NATO un Krievija martā rīkos kopīgas pretraķešu aizsardzības mācības 0
Krievijas un NATO kopīgas datorizētas mācības pretraķešu aizsardzības jomā martā notiks Vācijā, paziņojis Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs.
Ministra vietnieks atgādināja, ka lēmums par kopīgām datorizētām pretraķešu aizsardzības mācībām tika pieņemts Krievijas un NATO padomes sanāksmē Lisabonā 2010. gada novembrī. Antonovs gan pauda nožēlu, ka NATO vēlas izmantot gaidāmās mācības kā aizsegu, lai slēptu nesaskaņas, kas valda Krievijas un ASV starpā pretraķešu aizsardzības jomā.
Pērn novembrī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, varētu izvietot operatīvi taktiskās raķetes “Iskander”. Viņš teica, ka šīs raķetes tikšot izvietotas, ja ASV neņems vērā Maskavas prasības NATO rakstveidā apstiprināt, ka Eiropā plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret Krieviju. Šogad janvārī Krievijas bruņoto speku parstāvis pazinōja, ka raķetes “Iskander” Kaļiņingradas apgabalā sāks izvietot decembrī. Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā apstiprināts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Maskavu, bet alianse apgalvo, ka to apstiprinājusi jau pietiekami daudz paziņojumos.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna. Iepriekš NATO ir noraidījusi Krievijas ierosinājumu izveidot atbildības zonas, uz kurām balstoties Maskava uzņemtos atbildību par dažu kaimiņvalstu aizsargāšanu no naidīgo valstu raķešu uzbrukumiem. Savukārt NATO ierosinājusi izveidot divas neatkarīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas savā starpā apmainītos ar informāciju. Krievija jau agrāk ir brīdinājusi ‒ ja netiks ievērotas tās intereses, tā varētu veikt papildu drošības pasākumus, tostarp pastiprināt bruņojumu.
