Zagļi būs vīlušies 7
Protams, daudziem banku klientiem ir radies jautājums, cik drošas ir bezkontakta kartes un vai kāds nevarēs tās izmantot, lai noņemtu naudu no konta bez īpašnieka ziņas. Bankas un tirgotāji mierina, ka nav pamata satraukumam, jo par drošību ir padomāts. Pirmkārt, naudu nevarēs noņemt no kartes netīšām, vienkārši ejot garām terminālim, jo pircējs vispirms izraudzīsies pirkumu un tikai tad tirgotājs iekasēs naudu no kartes, kas pietuvināta terminālim. Otrkārt, bezkontakta kartēm ir noteikts maksājumu limits, līdz 10 eiro par vienu pirkumu. Turklāt ik pa laikam, teiksim, katrā trešajā vai ceturtajā iepirkšanās reizē, terminālis tik un tā pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka norēķinus veic maksājumu kartes īpašnieks. Tas nozīmē, ka kartes nozagšanas gadījumā zaglis varētu paspēt iztērēt salīdzinoši nelielu summu.
“Swedbank” pārstāve Kanopa norāda, ka bezkontakta kartes zagļiem ir daudz mazāk pievilcīgas nekā maks, kas pilns ar skaidru naudu. Pirmkārt, pirkuma summa ir ierobežota, otrkārt, visi pirkumi tiek reģistrēti un parādīsies klienta internetbankas pārskatā. Tas nozīmē, ka varēs redzēt, kurā veikalā zaglis iepircies. Vairākums veikalu mūsdienās ir aprīkoti ar novērošanas kamerām, kas palīdzētu identificēt un notvert ļaundari. Bankas uzsver, ka gadījumā, ja karte pazaudēta vai nozagta, nekavējoties jāsazinās ar savu banku, lai karte tiktu nobloķēta.
Neviens vēl nav sūdzējies
“Nauda kartē vienmēr ir lielākā drošībā nekā makā. Pazaudējot karti, to var nobloķēt, bet gadījumā, ja pazaudēts maks ar skaidru naudu, parasti tā ir zudusi uz visiem laikiem,” skaidro SEB bankas maksājumu karšu izdošanas pakalpojumu vadītāja Liene Dzenīte. Viņa informē, ka SEB banka bezkontakta kartes sākusi piedāvāt jau 2013. gadā, bet līdz šim nav saņemta vēl neviena klientu sūdzība par nesankcionētu naudas noņemšanu no kartes.
Līdz aizvadītā gada beigām SEB banka izsniegusi vairāk nekā 4500 bezkontakta “MasterCard” kartes, un apkopotā statistika rāda, ka ap 18% darījumu ar šīm kartēm veikti bez PIN koda ievadīšanas. Dzenīte norāda, ka bezkontakta karšu izplatība ir atkarīga no attiecīgās norēķinu infrastruktūras attīstības, jo pagaidām ar šīm kartēm var norēķināties ne vairāk kā 20% tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu. Taču infrastruktūra strauji attīstās, jo jau tagad ar bezkontakta kartēm var norēķināties visos “Rimi” un “Supernetto” veikalos; līdz gada vidum šādai iespējai vajadzētu parādīties arī visos “Maxima” veikalos un “Narvesen” kioskos.
Tiem banku klientiem, kam izsniegtas parastās maksājumu kartes, kas nav aprīkotas ar bezkontakta funkciju, nav pamata satraukumam, jo ierastās kartes var lietot tāpat kā līdz šim un tās nav obligāti jāmaina pret bezkontakta kartēm. Taču paredzams, ka līdz 2020. gadam visām maksājumu kartēm jābūt aprīkotām ar šo funkciju.
