“Nauda ir svira, lai motivētu sasniegt rezultātu, ja nav rezultāta – tur ir durvis!” Deputāts par olimpiešu algām 108
“Valsts varētu dot manis pēc arī 15 tūkstošus, ja viņi tiešām izdara varoņdarbu,” par mūsu olimpiešu atalgojumu TV24 raidījumā “Preses Klubs” diskutē Māris Sprindžuks, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs (AS), VARAM ministrs (2022-2023), Ādažu novada domes priekšsēdētājs (2013-2014), bijušais Pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” vadītājs.
“Svarīga ir šī filozofija, ka sabiedrība veido spēli, sportisti sasniedz rezultātu, mēs to novērtēsim, bet, ja jūs nesasniedzat, jums ir iztikas minimums. Principam jābūt, jo nevar būt tā, ka mēs maksājam švakas algas, kā saka, barojam ar riekstiņiem, dabūjam mērkaķus. Ir jāiet uz algām, bet nauda ir svira, lai motivētu sasniegt rezultātu, ja nav rezultāta – tur ir durvis,” viņš saka.
Jau ziņots, ka Latvijas 3×3 basketbolisti par izcīnīto ceturto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs varētu saņemt naudas balvu kopumā līdz 92 204 eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Basketbolisti Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Francis Lācis un Zigmārs Raimo katrs varētu saņemt līdz 23 051 eiro.
Savukārt sportistu treneri un apkalpojošais personāls var pretendēt uz naudas balvu līdz 11 525 eiro.
Finansējumu līdz 35 572 eiro paredzēts piešķirt arī Latvijas Basketbola savienībai 3×3 sporta veida attīstībai un jauno sportistu sagatavošanai.
Naudas balvu līdz 18 441 eiro varētu piešķirt arī riteņbraucējam Tomam Skujiņam par izcīnīto piekto vietu grupas braucienā. Skujiņa treneri un apkalpojošais personāls var pretendēt uz naudas balvu līdz 9220 eiro.
Arī Latvijas Riteņbraukšanas federācijai varētu piešķirt līdz 35 572 eiro šosejas riteņbraukšanas sporta veida attīstībai un jauno sportistu sagatavošanai.
Gada nogalē Latvijas Nacionālā sporta padome izvērtēs biedrību saņemtos iesniegumus par naudas balvu piešķiršanu. Precīzus naudas balvu apmērus pēc padomes ieteikuma noteiks valdība.
Latvija otro reizi pēc neatkarības atjaunošanas vasaras olimpiskajās spēlēs ir palikusi bez godalgām
Jau vēstīts, ka noslēdzoties Latvijas sportistu startiem Parīzes olimpiskajās spēlēs, Latvija otro reizi pēc neatkarības atjaunošanas vasaras olimpiskajās spēlēs ir palikusi bez godalgām.
Pirmā reize pēc neatkarības atjaunošanas, kad Latvijas sportisti neizcīnīja medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs, bija 2016.gadā Riodežaneiro. 2021.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs zelta medaļas izcīnīja Latvijas 3×3 vīriešu basketbola izlase, bet bronzu – svarcēlājs Artūrs Plēsnieks.
Arī Parīzes olimpiskajās spēlēs 3×3 basketbolisti bija tuvu godalgai, taču pēc pamatturnīra, kurā uzvarēja visās spēlēs, piedzīvoja zaudējumu kā pusfinālā, tā arī mačā par bronzu. Vismazāk šajās olimpiskajās spēlēs – nieka sekundi – no medaļas atpalika riteņbraucējs Toms Skujiņš, kurš grupas braucienā izcīnīja piekto vietu.
Visražīgākās vasaras olimpiskās spēles latviešiem bija 2004.gadā, kad no Atēnām tika pārvestas četras sudraba medaļas. Vasaras Olimpiādēs Latvijai ir četras zelta medaļas – divas BMX riteņbraukšanā, kā arī pa vienai vingrošanā un 3×3 basketbolā. Nevienās no olimpiskajām spēlēm Latvijai nav bijuši divi čempioni vienā gadā.
Arī Igaunija Parīzes spēlēs līdz šim ir bez godalgām, līdzīgi kā Latvija otro reizi kopš neatkarības atgūšanas (vēl 1996.gadā) paliekot bez medaļām Vasaras olimpiskajās spēlēs. Savukārt Lietuvas sportisti Parīzē līdz šim ir izcīnījuši divas sudraba un divas bronzas medaļas un pēc neatkarības atgūšanas ne reizi mājās no olimpiskajām spēlēm nav atgriezušies bez godalgām.
