Baltijā sākas lielākās NATO militārās mācības kopš aukstā kara beigām 8
Rīt Latvijā, Lietuvā un Polijā sāksies NATO Reaģēšanas spēku militārās mācības “Steadfast Jazz”, kurās piedalīsies seši tūkstoši sauszemes, jūras un gaisa spēku karavīri un kuras kļūs par vērienīgākajām kopš aukstā kara beigām.
Mācības ilgs līdz 9. novembrim, un tajās tiks pārbaudīta gan NATO Reaģēšanas spēku gatavība, gan alianses valstu aizsardzības spējas. Vienlaikus mācības būs zīmīgas ar to, ka tās notiek laikā, kad militārā alianse atrodas savas identitātes meklējumos.
Paralēli militārajām mācībām “Steadfast Jazz” notiks militārie manevri “Baltic Host 2013”, kuros tiks pārbaudīts, cik veiksmīgi Baltijas valstis spēj uzņemt NATO karavīrus ārvalstu iebrukuma vai militāras agresijas gadījumā.
Latvijai jāapliecina savas spējas
“Steadfast Jazz” mācību laikā trīs tūkstoši karavīru piedalīsies lauka mācībās, bet otra puse dalībnieku būs iesaistīti komandvadības mācībās militārajos štābos. Mācību mērķis ir apmācīt un pārbaudīt alianses reaģēšanas spēkus un pārliecināties par valstu aizsardzības spējām. Līdz šim NATO rīkojusi 17 šāda veida militārās mācības, kas norisinājušās 14 valstīs. Šoreiz pienākusi Latvijas un Polijas kārta. “Šīs mācības būs iespēja Latvijai apliecināt, ka esam daļa no NATO ģimenes,” pauž Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis. Latvija jau teju desmit gadus ir militārās alianses dalībvalsts, un šajos manevros NATO varēšot pārliecināties, kā Baltijas valstis un Polija spēj izmantot savu tehnisko aprīkojumu un iemaņas.
Mācībās Polijā un Latvijā piedalīsies 19 NATO valstu karavīri, kā arī divu partnervalstu – Zviedrijas un Ukrainas – militārpersonas. Latviju mācībās pārstāvēs vairāk nekā trīssimt karavīru, no kuriem 33 dosies arī uz Poliju. Tikmēr Francija, kas NATO militārajās komandstruktūrās savu dalību atjaunoja vien Nikolā Sarkozī prezidentūras laikā 2009. gadā, uz mācībām Polijā un Latvijā norīkojusi kopā divus tūkstošus karavīru. ASV mācībās piedalīsies vien ar diviem simtiem karavīru. V. Spolītis skaidro: “Mācības rīko NATO reaģēšanas spēki, un tieši tie vislabāk zina, kuru valstu karavīriem nepieciešami treniņi un testi.” Viņš atzīmē, ka NATO primārais uzdevums ir alianses aizsardzība. Un tieši uz to – kolektīvo aizsardzību – uzsvars tiks likts arī šajās mācībās.
Uzsvars uz aizsardzību
Paralēli mācībām “Steadfast Jazz” notiks militārie manevri “Baltic Host 2013”, kuros tiks pārbaudīts, cik veiksmīgi Baltijas valstis spēj uzņemt NATO karavīrus ārvalstu iebrukuma vai militāras agresijas gadījumā. Francijas armijas ģenerālis Mišels Jakovlefs uzsver, ka NATO “atgriežas pie pamatiem”, ar to domājot kolektīvo aizsardzību. Viņš ir Nīderlandes pilsētā Brunsumā izvietotās NATO Apvienoto spēku pavēlniecības plānošanas departamenta vadītāja vietnieks. Tieši Brunsumā izvietotā pavēlniecība šogad ir atbildīga par NATO reaģēšanas spēku vadību. Pirms mācību sākuma Jakovlefs uzteica Polijas un Baltijas valstu gatavību uzņemt militārās mācības un attiecības starp sabiedrotajiem salīdzināja ar “mīlas banketu”.
