IZM analizē, kur valsts augstskolas ņem naudu un kā to tērē 0
Latvijas augstskolas lielu daļu ieņēmumu iegulda infrastruktūras atjaunošanā, tāpēc atliek maz naudas personāla algošanai.
Tas ir viens no secinājumiem, kas radies, apkopojot informāciju par valsts dibināto augstskolu ienākumiem un izdevumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) plāno šogad izstrādāt informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu finanšu situāciju, taču, gatavojoties pieņemt lēmumus par augstskolu pārvaldības maiņu un tipoloģiju, dažādos griezumos augstskolu ieņēmumi un izdevumi jau analizēti.
Piemēram, lemjot, kuras valsts augstskolas varētu iegūt zinātņu universitātes statusu, bet kuras varētu turpmāk darboties kā nozaru augstskolas, tiks pievērsta uzmanība arī tam, cik daudz naudas augstskolas budžetā ienes pētniecība. Zinātņu universitātei vismaz 30 procentiem ienākumu vajadzētu būt no darbības pētniecībā. Svarīgi arī, lai augstskola nebūtu atkarīga tikai no valsts finansējuma.
Cik nopelna ar studijām?
2018. gada finanšu dati liecina, ka daļai valsts augstskolu teju visu finansējumu veido tieši ieņēmumi par studijām, kas savukārt nozīmē, ka ar pētniecību augstskola pelna maz vai tikpat kā nemaz.
Visvairāk no valsts dotācijas studijām un studiju maksām atkarīga Latvijas Kultūras akadēmija (LKA): ieņēmumi no studijām veido pat 96 procentus augstskolas budžeta. Līdzīga situācija ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) un Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), kur studijas nodrošina attiecīgi 92 un 94 procentus no visiem augstskolas ienākumiem.
Savukārt vismazāk no studiju maksām un valsts finansējuma studiju vietām atkarīga Ventspils Augstskola (VA), kur šie ieņēmumi veido tikai piekto daļa budžeta, un Latvijas Universitāte (LU), kas ar studiju nodrošināšanu nopelna 38 procentus savu ienākumu.
Vidēji valsts augstskolu budžetā 55 procenti ieņēmumu saistīti ar studijām.
VA rektors Kārlis Krēsliņš atzīst, ka arī kopumā valsts finansējums augstskolai nav dāsns, tāpēc jācenšas darboties maksimāli efektīvi, piemēram, daļu studiju kursu vairāku studiju programmu studenti apgūst kopīgi. Tāpat augstskola aktīvi strādā, lai piesaistītu dažādu fondu un projektu finansējumu gan infrastruktūras sakārtošanai, gan pētniecībai.
LU pārstāves Sindijas Iesalnieces sniegtās atbildes liecina, ka LU budžetu veido ļoti daudzveidīgi avoti: gan dažādu zinātnes un studiju projektu, gan investīciju projektu finansējums, gan nekustamo īpašumu apsaimniekošana un cita saimnieciskā darbība.
Reģionos lielāka atkarība no valsts
IZM arī pētījusi, cik lielā mērā augstskolas atkarīgas tieši no valsts finansējuma studiju vietām. Dati liecina, ka visās augstskolās kopā 62 procentus studiju vietu apmaksā valsts, bet LMA pat 95 procenti finansējuma studijām nāk no valsts.
Vairāk nekā 90 procenti studiju ieņēmumu no valsts ir arī VA, Daugavpils Universitātei un Vidzemes Augstskolai.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece norāda: dati liecina, ka tieši mākslas un reģionālās augstskolas ļoti atkarīgas no valsts budžeta finansējuma; acīmredzot tajās ir mazs maksas studentu skaits.
To attiecībā uz VA apliecina arī K. Krēsliņš: reģionos ir maz iedzīvotāju, kas gatavi maksāt par studijām, tāpēc jāpalielina ārvalstu studentu skaits; VA patlaban strādājot šajā virzienā. Cita situācija gan ir Liepājas Universitātē, kur tikai 68 procenti studiju ienākumu nāk no valsts. To D. Laipniece skaidro ar to, ka šī universitāte atšķirībā no citām reģionālajām augstskolām ātrāk sāka piesaistīt ārvalstu studentus, kuri studē par maksu.
Vismazāk no valsts piešķirtā finansējuma studijām ir atkarīga Banku augstskola, kur pārsvarā ir maksas studijas un no valsts nāk tikai trīs procenti studiju finansējuma.
Nākamās mazāk atkarīgās no valsts maka ir Latvijas Jūras akadēmija un LU, kur mazāk par pusi studiju finansējuma veido valsts devums.
Tas skaidrojums ar lielo maksas studentu skaitu. Piemēram, LU no 15 250 studentiem par maksu mācās lielākā daļa – 9069. Vairāk nekā puse no maksātājiem studē nepilna laika studijās. Izrādās arī, ka visvairāk par maksu mācās topošie skolotāji: viņu vidū ir 3000 maksas studentu. Gandrīz tūkstoš maksātāju mācās tiesību zinātni.
“Mēs vēlētos, lai augstskolas dažādotu savus finanšu avotus: piesaistītu arī maksas studentus, finansējumu no starptautiskiem pētniecības projektiem,” teic D. Laipniece.
