir pesimistiski, jo Rīga, Pierīga ar augstāku atalgojumu piesaista kvalificētu darbaspēku. Tiklīdz darbinieks šeit iegūst pieredzi, papildus specializētu izglītību, ja ir jauns un mobils, viņš aiziet tur, kur ir augstāks atalgojums. Piemēram, apgaismes stabu un mastu ražotājs SIA “Latstab” viena metinātāja apmācībām tērē vairāk nekā 500 eiro. Bet, tiklīdz darbinieks ir ieguvis zināšanas, tā viņš ir prom. Nav mehānismu, lai uzņēmējs varētu piespiest darbinieku palikt, kā vien atalgojums. Tas ir cilvēka dabā – iet, kur labāk.
Uzņēmēji jau gan dara tāpat – iet, kur labāk…
Tāpēc ir valsts un reģionālā politika Latgales reģiona attīstībai, lai uzņēmēji veiktu investīcijas mūsu reģionā. Tāpēc mēs priecājamies par katru radīto darba vietu un katru jaunu uzņēmumu Latgalē.
Cik uzņēmumiem ir Rēzeknes SEZ statuss?
Ar Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas statusu darbojas jau 19 uzņēmumi. Pērn šādu statusu ieguva SIA “Alfa Lithium”, kas starptautiskajā tirgū izplata litija karbonātu un litija hidroksīdu, kas tiek izmantoti mobilo telefonu, portatīvo datoru un elektromobiļu akumulatoru ražošanā, kā arī citus sārmu metālus – cēziju, kāliju un rubīdiju.
Taču svarīgāk par jaunu uzņēmumu ir tas, ka esošās komercsabiedrības labi jūtas un, neskatoties uz daudziem izaicinājumiem, attīstās – paplašina ražošanu un rada jaunas darba vietas. Tas ir tas labākais. Es īpaši uzsveru, ka britu laikraksta “Financial Times” izdevuma “fDi Magazine” veiktajā aptaujā par perspektīvākajām pasaules brīvajām zonām 2017. gadā Rēzeknes SEZ saņēmusi divas speciālās balvas kategorijās – “Paplašināšanās” un “Infrastruktūras attīstība”, pateicoties tikai tam, ka esošie uzņēmumi pie mums paplašinās.
Kategorijā “Paplašināšanās” īpaši izceltas kokskaidu granulu ražotnes “NewFuels”, biomasas koģenerācijas stacijas “Energy Resources CHP” un AS “Rēzeknes Dzirnavnieks” veiktie ieguldījumi darbības paplašināšanai.
2017. gadā darbu pie jauniem ieguldījumu projektiem ir sākušas vairākas Rēzeknes SEZ komercsabiedrības, piemēram, metālapstrādes uzņēmums “LEAX Rēzekne”.
Vai galvenais, kāpēc uzņēmumi izvēlas investēt Rēzeknes SEZ teritorijā, ir nodokļu atlaides? Vai radīto darba vietu skaits ar nodokļu maksājumiem atpelna nodokļu atlaides un SEZ izmaksas?
Neviena nodokļu atlaide neatsvērs, piemēram, darbaspēka pieejamību, kvalifikāciju un citus ražošanas faktorus. Nodokļu atlaide ir papildu priekšrocība, kas ir kā bonuss, lai Latgali padarītu nedaudz pievilcīgāku uzņēmējiem. Arī no uzņēmuma biznesa modeļa ir ļoti daudz kas atkarīgs – vienam speciālās ekonomiskās zonas statuss der, citam tas nav vajadzīgs. Ja uzņēmums neiegulda savā attīstībā, tad speciālās ekonomiskās zonas statuss nav nepieciešams. Ja investē attīstībā, tad var saņemt nelielu daļu atpakaļ no tā nodokļu atlaižu veidā.
2016. gadā, piemēram, valstī iemaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mūsu komercsabiedrībām bija 1,5 miljoni eiro. Dati par 2017. gadu vēl nav apkopoti, bet prognozējams, ka nodokļos samaksātā summa būs lielāka. Protams, salīdzinot ar Rīgu vai Ventspili, tas nav pārāk daudz. Tajā pašā laikā nodokļu atlaidēs kopš 2001. gada mūsu komercsabiedrības kopā ir saņēmušas zem četriem miljoniem eiro. Vai ir atpelnījies? Domāju gan.
