ASV apsver iespēju pastiprināt NATO spēkus Austrumeiropā. Tieši no šī scenārija Putins gribējis izvairīties 104
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Briselē NATO valstu vēstnieki un ES ārlietu ministri apsprieda atturēšanas pasākumus, lai novērstu varbūtēju Krievijas iebrukumu Ukrainā. ES ārlietu ministru sanāksmē videokonferences režīmā piedalījās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš intervijā pirms apspriedes noraidīja ideju par soda sankciju noteikšanu Maskavai vēl pirms potenciālā uzbrukuma, skaidrojot, ka tās ir jāizmanto kā uzbrukuma atbaidīšanas līdzeklis.
Pastiprina Austrumeiropas aizsardzību
NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību sakarā ar saspīlējumu, kas radies pēc Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām. “NATO īstenos nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu visus sabiedrotos, tostarp pastiprinot alianses austrumu daļu. Mēs vienmēr atbildēsim uz mūsu drošības vides pasliktināšanos,” pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Dānijas valdība lēmusi stiprināt Baltijas reģiona drošību, NATO ietvaros nosūtot papildu fregati un četrus iznīcinātājus, Spānijai palielinot izvietoto karakuģu skaitu un Nīderlandei izsludinot gatavību jūras un sauszemes vienībām to izmantošanai ātrās reaģēšanas spēkos.
NATO paziņojumā arī minēts Francijas nesenais piedāvājums nosūtīt karavīrus uz Bulgāriju, kā arī ASV apliecinājums par savas militārās klātbūtnes palielināšanu.
ASV prezidents Džo Baidens apsver iespēju nosūtīt vairākus tūkstošus karavīru, arī karakuģus un lidmašīnas, uz NATO Baltijas un Austrumeiropas dalībvalstīm, vēsta laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz administrācijas amatpersonām. Šis solis iezīmētu nopietnu pavērsienu Baidena administrācijas politikā, kas līdz pēdējam laikam ieturējusi savaldīgu nostāju Ukrainas krīzē, baidoties izprovocēt Krievijas iebrukumu, skaidro laikraksts.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pastiprinot draudīgās darbības pret Ukrainu, bet ASV un Krievijas amatpersonu sarunām nespējot mazināt viņa kareivīgumu, administrācija tagad sākusi atkāpties no neizprovocēšanas stratēģijas.
Apspriedē prezidenta Kempdeividas rezidencē Pentagona amatpersonas iepazīstinājušas Baidenu ar vairākām iespējām pārvietot ASV militāros spēkus krietni tuvāk Putina durvju slieksnim, norādīja administrācijas pārstāvji. Šo iespēju vidū ir 1000 līdz 5000 karavīru nosūtīšana uz Austrumeiropu, kā arī šā skaita palielināšana desmitkārtīgi, ja situācija pasliktināsies.
Sagaidāms, ka Baidens pieņems lēmumu šonedēļ. Vairāku tūkstošu ASV karavīru izvietošana NATO austrumu flangā, kas ietver arī Baltijas valstis, kā norādīja Baidena administrācijas amatpersonas, ir tieši tas scenārijs, no kura Putins ir gribējis izvairīties.
Jau vairākas nedēļas nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu. Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Ņemot vērā Krievijas karavīru koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Britānija apsver iespēju nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru uz Baltijas valstīm un Poliju, vēsta laikraksts “The Times”, atsaucoties uz informētu avotu Aizsardzības ministrijā un paskaidrojot, ka šis solis būtu vērsts uz Krievijas atturēšanu.
Šobrīd NATO misijas ietvaros Igaunijā izvietoti 830 britu karavīru, bet Polijā – vēl 140. Atbilstoši “The Times” datiem mācību misijā Ukrainā šobrīd atrodas aptuveni 100 britu karavīru. Nesen nosūtīti vēl 30, lai apmācītu ukraiņu karavīrus darboties ar prettanku raķetēm, ko Londona nosūtījusi Kijevai.
ASV liek diplomātu ģimenēm pamest Kijevu
“ASV likušas pamest Ukrainu Kijevas vēstniecības diplomātu ģimenēm Krievijas arvien pastiprināto militāro draudu dēļ,” pavēstījis Valsts departaments. Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņojis, ka ES šim ASV paraugam nesekos, piebilstot, ka nevajadzētu dramatizēt situāciju, kamēr sarunas ar Krieviju turpinās.
ASV lēmums evakuēt no Ukrainas Kijevas vēstniecības diplomātu ģimenes bažās par Krievijas iebrukuma draudiem ir priekšlaicīgs, vakar paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.
“Cienot ārvalstu tiesības uz savu diplomātisko misiju drošības garantēšanu, šādu amerikāņu puses soli uzskatām par priekšlaicīgu un par pārmērīgas piesardzības izpausmi. Faktiski pēdējā laikā kardinālas izmaiņas drošības situācijā nav notikušas – jaunu Krievijas agresijas viļņu draudi ir pastāvīgi kopš 2014. gada, bet Krievijas karaspēka koncentrēšana pie valsts robežas sākās vēl pagājušā gada aprīlī,” skaidroja ministrijas pārstāvis.
“Krievija šobrīd īsteno aktīvus pūliņus, lai Ukrainā destabilizētu iekšējo situāciju. Ukrainas un starptautiskajā mediju telpā tiek izplatīts liels dezinformācijas, manipulāciju un viltojumu daudzums, lai sētu paniku ukraiņu un ārzemnieku vidū, izbiedētu biznesu, grautu ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Šajā situācijā ir svarīgi ar skaidru prātu novērtēt riskus un saglabāt mieru,” viņš uzsvēra.