Tāpēc pētīts, piemēram, cik liels valsts piešķirtais zinātnes bāzes finansējums (tas netiek piešķirts konkrētiem pētījumiem, bet gan zinātniskajai institūcijai, ņemot vērā tās darbinieku skaitu un citus rādītājus) ir katrai no valsts augstskolām un cik daudz augstskolas pētniecībai velta no tā sauktā snieguma finansējuma, ko tās saņem par dažādu kritēriju izpildi.
Dati liecina, ka ļoti atšķirīgs ir zinātnes bāzes finansējuma īpatsvars kopējā zinātnes finansējumā.
Vidēji Latvijas augstskolās tas ir 18 procenti, bet Liepājas Universitātei tas ir pat 43 procenti un Rīgas Stradiņa universitātē – 36 procenti, kamēr četrās augstskolās – Banku augstskolā (BA), LKA, Latvijas Jūras akadēmijā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā – zinātnes bāzes finansējuma nav nemaz.
Tas gan nenozīmē, ka šajās augstskolās nemaz nebūtu pētniecības. Kā norāda BA mārketinga un produktu attīstības daļas vadītājs Eduards Aksjoņenko, pētniecībā tiek ieguldīti citi finanšu līdzekļi, piemēram, ieņēmumi no studiju maksas, jo pētniecībai ir būtiska loma studiju kvalitātes uzturēšanā. Taču BA tikai kopš 2016. gada ir zinātniskās institūcijas statuss, tāpēc zinātnes bāzes finansējumu tā līdz šim nav saņēmusi.
Būtiska loma zinātnes finansēšanai augstskolās ir Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem. Piemēram, LU tie veido pat 18 procentus zinātnes finansējuma.
Pārāk maz naudas algām
Novecojušās infrastruktūras un spēcīgās savstarpējās konkurences dēļ augstskolas lielu daļu savu ieņēmumu spiestas iztērēt ēku renovācijā, celšanā un aprīkošanā.
Turklāt arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi visbiežāk paredzēti tieši šim mērķim, tāpēc personāla algošanai augstskolas var novirzīt salīdzinoši mazu izdevumu daļu. IZM apkopotie dati liecina, ka 2018. gadā valsts augstskolas vidēji darba samaksai tērēja 40 procentus, tātad mazāk par pusi sava budžeta, kamēr OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīs vidēji augstskolas algās tērē pat divas trešdaļas sava budžeta.
“Tāpēc Latvijā augstskolās strādājošajiem ir salīdzinoši mazas algas, kā dēļ akadēmiskais personāls noveco,” teic D. Laipniece.
Visvairāk no sava budžeta: virs 50 procentiem – tērē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, LJA, JVLMA un LMA. Vismazāk – tikai 35 procentus budžeta algās izmaksā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un VA.
Kopumā gan darba samaksa ir vislielākā augstskolu izdevumu komponente.
IZM arī pētījusi, cik daudz finansējuma augstskolas tērē akadēmiskā personāla, tātad mācībspēku un pētnieku algošanai, un cik administratīvajam un vispārējam personālam. Kaut vidēji Latvijas augstskolas administratīvajam un vispārējam personālam tērē 41 procentu no visa darba samaksas fonda un tas neesot nekas neparasts, Lielbritānijā vidēji ir līdzīgs proporcionālais sadalījums, daļa Latvijas augstskolu administratīvajam un vispārējam personālam IZM ieskatā tērē pārāk daudz.
LKA tam tērē 53 procentus no darba samaksas fonda, tātad pat vairāk nekā akadēmiskajam personālam. 47 procentus darbiniekiem, kas nav mācībspēki un pētnieki, tērē LLU, 44 procentus –LiepU, bet tikai par procentu mazāk – LU.
D. Laipniece gan atturējās vērtēt, kādas sekas šāds atalgojuma sadalījums var atstāt uz studiju un pētniecības kvalitāti. Iemesli, kāpēc ir šāds darba algas fonda sadalījums, katrā augstskolā varētu būt citi un arī sekas var būt atšķirīgas.
Tomēr IZM apsver iespēju noteikt “no augšas”, cik lielu daļu darba samaksas var tērēt administratīvajam un vispārējam personālam.
LU pārstāve gan skaidro, ka administrācijas algām izlieto tikai 10 procentus darba algas fonda. Savukārt vispārējā personālā tiek ieskatīti tādu amatu kā laborants, metodiķis u. c. veicēji. Tātad tie ir ļaudis, kas tāpat ir tuvu studijām un pētniecībai.
Savukārt vismazāk – ap 30 procentiem darba samaksas fonda – administrācijai un vispārējam personālam tērē JVLMA, Vidzemes un Ventspils augstskolas.
K. Krēsliņš norāda, ka viņa vadītajā augstskolā tieši mācībspēku un pētnieku atalgojums ir prioritāte. Vadība pie algu pielikuma tiekot pašās beigās. “Mums ir salīdzinoši maz darbinieku, taču esam efektīva komanda. Kaut esam valsts augstskola, daļēji jādarbojas kā uzņēmumam,” viņš piebilst.