Amerikas Savienoto Valstu domnīcas “Heritage Foundation” militārais analītiķis Lūks Kofejs organizācijas interneta vietnē publicētajā rakstā atzīmē, ka “Steadfast Jazz” mācības īpaši svarīgas ir Baltijas valstīm, kuras, viņa ieskatā, “jūtas īpaši ievainojamas pret ārēju agresoru”. “Līdz ar aukstā kara beigām Krievija vairs nerada Eiropai tiešus militāros draudus, taču tās nākotne ir neskaidra,” spriež Kofejs. Maskava pēdējā laikā īstenojusi vairākas liela apmēra militārās mācības, tostarp “Zapad 2013” un “Zapad 2009”, kuru raksturu būtu grūti nodēvēt pār draudzīgu NATO. Pirms četriem gadiem notikušajās mācībās Krievija atveidoja uzbrukumu kā Polijai, tā Baltijas valstīm.
Arī Krievija uz “Steadfast Jazz” militārajām mācībām sūtīs savu novērotāju delegāciju. Maskava gan līdz šim maz komentējusi gaidāmos NATO manevrus Baltijas valstu un Polijas teritorijā. Jūlijā Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs atzina, ka viņu mulsina mācību nospraustais mērķis, proti, militārās alianses aizsardzības spēju stiprināšana. Tas, kā viņš to saka, paredz atbildes triecienu pret agresiju Polijai. “Mācībām ir aukstā kara gadu raksturs,” secināja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks.
Kā bokseris bez sparinga partnera
Nedēļas sākumā NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens paziņoja, ka “Steadfast Jazz” militārās mācības liecinās par “nākotnes NATO”. “Mums jāpārliecinās, ka mūsu spēki var kopīgi strādāt, piedalīties operācijās un komunicēt,” sacīja Rasmusens.
Mācības notiks laikā, kad militārās alianses vadības gaiteņos virmo runas par kolektīvās aizsardzības stiprināšanu. Tieši tai, tuvojoties Afganistānas misijas beigām nākamā gada nogalē, alianse varētu sākt pievērst pastiprinātu uzmanību. “NATO neapšaubāmi ir unikāla militārā vēsture, jo tā allaž par savu pirmo un svarīgāko uzdevumu uzskatījusi dalībvalstu aizsardzību. Tāpēc arī tās darbības principi bijuši balstīti vienprātībā,” uzsver ASV militārais vēsturnieks un vairāku grāmatu autors Roberts Beitmens. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš atzīmē, ka pirms Padomju Savienības sabrukuma šādu vienprātību nav bijis grūti panākt. “Taču kopš aukstā kara beigām NATO piedzīvojusi tādu kā identitātes krīzi. Līdzīgi kā profesionāls bokseris, kurš zaudējis savu ilglaicīgo sparinga parneri. Ar to arī varam izskaidrot eksperimentālās misijas ārpus NATO ģeogrāfiskajām robežām.” Tomēr R. Beitmens uzsver, ka NATO pārorientēšanās tikai un vienīgi uz aizsardzības jautājumiem būtu “bezprecedenta”. “Ļoti nedaudzas militārās alianses pastāvējušas tik ilgi kā NATO. Un vēl mazāk ir tādu, kuras staigājušas šurpu turpu savos organizācijas galvenajos principos,” prāto amerikāņu vēsturnieks.
Uzziņa
Militārajās mācībās “Steadfast Jazz” piedalīsies:
vairāki tūkstoši kājnieku no NATO un tās partnervalstīm;
ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču bataljons;
gaisa desanta prettanku rota;
amfībiju rota;
elektroniskās karadarbības rota;
divi militārās policijas vadi;
tālās izlūkošanas vads;
divas zemūdenes;
aptuveni 40 lidaparātu (F-19, MIG-26, SU-22, MI-8, C295M, C-160, JAS-39, L-159);
aptuveni 15 kuģi, tostarp pretmīnu kuģi un fregates.
Skaidrojums
Kas ir NATO reaģēšanas spēki?
Par NATO reaģēšanas spēku (NRF) izveidi alianses dalībvalstis vienojās 2002. gada novembrī notikušajā NATO virsotņu saietā Prāgā.
NRF ir dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kas apmāca sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponentus. Tiem jāatrodas augstā kaujas gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties varētu tikt iesaistīti operācijās.
NRF ir sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai, tostarp dalībvalstu aizsardzības nodrošināšanai, spēka demonstrēšanai, dalībai miera operācijās, dabas katastrofu un to radīto seku novēršanai, svarīgas infrastruktūras aizsardzībai.
NRF vadību, kas kopš 2012. gada ilgst 12 mēnešus, veic viena no divām NATO operacionālā līmeņa pavēlniecībām – NATO Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā Nīderlandē un Neapolē Itālijā.
Latvija dalību NRF sāka 2006. gadā.
