Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nosūtīs uz Igauniju aptuveni 800 karavīrus, kā arī bezpilota lidaparātus, tankus “Challenger” un bruņumašīnas “Warrior”. Attēlā: tanki “Challenger” piedalās NATO mācībās Polijā.
Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nosūtīs uz Igauniju aptuveni 800 karavīrus, kā arī bezpilota lidaparātus, tankus “Challenger” un bruņumašīnas “Warrior”. Attēlā: tanki “Challenger” piedalās NATO mācībās Polijā.
Foto – EPA/LETA

NATO veido pretspēku Krievijas draudiem 0

Vakar NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē Briselē Kanāda, Vācija, Apvienotā Karaliste un ASV iepazīstināja sabiedrotos ar plāniem, kā šo valstu vadībā un piedaloties arī citiem sabiedrotajiem tiks izveidoti četri bataljoni, kas nākamgad tiks izvietoti Baltijas valstīs un Polijā Krievijas militāro draudu savaldīšanai.

Reklāma
Reklāma

Pretspēks paredzēts atturēšanai

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Politiskais lēmums par atturēšanas spēku izveidi un to izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika pieņemts NATO virsotņu apspriedē Varšavā jūlijā. Varšavas samita lēmums, kas tika konkretizēts vakar Briselē, apliecina, ka NATO spēj atbildēt un atbilstoši reaģēt uz militāro apdraudējumu no Krievijas puses, teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš atgādināja, ka pēdējos sešos gados Krievija ir trīskāršojusi militāros izdevumus, izvietojusi karaspēku un militāro tehniku pie NATO valstu robežām un demonstrējusi vēlmi un gatavību lietot tās bruņotos spēkus pret kaimiņvalstīm. “Šie spēki (četri tūkstoši karavīru, ko paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā) ir paredzēti atturēšanai, nevis konflikta provocēšanai, bet atturēšanai no tā,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs. Kanāda, Vācija, Apvienotā Karaliste un ASV apņēmušās vadīt četru bataljonu izveidošanu, savu karavīru piedalīšanos apsolot arī Dānijai, Francijai un Itālijai. Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nosūtīs uz Igauniju aptuveni 800 karavīrus, kā arī bezpilota lidaparātus, tankus “Challenger” un bruņumašīnas “Warrior”. “Lai gan mēs atstājam Eiropas Savienību, mēs paliekam uzticīgi Eiropas drošībai,” apliecināja Britānijas aizsardzības ministrs. ASV plāno izvietot Polijā aptuveni tūkstoš karavīrus, kā arī tankus “Abrams” un bruņumašīnas “Stryker”. Aptuveni 40 000 karavīru lieli NATO spēki varētu tikt izvietoti gadījumā, ja notiktu Krievijas agresija, atzīmē izdevums “EUobserver”. “Mēs paredzam ilgtermiņa izaicinājumu no Austrumiem, no Krievijas, sakarā ar tās militārajām aktivitātēm,” uzskata ASV vēstnieks NATO Dagless Lūts. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kategoriski noraidīja ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa izteikumus, ka ASV neaizstāvēšot NATO sabiedrotos, kas neatvēl pietiekami naudas aizsardzībai. “Mēs nesakām: ja jūs nemaksājat, mēs jūs neaizstāvēsim,” teica Stoltenbergs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.