Nauda ir – jāmāk tikai to paņemt 6
Jau kopš novembra ikviens inovatīvas agrīnas stadijas biznesa idejas īpašnieks var pieteikties trīs jaunizveidotiem akselerācijas fondiem, lai saņemtu nepieciešamo paātrinājumu biznesa idejas veiksmīgai komercializēšanai. Līdz šim Latvijā t. s. akseleratori, kas palīdz atsperties daudzsološām augstas pievienotās vērtības idejām, darbojās nemanāmi. Ar Attīstības finanšu institūcijas “Altum” palīdzību, kas piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, beidzot arī akselerācijas programmas sevi pieteiks skaļi.
Atklātā iepirkumā izvēlēti trīs akselerācijas fondu pārvaldnieki, kuri katrs pārvaldīs piecu miljonu eiro portfeli, finansējot daudzsološāko Latvijas un ārvalstu jauno uzņēmēju idejas. Kā norāda “Altum” riska kapitāla virziena vadītājs Juris Vaskāns, kopumā uz finanšu pārvaldītāju vakancēm bija pieteikušies septiņi pretendenti, no kuriem visām “Altum” prasībām atbilda trīs – igauņu “BuildIT”, “Lattelecom” un “Accelerace” apvienība un “Komercializācijas reaktora” apvienība.
Čīkstēšanai jābeidzas
Akselerācijas pasākumi parasti notiek grupās pa 10 vai 20, idejas un jaunos uzņēmējus uzlabojot trīs līdz sešus mēnešus. “Notiek apmācības, tikšanās ar mentoriem, tikšanās ar iespējamajiem investoriem utt. Svarīgi saprast, ka šis posms ir ar augstu risku un vairāk nekā 80% no idejām, kurās ir ielikta nauda, atkrīt. Taču fondi meklē tos dažus, kuri būs tik veiksmīgi, ka atpelnīs ieguldīto ar uzviju,” saka J. Vaskāns. Investori neesot nekādas laumiņas, kas naudu noliek zem spilvena. “Ieguldām vienu naudu un atpakaļ gribam dabūt vairāk.” Pirmās investīcijas fondu pārvaldītāji veiks apmēram 50 000 – 250 000 eiro apmērā apmaiņā pret 10% uzņēmuma daļu.
Svarīgi, ka pieteikties fondiem varēs no jebkuras valsts. “Latvieši visas vakances nevarēs aizpildīt – labu ideju nebūs tik daudz. Tas parādīs patieso situācija, cik te ir pateicīga vai nepateicīga vide investīcijām. Neviens tagad nevarēs žēloties, ka nav pieejams finansējums, – tev neko nevajag, izņemot labu biznesa ideju. Nevajag ieķīlāt māju, nevajag savu naudu. Jau šodien vari zvanīt fondu pārvaldniekiem un iesniegt savu ideju,” norāda “Altum” pārstāvis.
Katrs fonds ir ar savu redzējumu. “Komercializācijas reaktors” jau izsenis nodarbojies ar zinātņietilpīgiem uzņēmumiem. “Build-IT” vienmēr orientējies uz programmatūras un “dzelžu” izstrādātājiem, bet “Lattelecom” apvienība skatīsies uz mākslīgā intelekta, finanšu tehnoloģiju u. c. līdzīgiem uzņēmumiem. Tomēr, kā atzīst J. Vaskāns, labu jaunuzņēmumu neviens nelaidīs garām. “Altum” loma projektā ir būt “naudas maisam”, un arī līgumos ar finanšu pārvaldniekiem noteikts, ka “Altum” viņu darbā neiejaucas. “Nav tā, ka mums vispār nav varas pār to, kā izlieto mūsu naudu, taču esam devuši pilnas pilnvaras pārvaldes kompānijai un negribam iejaukties viņu biznesa lēmumos. Ja vien nenotiek pilnīgas muļķības, piemēram, investēšana aizliegtās industrijās,” saka J. Vaskāns.
