NATO stieg Afganistānas purvā 0
NATO uzlidojumā Afganistānā nedēļas nogalē nogalināta astoņu cilvēku ģimene, tostarp seši bērni, paziņoja Afganistānas amatpersonas.
Afgāņu dzīvības nav pasargātas
“Astoņi cilvēki – vīrietis, viņa sieva un seši viņu bērni – ir miruši. Tas bija NATO veikts uzlidojums. Šim vīrietim nebija nekādas saistības ar “Taliban” vai kādu citu teroristu grupējumu,” teica Pātikas apgabala pašvaldības pārstāvis. NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) pārstāvis paziņojis, ka starptautiskie spēki pārbauda šīs ziņas. Civiliedzīvotāju upuri ir ļoti jūtīgs jautājums Afganistānā, kas bieži ietekmējis attiecības starp Afganistānas prezidentu Hamidu Karzaju un ASV. Karzajs pirms divām nedēļām izsauca uz prezidenta pili ISAF komandieri amerikāņu ģenerāli Džonu Alenu un ASV vēstnieku Raienu Krokeru, brīdinot, ka civiliedzīvotāju upuri apdraud pušu attiecības un var iedragāt vienošanos par stratēģisko partnerību starp Afganistānu un ASV. Vienošanās paredz uz desmit gadiem saglabāt militāros un civilos kontaktus pēc NATO misijas plānotās beigšanas Afganistānā 2014. gada beigās. Pēc tikšanās NATO un ASV spēki Afganistānā atzina, ka vairākos uzlidojumos bojā gājuši civiliedzīvotāji. Pēdējos piecus gadus pieaug Afganistānas karā bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits, pērn sasniedzot jaunu rekordu – 3021, no kuriem lielāko vairumu esot nogalinājuši kaujinieki, liecina ANO dati. “Ja Afganistānas iedzīvotāju dzīvības nav pasargātas, stratēģiskās partnerības vienošanās parakstīšanai nav nozīmes,” paziņoja prezidenta Karzaja pārstāvis pēc tam, kad nesen četros NATO spēku uzlidojumos Logaras, Kapisas, Badgisas un Helmandas apgabalos tika nogalināti 18 civiliedzīvotāji.
Vai talibi gūst virsroku?
Talibu kaujinieku sarīkotos bumbu sprādzienos nedēļas nogalē citviet Afganistānā nogalināti četri starptautisko spēku karavīri, ziņo raidsabiedrība BBC. Afganistānas karā kopš 2001. gada oktobra kritušo koalīcijas karavīru skaits pārsniedzis trīs tūkstošus, atzīmē televīzijas sabiedrība CNN. Drūmā robežšķirtne pārsniegta, NATO spēkiem paātrinot gatavošanos atstāt Afganistānu pēc vairāk nekā desmit gadus ilgas karadarbības, kurā zaudēts tūkstošiem dzīvību un izšķiests simtiem miljardu dolāru, bet kas nav nesusi mieru un stabilitāti. Operācijā “Pastāvīgā brīvība” gājuši bojā 1974 amerikāņu karavīri. 28 valstu koalīcijā pēc ASV lielākais kontingents Afganistānā ir Britānijai – 9500 militārpersonas, no kurām krituši 414 karavīri. Pēc iebrukuma Afganistānā, ko izraisīja teroristu grupējuma “Al Qaeda” uzbrukumi ASV 2001. gada 11. septembrī, politiķi Atlantijas okeāna abās pusēs pauda cerības, ka koalīcijas spēkiem nebūs upuru.
Pieaugošais upuru skaits un sabiedrības neapmierinātība ar ieilgušo karu Afganistānā pamudinājusi Francijas, kam ir piektais lielākais karavīru kontingents Afganistānā, prezidentu Fransuā Olandu paziņot par franču kaujas vienību izvešanu jau šogad, gadu agrāk nekā bija plānots.
Līdz gada beigām Afganistānu, kur krituši 83 franču karavīri, atstās aptuveni 2000 franču karavīru, bet valstī pagaidām paliks aptuveni 1300 militāro padomnieku, kas neiesaistīsies karadarbībā. Rietumu koalīcijas spēkiem gatavojoties pamest Afganistānu, no valsts dodas projām arvien vairāk afgāņu sieviešu, bažījoties par ortodoksālo islāmu pārstāvošā talibu režīma atgriešanos pie varas un represijām pret sieviešu izglītošanos, raksta avīze “The Guardian”. Aptauja liecina, ka afgāņu sievietes bažījas, ka par viņu tiesībām tiks aizmirsts, izvēršoties cīņai par varu valstī pēc koalīcijas spēku izvešanas. Pirms nedēļas NATO virsotņu apspriedē Čikāgā tika spriests par stratēģiskiem drošības jautājumiem, lai palīdzētu Afganistānas valdības armijai patstāvīgi uzturēt stabilitāti, taču afgāņu sievietes bažījas, ka ne viņām, ne viņu bērniem nav nākotnes valstī, kur pat galvaspilsētā Kabulā tiek dedzinātas meiteņu skolas un vajātas skolnieces, teica nevalstiskās organizācijas humānās palīdzības sniegšanai sievietēm un bērniem vadītāja Selaja Gafara intervijā “The Guardian”. “Starptautiskās organizācijas ir devušas Afganistānai miljardiem dolāru humāno palīdzību, taču lielākā daļa šīs naudas ir nonākusi korumpētu politikāņu kabatās, bet afgāņu sievietēm ir jābaidās par savu dzīvību pašu mājās. Pirmajos gados pēc Rietumu koalīcijas spēku ievešanas Afganistānā daudzas lietas mainījās uz labo pusi, bet pēc 2007. gada ir pieaugusi nedrošība civiliedzīvotāju vidū un diskriminācija pret sievietēm,” secina Gafara. Laikraksts “The Daily Telegraph” uzskata, ka ASV, Britānijas un citu koalīcijas vadošo valstu vadītāji ir zaudējuši interesi par Afganistānas kampaņu un grib no šā muklāja ātrāk izkļūt, uzticot pašiem afgāņiem kārtot savas lietas. Izdevums, kas pauž britu konservatīvo aprindu viedokli, uzskata, ka “tā nav izejas stratēģija Afganistānai, bet padošanās stratēģija”, netieši atzīstot, ka talibi gūst virsroku.
