NATO Varšavā “novelk līnijas” 1
Baltijā un Austrumeiropā ilgi gaidītā NATO dalībvalstu līderu tikšanās piektdien un sestdien Varšavā ir skaidri parādījusi Rietumu vēlmi atturēt Krieviju no tālākiem agresīviem soļiem, un Varšavas samita lēmumi tāpat ir signāls Maskavai, ka cerības uz Rietumu militārās alianses sašķeltību nav piepildījušās.
Kā “līniju novilkšanu” un “gudras reālpolitikas” izpausmi divdesmit astoņu NATO valstu sanāksmes lēmumus raksturojis “Deutsche Welle” apskatnieks Bernts Rīgerts, kurš ir pārliecināts, ka Varšavas samits nenozīmē jauna aukstā kara sākumu. Galvenā izšķiršanās par četru bataljonu – vairāk nekā 4000 vīru – starptautiskā alianses kontingenta nosūtīšanu uz Poliju un Baltijas valstīm, kas izjūt Krievijas apdraudējumu, protams, nespētu apturēt liela mēroga militāro agresiju, taču tie demonstrē NATO vienotību un situācijas izpratni. Ārvalstu mediju komentāros tiek atzīmēts, ka gan Polijai, gan Baltijas valstīm ir vēsturiskās pieredzes radīta piesardzība. Alianses vadība nez vai nopietni tic, ka Krievija izšķirtos par atklātu iebrukumu vai hibrīdkaru, tomēr tieši neapdraudētās Rietumu NATO dalībvalstis respektē Baltijas valstu un Polijas satraukumu.
Karaspēka nosūtīšana uz Igauniju, Latviju un Lietuvu ir tīri simbolisks akts, Somijas sabiedriskajai raidorganizācijai “Yle” komentējis drošības eksperts Peka Visuri: “Tā faktiski ir tikai karoga parādīšana – zīme, ka galvenās NATO valstis vēlas palīdzēt mazākām alianses dalībvalstīm. Tas ir diezgan izlēmīgs solis, taču, ja kaut kāda iemesla dēļ šajā reģionā sāksies karš, šis karaspēks nedos nekādas stratēģiskas priekšrocības.” Visuri arī norādījis, ka Krievijai būtu bezjēdzīgi iebrukt Baltijas valstīs: “Baltijas jūra Krievijai ir ļoti svarīga kā eksporta ceļš, un tās ekonomiskā sadarbība ar Vāciju ir ļoti produktīva. No šāda viedokļa raugoties, ne Krievijai, ne NATO nav jēgas sākt karu Baltijas jūras reģionā.”