Cer uz dažiem veiksmes stāstiem
“Lattelecom” korporatīvās attīstības direktors Krists Avots stāsta, ka “Lattelecom” jau ilgi sadarbojas ar jaunuzņēmumiem lietu interneta un mākslīgā intelekta risinājumu izveidē. “Kopā ar Pētera Marčulāna, Deivida Vencela un Dmitrija Saikovska apvienību mums būs ievērojama starptautiska pieredze akselerācijas un investīciju nozarēs,” saka K. Avots. “Lattelecom” sākotnēji veiks pirmssēklas (pre-seed – angļu val.) investīcijas 40 tūkstošu eiro apmērā un sēklas investīcijas līdz 250 tūkstošiem eiro. Fonda darbības laikā plānots atbalstīt 50 uzņēmumus, kuri saņems akselerācijas programmas pakalpojumus un pirmssēklas investīcijas, savukārt 10 – 15 uzņēmumi saņems arī sēklas investīcijas.
“BuildIT” pārstāvis Matīss Neimanis stāsta, ka viena no apvienības atslēgām ir igauņu pieredze akselerācijas procesos, bet paša Matīsa darbs saistīts ar tehnoloģiski ietilpīgiem uzņēmumiem, kam ir saistība ar augstākās izglītības vidi. “Pirmajā posmā vienā uzņēmumā investēsim līdz 50 000 eiro un apmēram trijos mēnešos sapratīsim, kurās desmit idejās investēt ap 200 – 250 tūkstošiem eiro,” saka M. Nei-manis. Risks ir augsts, un to atzīst ikviens investors, taču ikviens ar to arī rēķinās. “Sākumā šī relatīvi mazā nauda vairumā gadījumu tiks nodedzināta. Taču paliks veiksmīgākie desmit, kuri izaugs par veiksmes stāstiem. Taču arī neveiksminieki nedrīkst atmest ar roku. Reti kurš ar pirmo ideju trāpa desmitniekā. Jāmēģina vēl un vēl,” norāda “BuildIT” pārstāvis. Arī viņš uzsver, ka nāksies skatīties pāri robežām, jo 150 jaunuzņēmumus Latvijā visi trīs fondi nespēs atrast. Varbūt arī spētu, bet noteikti ne kvalitatīvus. “Valsts riskē ar lielu naudu, un mums beigās 80% no nopelnītā jāatdod valstij atpakaļ. Vienlaikus jāatzīst, ja darbosimies ļoti labi, tad šie 20%, ko dabūsim, būs ļoti liela summa,” skaidro M. Neimanis. Viņš arī uzsvēra, ka “BuildIT” no pārējiem atšķir tas, ka viņi liek atrast balansu starp darbu un ģimeni. “Gribam lai uzņēmēji būtu arī veiksmīgi ģimenes cilvēki. Negribam, lai viņi strādā 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Kādu mirkli tā var strādāt, bet ne ilgtermiņā.”
Kļūt par fondu pārvaldnieku šoreiz neizdevās, iespējams, zināmākajam Latvijā strādājošajam akseleratoram – igauņu “Startup Wise Guys”. “Paralēli akselerācijai investējam arī 20 000 eiro katrā jaunuzņēmumā. Tas viss – apmaiņā pret 8% uzņēmuma daļu. Akseleratora programmu var salīdzināt ar biznesa administrācijas grādu, tikai atšķirībā no augstskolas tā apguvei ir ļoti ierobežots laiks – 3 mēneši – un apmācības nav vispārīgas, bet gan tieši uz konkrēto uzņēmumu un tā problēmām fokusētas,” saka akseleratora pārstāve Zane Bojāre. Sešu gadu laikā akselerators investējis astoņos Latvijas jaunuzņēmumos, tostarp tādos kā “Anatomy Next”, “Cenos”, “Sorry as a Service” u. c. Akselerators pielicis roku arī tālāku investīciju piesaistē, piemēram, “Anatomy Next” trīs mēnešus pēc programmas ieguva pusmiljona vērtu investīciju.