Piemēram, kokapstrādes uzņēmums “Verems” kopumā pa šiem gadiem ir investējis 55 miljonus eiro savas ražošanas attīstībā, bet nodokļu atlaidēs ir saņēmuši ne vairāk kā 250 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaide.
Latgales SEZ izveidota pēc Rēzeknes SEZ parauga. Vai nesanāk konkurēt savā starpā par investīciju piesaisti?
Katram sēņotājam sava sēne. Visām speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām ir vienāds regulējums attiecībā uz nodokļu atlaižu piemērošanu, tomēr katra pēc savas struktūras, funkcijām, darbības modeļa atšķiras. No Latgales SEZ atšķiramies kaut vai ar to, ka varam iznomāt Rēzeknes SEZ pārvaldes rīcībā esošo zemi uz 99 gadiem vai arī komercsabiedrība var iegūt to īpašumā.
Jūsu vīzijā ir būt arī starptautiski konkurētspējīgiem pasaules mērogā. Ar ko Rēzeknes SEZ var pārsolīt citas SEZ? Liepājas SEZ uzņēmējus pievilina ar ostu, ar ko Rēzeknes SEZ?
Rēzekne ir pilsēta pierobežā. No daudzām citām daudz lielākām SEZ mēs atšķiramies ar personalizēto attieksmi pret klientu. Mēs izdarām visu, pat ja zinām, ka tas nebūs mūsu klients. Un pat ja zinām, ka tas nebūs SEZ uzņēmums. Tas mūs atšķir.
Nupat jums bija tikšanās ar Ķīnas uzņēmējiem. Vai tas nozīmē, ka viņi apsver iespēju attīstīt Rēzeknē kādu ražotni?
Mums ir jau ilga sadarbība ar Ķīnas vēstniecību. Interese ir bijusi diezgan regulāra. Diezgan bieži arī atbrauc uzņēmēji no Ķīnas. Taču ir diezgan grūti piedāvāt ražošanas ēkas vajadzīgajiem apjomiem.
Te ir par mazu?
Parasti jā. Šoreiz mēs tikāmies ar tiem Ķīnas uzņēmējiem, kas dzīvo un strādā Latvijā un interesējas par SEZ iespējām. Ja mēs jūtam, ka Rēzeknē nevaram piedāvāt to, ko vajag, tad piedāvājam investēt kaut kur citur Latgalē. Mēs esam šīs vietas patrioti. Tāpēc sākumā Latgalē. Pēc tam var kaut kur citur Latvijā.
Rīgai nav jācīnās par uzņēmējiem. Tas ir tāds smagsvars, kas pievelk visu investīciju resursus. Tur ir darbaspēks, osta, lidosta, dzelzceļš. Tur var ienākt lieli uzņēmumi.
Rēzekne ir unikālā vietā, jo mums ir transporta ceļu savienojums gan ar Rīgu, gan arī ar austrumiem. Ir rietumvalstu uzņēmumi, kuri varbūt nevēlas uzreiz uzsākt uzņēmējdarbību NVS valstīs, bet tiem ir svarīgs šis reģions vai nu kā noieta, vai izejvielu tirgus, interesējas par iespējām šeit strādāt, jo Rēzekne ir Eiropas Savienība. Arī Krievijas uzņēmumus, kuru mērķis ir Eiropas tirgus, interesē Rēzekne. Jo mēs joprojām atpazīstam viņu anekdotes un atceramies kopējas filmas, mēs labāk spējam saprast krievu kultūru un tradīcijas.
Cik daudz Krievijas investīciju ir jūsu uzņēmumos?
Viss ļoti mainās. Vienā brīdī tās var būt Krievijas investīcijas, otrā – Kipras, trešā – Luksemburgas vai Šveices. Tikko kādā uzņēmumā īpašnieks no Sanktpēterburgas nomainījās, un tagad galvenais īpašnieks ir no Francijas. Nauda maina īpašniekus ļoti ātri, un tas arī atspoguļojas mūsu uzņēmumos.
